Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 1. un 2. decembrī
Kultūra

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 1. un 2. decembrī

Jauns.lv

Šī nedēļas nogale īsta medusmaize būs labas mūzikas cienītājiem. Gruzijas etno džezs, korejiešu džeza zvaigzne, armēņu duduks, „Jauna mēneša” 25. gadu jubilejas koncerts. To visu sestdienas vakarā varēs dzirdēt Rīgas koncertzālēs. Atliek vien izvēlēties…

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

Prieki arī ziemas mīļotājiem – Kuldīgā Ziemas festivāls, bet Dobelē – Sniegavīru saiets. Daudz interesanta varēs atrast arī izstāžu zālēs.

1. Ziemas festivāls Kuldīgā

Arī šogad visus ziemmīļus, lāstekomānus, brīnumticīgos un Ziemassvētku vecīša fanus pie sevis aicina Kuldīga, kur sestdien, 1. decembrī, notiks ikgadējais Ziemas festivāls „Notici brīnumam”. Programmā:

* no pulksten 11.00 līdz 16.00 būs Dāvanu tirdziņš Liepājas ielā (piparkūku sirdis, cukurvates kalni, spīguļu spīguļi un citas brīnumjaukas lietas);

* pulksten 11.00 uz stikla mākslas izstādes „Gaismas deformācija” atklāšanu Liepājas ielā aicina mākslinieces Vika Šulce, Solvita Bruže un Iveta Brence;

* pulksten 12.00 Liepājas ielā 3 darbu sāks Goldingenas Rūķu nams ar terasi, kafejnīcu un pavisam īstu Rūķa istabu. Pie namdurvīm spēlēs Rūķu orķestris, dziedās, dejos un šiverēs lieli un mazi, skanēs mūzika, smaržos karstvīns un tēja, notiks dažādas jautras izdarības. Rūķi ļaus gatavot eglīšu rotas, likt lietā zīmuļus un otas, sacensties prātiem, mērīties spēkiem un tapt tīriem tapt šī gada grēkiem;

* pulksten 14.00 Mākslas namā tiks atklāta Ilzes Avotiņas gleznu izstāde;

* pulksten 15.00 Kuldīgas Svētās Katrīnas baznīcā uz koncertu „Ziemassvētki latviešu mūzikā” aicinās kamerkoris „Rāte”, Latvijas Nacionālas operas kamerorķestris un diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Programmā: Jāņa Mediņa poēma stīgu orķestrim „Pie baznīcas”, Ērika Ešenvalda kantāte „Ziemassvētku vakarā” un Valda Zilvera Ziemassvētku kantātes pirmatskaņojums;

Kuldīdznieki 1. decembrī cer uz lielu sniegu un mazliet arī uz Lauska tēva labvēlību, jo viņi Vilku jeb Svētku mēnesi iesāks ar ikgadējo Ziemas festivālu.
Kuldīdznieki 1. decembrī cer uz lielu sniegu un mazliet arī uz Lauska tēva labvēlību, jo viņi Vilku jeb Svētku mēnesi iesāks ar ikgadējo Ziemas festivālu.

* pulksten 19.00 visus pūtēju orķestris „Rīga” aicina uz viesnīcu „Metropole” baudīt jauku mūziku, padejot un vienkārši labi atpūsties.

Ja 1. decembrī netiekat līdz seno kārniņu un hercoga Jēkaba pilsētai, nebēdājiet, jo Kuldīgas promenādē – Liepājas ielā, Goldingenas Rūķu nams darbosies līdz pat otrajiem Ziemassvētkiem. Pagalmā un otrajā stāvā vēderu pielocīt varēs ik dienas, trešajā - kājas ielocīt pēc grafika, kas piesprausts pie sienas. Rūķa istabā ielūkoties, piesēst un vēstuli uzrakstīt varēsiet par baltu velti, bet darbu steigas pārņemto Rūķi, viņa draugus, Rūķa māmiņu, vecmāmiņu, krustmātes un Ziemassvētku vecīti sastapsiet darbdienās no pulksten 16.00 līdz 18.00, bet brīvdienās no pulksten 12.00 līdz 14.00. Tomēr ielāgojiet: pirmdienās Rūķu istaba būs ciet! Sīkāk internetā: www.kuldiga.lv.

