Ņujorkas latvieši par supervētru: tik postoša vētra vēl nebija piedzīvota. FOTO

Latvieši stāsta, ka tik spēcīgu vētru Amerikā nav piedzīvojuši. Vismaz tā trimdas paaudze, kas ASV ieradās pēc 2. pasaules kara jau nu noteikti ne. Par laimi lielu postījumu latviešu īpašumiem nav, neviens no mūsu tautiešiem arī orkānā nav nopietni cietis. Arī strāvas pazušana nav tik dramatiska, ja ārā, piemēram, valdītu ziemas spelgonis. Pašlaik Ņujorkas apkārtnē temperatūra ir ap plus 15 grādiem un apkures sistēmas iziešana no ierindas nerada dramatiskus dzīves apstākļus.

Protams, ir arī pārdzīvojumi; kādai latviešu ģimenei bija jānoskatās, kā viesuļvētra pa pagalmu mētā ar dārza instrumentiem piekrāmētu suņu būdu, kā pagalmā augošs koks gandrīz uzgāžas automašīnai. Arī Ņujorkas latviešiem, tāpat kā visiem amerikāņiem, šajās dienās izjaukts darba ritms. Piemēram, tika atcelta latviešu operdīvas Maijas Kovaļevskas uzstāšanās Ņujorkas Metropolitēna operā.

Ņujorkas latviešu luterāņu draudzes mācītājs Juris Saivars Kasjauns.lv pastāstīja: „„Sendijas” uznāciens bija dramatisks! Galvenokārt tādēļ, ka neviens īsti nezināja, ko sagaidīt – iepriekšējo reizi viesuļvētra Ņujorku bija piemeklējusi 1903. gadā. Bija pārdzīvotas vētras – bet par pakāpi vājākas, tā pati slavenā „Irēna” (pagājušā gada augustā) Ņujorkai pietuvojās jau vairs tikai kā „tropiska vētra”.

Galvenais biedējošais punkts bija vēja virziens – no austrumiem, bet austrumos no Ņujorkas ir okeāns, kas nozīmēja, ka pilsētu var appludināt sālsūdens, kā nodarītie postījumi (korozija un citi) ir ievērojami lielāki, nekā lietus ūdenim.

Ūdenslīmenim ceļoties par četriem metriem tas notika – okeāns ienāca pilsētā: applūda tuneļi – gan metro, gan tie, kas savieno Manhetenu ar pārējiem pilsētas rajoniem. Kvīnsā izcēlās ugunsgrēki, kad liesmas pārsviedās no vienas mājas uz otru... vairāk nekā 80 mājas nodega līdz pamatiem, daudzas bojātas.

Postījumi ir ievērojami – bet jāatzīmē labais atbildīgo struktūru darbs gan pirms vētras, gan tās laikā, kā arī tas, ka ņujorkieši briesmu priekšā prot turēties kopā. Cilvēki apzināja viens otru: kaimiņus, radus, – apjautājoties vai tiem nav vajadzīga palīdzība. Arī latviešu saime turēja rūpi viens par otru, – daudzi ir bez elektrības, vairāki bez telefona, bet nekas īsti dramatisks vēl nav dzirdēts – cerēsim, kā tā tas arī paliks.”

Saivars arī pastāstīja, ka „Sendijas” dēļ pirmdien, 29. oktobrī, tika atcelta opera „Figaro kāzas” Ņujorkas Metropolitēna operā, kurā latviešu operdīvai Maijai Kovaļevskai vajadzēja dziedāt grāfiens Almavivas lomu. Visvairāk Ņujorkas mācītāju Saivaru „Sendijas” sakarā aizskar nevis tās radītie postījumi un neērtības, bet gan latviešu skarbie un brīžiem pat necilvēcīgie komentāri par supervētru Latvijas interneta portālos.  

