Arhitekti nosauc Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli par nepieciešamu
Rīga kā Latvijas galvaspilsēta un arī Latvija kā valsts nevarēs konkurēt ar lielajām kultūras galvaspilsētām, ja netiks īstenoti Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles projekti. Tādēļ šī infrastruktūra ir uzskatāma par vitāli nepieciešamu, tā savā pirmajā tikšanās reizē lēmusi šo projektu izveides darba grupa.
Kā Stāstīja darba grupas vadītājs, kultūras ministres padomnieks arhitektūras un radošo industriju jautājumos Jānis Dripe, darba grupas dalībnieki savā pirmajā tikšanās reizē bija vienisprātis, ka abi projekti ir nepieciešami, taču kopumā darba grupas uzdevums būs izanalizēt, kā Latvija varētu saprotamā un valstij pieņemamā veidā tikt pie koncertzāles un arī Laikmetīgās mākslas muzeja.
No viņa teiktā izriet, kā būtu vēlams kādu no abiem projektiem realizēt līdz 2018.gadam, kad Latvijas svinēs savu 100 gadu jubileju, jo tā būs paliekoša vērtība, kas nākamajām paaudzēm paliks arī pēc lielās jubilejas nosvinēšanas. Piemēram, ja atskatās vēsturē, tad 2001.gadā pēc Rīgas 800 gadu jubilejas svinēšanas, kas rīdziniekus un pilsētas viesus priecēja ar skaistiem svētkiem, nekādas paliekošas vērtības tā arī nav palikušas.
"Mēs darba grupā esam vienisprātis, ka šādu projektu īstenošanā izšķiroša ir sadarbība starp pilsētu un valsti. Ja šāda modeļa nav un nebūs, tad ir grūti noticēt, ka uz 2018.gadu kaut kas labs varētu notikt," pauda arhitekts.
Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles izveides darba grupa savā pirmajā sanāksmē aplūkoja citu valstu pieredzi, nākot pie secinājuma, ko arī starptautiski eksperti jau atzinuši, ka daudzas lietas notiek vai nu demokrātiskās valstīs, kur ir dziļas tradīcijas, vai totalitārisma valstīs.
Kā norādīja Dripe, Laikmetīgās mākslas muzejam un akustiskajai koncertzālei jau ir zināmas iestrādes, jo abiem projektiem rīkoti plaši starptautiski konkursi. Akustiskās koncertzāles gadījumā uzvarēja arhitekta Andra Siļa un viņa kolēģu izstrādātais projekts, bet Laikmetīgās mākslas muzeja gadījumā uzvarēja Nīderlandes arhitektu birojs "OMA".
"Projektā izstrādātāji ieguldījuši gan laiku, gan arī savu intelektuālo potenciālu, tādēļ politiķiem vēlamies vēstīt, ka tas ir jāizmanto. Līdz nākamā gada pavasarim mēs vēlamies dot savu redzējumu par iespējamajiem muzeja un koncertzāles projektu īstenošanas modeļiem. Es saprotu ka Latvijas valstī sievietes ir uzņēmušās atbildību, jo gan kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK), gan Saeimas priekšsēdētāja Solvitu Āboltiņu (V) būs personas, kuras lems, ko tad Latvijas valsts ir pelnījusi no publiskajam lietojumam vajadzīgajām ēkām tieši simtgades sakarā," sacīja Dripe.
Viņš skaidroja, ja nopietni tiek apsvērta doma par akustiskās koncertzāles būvniecību līdz 2018.gadam, tad šāds lēmums ir jāpieņem strauji. Ir zināms, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka no būvniecības viedokļa aizņems visu nākamo gadu, bet, ja politiķi būs izlēmīgi un nākamā gada pavasarī nolems, ka akustiskā koncertzāle ir nepieciešama, tad to vēl ir reāli līdz 2018.gadam uzcelt, bet, ja šāds lēmums tiks pieņemts vēlāk, tad uz Latvijas jubileju to nebūs iespējams realizēt.
"Vajadzību kultūras norisēm ir vairāk, nekā mūsu valsts ko iespēj. Mēs esam maza un ļoti kulturāla nācija, kas ir pelnījusi šādas būves. Bibliotēka ir pirmais parāds, ko atdodam saviem līdzcilvēkiem. Mums soli pa solim jāiet tālāk un jādzēš šis parāds pret paša līdzcilvēkiem. Mums ir jāpozicionē sevi kā Ziemeļeiropas kultūras metropoli," teica arhitekts.
Savukārt taujāts, vai Rīgai būtu nepieciešama jauna akustiskā koncertzāle, ja Rīgas Kongresu namu rekonstrukcijas laikā iecerēts izveidot par augstas kvalitātes koncertzāli un kultūras centru, Dripe akcentēja, ka zināmā mērā uz kādu laiku Rīgas Kongresu nams tad varētu kļūt par kompromisu. Viņš norādīja, ka, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu, tajā var panākt samērā labu klausītāju ietilpību - līdz 1500 klausītāju vietām. Savukārt, ja gribēs panākt tīru akustisko koncertzāli, tad jārēķinās ar kubatūras palielināšanu, ko varētu panākt, paceļot griestus. Arhitekts neredz šķēršļus, lai Rīgas Kongresa namu varētu pārveidot par multifunkcionālu zāli ar labu apskaņošanas sistēmu.
Jau ziņots, ka Laikmetīgās mākslas muzeja un akustiskās koncertzāles darba grupā iekļauts Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vadītājs Jānis Garjāns, biedrības "Laikmetīgās mākslas centrs" direktore un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas vadītāja Solvita Krese, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, mākslas kolekcionārs un mecenāts un uzņēmējs Jānis Zuzāns, arhitekts Andis Sīlis un VSIA "Latvijas koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis.
LETA, Foto: Bulls Press