Pagājušā gada Ziemas festivāls Kuldīgā (Skrundas TV)

2. Sniegavīru festivāls Dobelē

Sestdien, 1. decembrī, ziemas iestāšanos jautri svinēs arī Zemgalē, jo tur notiks jau trešais Dobeles sniegavīru saiets. Pulksten 16.00 Vēsturiskajā tirgus laukumā atklās trešo Dobeles sniegavīru saietu un novada lielo Ziemassvētku egli. Jāteic, ka sniegavīri priecēs mazus un lielus dobelniekus un viesus visas ziemas garumā.

Saieta atklāšanas dienā tirgus laukumā sāksies jau no pulksten 12.00, kad tur līdz 17.00 darbosies Ziemassvētku tirdziņš. No pulksten 16.00 „Pasaku nama” radošā grupa rūpēsies par jautrām rotaļām un atrakcijām. Bērnus un viņu vecākus apciemot ieradīsies Ziemassvētku vecītis.

Sestdien Dobelē tiks atklāts jau trešais vietējo sniegavīru saiets.
Sestdien Dobelē tiks atklāts jau trešais vietējo sniegavīru saiets.

Blakus jau pazīstamiem un iemīļotiem tēliem, šogad piepulcējušies jauni, kas ir vēl raženāki – piecus metrus augsti. Viņu vidū karaļpāris, bruņinieks, tēlnieks, dzejnieks, gleznotājs un citi, kopā ap 40 sniegavīru. Tos veidojuši mākslinieki Agnese Rudzīte - Kirillova, Inta un Jānis Bergi un vācu tēlnieks Markus Murovskis. Radošo komandu organizēja un tapšanas brīnumu uzraudzīja pašvaldības arhitekts Jānis Kukša.

Sīkāk internetā: www.dobele.lv .

3. „Jauns mēness” 25 gadu jubilejas koncerts

Rīgas koncertzālē „Palladium” sestdien, 1. decembrī, pulksten 20.00 viena no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu slavenākajām un savdabīgākajām latviešu grupām „Jauns mēness” sniegs jubilejas koncertu, atzīmējot 25 gadus kopš ansambļa dibināšanas.

Grupu „Jauns mēness” 1987. gadā izveidoja Mākslas akadēmijas absolvents un tolaik rīdzinieku ļoti iecienīto Poligrāfiķu kultūras nama deju vakaru diskžokejs Ainars Mielavs kopā ar mūziķi Gintu Solu. Viņiem piebiedrojās basģitārists Aivis Kalvāns un bundzinieks Guntars Račs.

„Šogad aprit 25 gadi kopš brīža, kad pa ceļam no mūsu pirmā kopīgā ieraksta Ingus Baušķenieka dzīvoklī Gints atturīgi piedāvāja dibināt ansambli. Pēcāk sekoja i ansamblis, i tā nosaukums, i dziesmas, i plates, i „pasaules iekarošanas” mēģinājumi, i galu galā ilgi cerētā un sagaidītā cilvēku atzinība un mīlestība dzimtenē,” atceras Ainars Mielavs.

Mūziķis Ainars Mielavs teic, ka 1. decembrī izskanēs pēdējais grupas „Jauns mēness” koncerts. Grupa pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma atjaunojusies, lai nospēlētu savu pēdējo – 25 gadu jubilejas koncertu.
Mūziķis Ainars Mielavs teic, ka 1. decembrī izskanēs pēdējais grupas „Jauns mēness” koncerts. Grupa pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma atjaunojusies, lai nospēlētu savu pēdējo – 25 gadu jubilejas koncertu.