Ņujorkas latvieši supervētru visumā pārdzīvojuši veiksmīgi

Optimistiski noskaņots, cik nu šādā supervētras laikā ir iespējams, ir Ņujorkas latviešu luterāņu draudzes valdes loceklis Mārtiņš Zālīte, kurš Kasjauns.lv vien īsi noteica: „Nevajag aizrauties ar preses pārspīlējumiem. Šī vētra ļoti skādēja piejūras krastmalās. Citādi esam pārdzīvojuši! Mūsu vislielākās grūtības ir tās, ka Ņūdžersijas pavalstī 60 procenti iedzīvotāju ir bez strāvas. Tomēr nav traģiski, jo vēl ir relatīvi silts. Šodien – plus 15 grādi.

Esam apzinājuši Ņujorkas latviešus un snieguši nepieciešamo palīdzību. Visumā esam pārdzīvojuši...”

Ārzemju latviešu kultūras biedrības „Tilts” priekšsēdētāja vietnieks, sekretārs Andris Padegs, kurš dzīvo 100 kilometrus no Ņujorkas, Kasjauns.lv pastāstīja, ka tādu vētru, kā „Sendija” viņš kopš dzīvo ASV nebija pieredzējis:

„Tādu viesuļvētru nebijām sešdesmit gados (kopš dzīvojam ASV) Amerikā vēl piedzīvojuši, kaut gan personīgi bojājumu un zaudējumu nav tikpat kā nemaz. Dzīvojam kādus 100 kilometrus uz ziemeļiem no Ņujorkas pilsētas, Hudzonas upes krastā - Pokipsijas pilsētā.

Svētdien pirms vētras vēl biju Jonkeros, Ņujorkas pievārtē, kopā ar citiem latviešiem, un tie, kuriem bija jābrauc pāri tiltiem, steidzās mājās, jo tiltus pāri Hudzonai un citiem Ņujorkas ūdeņiem slēdza. Apturēja arī vilcienu, autobusu un pazemes vilcienu satiksmi. Salējām ūdeni spaiņos un piesējām visu, kas ir kustināms, jo sagaidījām, ka būs kādu laiku jādzīvo bez elektrības. Tā kā mūsu māja ir kalnā, ūdens postažu nesagaidījām, bet lielāki vēji vienmēr izgāž kokus vai vismaz nolauž zarus.

Vērojām viesuļvētras „Sendija” trakošanu un ūdens plūdus televīzijā. Hudzona izkāpa no krastiem Pokipsijā, un kaimiņam pārtrūka elektrība. Mūsu pagalms ir pilns ar zariem, bet citu bojājumu nav. „Sendija” izkāpa krastā uz dienvidiem no Ņujorkas un aizgāja uz Kanādu no mums rietumos. Runāju ar Ģirtu Zeidenbergu, kas dzīvo pie Filadelfijas un uz dienvidiem no „Sendijas”, - arī viņa ģimene pārdzīvoja orkānu bez nopietniem zaudējumiem. Mūsu mazmeita Līna Bataraga bija viena pati savās mājās Ņūdžersijā tuvāk Ņujorkas pilsētai, kad „Sendija” gāja pāri. Izgāza lielu koku, un viņa ar mašīnu nevar tikt ārā uz ielas, bet bojājumu nav. Latviešu centrs „Priedaine” bija vēl tuvāk „Sendijas” tiešajam ceļam, bet turienes saimnieku Jāni Studentu nevaram sazvanīt.

Vētrā ļoti cieta Longailendas pussala, jo orkāna vēja virpulis sadzina ūdeni Longailendas līci, kā arī dienvidu piekrastē. Aijas un Andreja Pelšes mājas tuvumā vēja brāzmas bija pāri par 100 km stundā, un ar darba rīkiem piekrauta suņa būda tika aizdzīta dārza otrā pusē, bet tiešu bojājumu nav. Viņu kaimiņam izgāza milzīgu koku, kas būtu sagāzis māju, ja būtu bijis pāris centimetru tuvāk. Daži radi un paziņas Longailendā pašlaik nav pa telefonu vai e-pastu sasniedzami, droši vien nav elektrības vai sarauti vadi.”

Elmārs Barkāns/Foto: Juris Saivars, AFP/LETA