1991. gadā iznāca „Jauna mēness” pirmais studijas albums „Aizlaid šaubas negaisam līdz”, kā arī Andra Freidenfelda veidotais dziesmas „Piekūns skrien debesīs” videoklips, kas daudzkārt ticis rādīts pasaules lielākajos mūzikas televīzijas kanālos, tostarp MTV. Šādā sastāvā tajā pašā gadā „Jauns mēness” uzvarēja tā laika prestižākajā Austrumeiropas mūzikas festivālā Sopotā, Polijā, kā arī devās turnejā pa ASV.

Turpmākajos gados „Jauns mēness” kļuva par vienu no publikas iemīļotākajām latviešu grupām, regulāri ar lieliem panākumiem koncertēja un izdeva vēl piecus studijas albumus, līdz 1999. gadā beidza darbību.

Mielavs, Sola un Kroičs vēlāk atsāka radošo sadarbību ansamblī „Mielavs un Pārcēlāji”, taču līdz šim jubilejas gadam mūziķi vienmēr bija stingri atteikuši ikvienam piedāvājumam atkal apvienot grupu „Jauns mēness”. Uz šo jubilejas koncertu grupa ir apvienojusies, bet laikam pēdējo reizi. Ainars Mielavs saka: „Dēļ cilvēkiem, kuru dzīvēs „Jauns mēness” ir spēlējis kaut nelielu lomu, nolēmām pateikt nedaudz novēlotu paldies – ar pateicību un cieņu atvadīties, nospēlējot vēl vienu pēdējo koncertu.”

Biļešu cenas: Ls 13 – 15 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv .

„Jauns mēness”: „Piekūns skrien debesīs”

4. Korejiešu džeza zvaigzne Rīgā

Rīgas kinoteātris „Splendid Palace” sestdien, 1. decembrī, pulksten 19.00 no kinozāles pārvērtīsies par džeza koncertzāli. Festivāla „Rīgas ritmi” Ziemas koncertu sērijas ietvaros tur uzstāsies korejiešu dziedātāj Youn Sun Nah ar savu grupu.

Franču laikraksts „Les Echos” par korejiešu mākslinieci ir rakstījis: „Ir pierasts domāt, ka labākie džeza dziedātāji ir amerikāņi vai eiropieši. Bet dzirdot Youn Sun Nah koncertu, ir jāatdzīst, ka izcilākā mūsdienu džeza dziedātāja ir korejiete!”

Youn Sun Nah 1995. gadā nolēma sekot savas sirds aicinājumam un pameta Koreju, lai dzīvotu Francijā. Jau studiju gados viņa guva popularitāti Parīzes džeza klubos un nolēma uzsākt internacionālu džeza dziedātājas karjeru. Dziedātāja dzimusi mūziķu ģimenē, viņas tēvs ir diriģents un māte klasiskās mūzikas izpildītāja. Viņa ļoti mērķtiecīgi pratusi savu karjeru veiksmīgi attīstīt gan Āzijas valstīs, gan Eiropā, viņas albumi tikuši nominēti par gada labākajiem albumiem gan dzimtajā Korejā, gan Francijā un Vācijā. 2009. gadā Francijas Kultūras ministrija par izcilajiem sasniegumiem mākslas jomā dziedātājai piešķīra Goda ordeni.

Korejieti Youn Sun Nah kritiķi uzskata par izcilu džeza dziedātāju, viņa lauž stereotipus, ka džeza virtuozi ir vai nu amerikāņi, vai nu eiropieši. Par to rīdzinieki sestdien varēs pārliecināties kinoteātrī „Splendid Palace”.
Korejieti Youn Sun Nah kritiķi uzskata par izcilu džeza dziedātāju, viņa lauž stereotipus, ka džeza virtuozi ir vai nu amerikāņi, vai nu eiropieši. Par to rīdzinieki sestdien varēs pārliecināties kinoteātrī „Splendid Palace”.

Mūzikas kritiķi uzsver Youn Sun Nah precīzo dziedājumu, dabas doto vokāla talantu. Katru dziesmu māksliniece prot izdziedāt sev vien raksturīgā unikālā stilā, viņas balss diapazona virtuozitāte līdzinās mūzikas instrumentam. Dziedātāja jau ierakstījusi septiņus solo albumus, kuru repertuāros izskan oriģinālas džeza kompozīcijas un improvizācijas no klasiskā džeza repertuāra, arī tradicionālās korejiešu mūzikas dziedājumi.

Biļešu cenas: Ls 10 – 25 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.rigasritmi.lv.

Youn Sun Nah: „Jockey Full of Bourbon”

5. Armēņu duduks Maskavas namā

Sestdien, 1. decembrī, pulksten 18.00 Maskavas namā (Marijas ielā 7, Rīgā) varēsiet baudīt mūsu platuma grādiem unikālu koncertu, kas būs īsta medusmaize introvertās un cittautu folkmūzikas cienītājiem.

Armēņu tautas mūzikas instrumentu un Armēnijas mūzikas simbolu – no aprikozes koksnes darināto pūšaminstrumentu duduku spēlēs Argishty. Nezinātājiem jāatgādina, ka pirmās mums zināmās liecības par duduku ir vismaz 5000 gadu vecas. Mūsdienās duduks plašu popularitāti atkal ieguva 20.gadsimta beigās, kad leģendārais armēņu duduka virtuozs Dživans Gasparjans ieskaņoja mūziku Ridlija Skota kinofilmai „Gladiators”. Duduka skanējums dzirdams arī tādās plašu popularitāti ieguvušās filmās kā „Aleksandrs”, „Krauklis”, „Kristus pēdējā kārdināšana” un „Da Vinči kods”.

Rīgā armēņu mūziķa Argisthy uzstāšanās notiks smilšu šova pavadībā. Argisthy Rīgā uzstāsies ar programmu „Augstāk par Araratu” kopā ar pazīstamo Pēterburgas smilšu animācijas mākslinieci Marinu Sosninu. Duduka brīnumā skaņa klausītājos uzburs krāšņas ainavas, kuras vizuāli attēlos smilšu māksliniece.

Sestdien Rīgā skanēs senais, vairākus tūkstošus gadus senais no aprikozes koka izgatavotais armēņu tautas pūšaminstruments duduks.
Sestdien Rīgā skanēs senais, vairākus tūkstošus gadus senais no aprikozes koka izgatavotais armēņu tautas pūšaminstruments duduks.

Koncerta organizētāji sola neaizmirstamu unikālu mūzikas un smilšu animācijas sintēzes šovu. Jāteic, ka Argishty, kurš mācījies pie duduka spēles mākslas metriem, spēj virtuozi apvienot senās armēņu mūzikas skanējumu ar mūsdienu interpretāciju, pie tam ar savu filozofisku jēgu.

Biļešu cenas: Ls 7 -25 („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.devro.lv .

Argishty un viņa duduks

6. Neparastā Gruzijas muzikālā izstāde Kongresu namā

Pasaules mūzikas festivāla „Porta” noslēgumā, Rīgas Kongresu namā, sestdien, 1. decembrī pulksten 18.00 notiks unikālas koncertprogrammas „Neparastā izstāde: Kančeli. Gruzija. Latvija” pasaules pirmatskaņojums ar paša komponista Gijas Kančeli.

Koncertā piedalīsies gruzīnu etno džeza grupa „The Shin”, Liepājas Simfoniskais orķestris, obojists Normunds Šnē, kā arī speciāli šim projektam izveidotā vokālā zvaigžņu grupa „Shilas” (Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Jānis Ozols, Kristaps Šoriņš, Jānis Strazdiņš un Ģirts Ozoliņš).

Koncertprogrammā pasaulslavenā gruzīnu komponista Gijas Kančeli kino un teātra mūzika iegūs jaunu dzīvi, kurā simfoniskā mūzika, etnodžezs, gruzīnu daudzbalsīgie dziedājumi un Kaukāza kaislīgās dejas, saplūstot vienotā veselumā, aizved visneparastākajā skaņu un kustību pasaulē.

„„The Shin” jaunā koncertprogramma apvieno sevī stilu, skaistumu, humoru, tehniku, virtuozitāti un jaunus piedzīvojumus. Jauns un ass piedzīvojums tas būs arī mums – esam apvienojuši spilgtākās Latvijas vīru balsis zvaigžņu ansamblī, mācamies gruzīnu valodā dziedāt gruzīnu slavenās daudzbalsības stilā. Iet karsti, nav viegli, būs spilgti,” stāsta vokālā zvaigžņu ansambļa dalībnieks Jānis Ozols.

Idejas autors ir pazīstamā gruzīnu etnodžeza trio „The Shin” mūziķis Zaza Miminošvili. Viņš uzsver Gija Kančeli mūzikas dziļās saknes ar Gruzijas folkloru, vienlaikus atzīstot, ka tā pieder pasaules kultūrai. Gija Kančeli mūzika ir trausla, kaislīga, humora pilna, taču vienlaikus to caurvij gaišas skumjas. Tā ir noslēpumaina, bet vienlaikus caurspīdīgi viegla. Tā skan kā mazā cilvēka, sapņotāja dzīves maratons, kā pazudušā dēla monologs. Un visbeidzot, ikvienam gruzīnam tā skan kā Dzimtene. Līdzīgas izjūtas nav svešas arī latvietim, tādēļ „Neparastās izstādes” atklājēju vidū kopā ar gruzīnu māksliniekiem ir gan Liepājas Simfoniskais orķestris, gan latviešu solisti, mūziķi un dejotāji.

Biļešu cenas: Ls 15 – 35 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.kongresunams.lv.

Gruzīnu etno džeza grupa „The Shin”

7. Rīgas izstāžu ceļvedis: lielviela, jūgendstila rotas, radio jubileja, vecmeitari un daudz kas cits.

* Izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz nākamā gada 20. janvārim ir skatāma mākslinieka Miķeļa Fišera personālizstāde „Lielviela”. Izstāde veidota kā ceļazīme skatītājam pa Miķeļa Fišera iecienītākajām alternatīvajām realitātēm, un tajā ietilpst Zemes ekstrēmo ezotērisko ainavu apmeklējums, apziņu paplašinošas šamaniskas vīzijas, pelde Lielo Kosmisko Paradoksu vannās, kā arī konfrontācija ar patieso lietu kārtību sazvērestības teoriju stindzinošajā gaismā.

Miķelis Fišers. „Dzejnieks”, 2011., audekls, eļļa.
Miķelis Fišers. „Dzejnieks”, 2011., audekls, eļļa.

„Arsenālā” eksponētas autora jaunākās gleznas un objekti, kas tapuši īpaši šai izstādei, kā arī darbi no projektiem „Kosmoss kļūdas nepiedod” (2009 – 2012), „Pie jauniem vārtiem” (2008), „Pārdaba” (2007) un „Bez cilvēkiem” (2006). Sīkāk internetā: www.lnmm.lv .

Miķelis Fišers. „Dzejnieks”, 2011., audekls, eļļa.

Miķeļa Fišera Lielvara „Arsenālā”

* 2012. gada izstāžu ciklus „kim?” Laikmetīgās mākslas centrs (Maskavas iela 12/1, Rīgas Centrāltirgus Spīķeros) noslēdz ar divām izstādēm. Abas izstādes būs skatāmas līdz nākamā gada 13. janvārim.

Pirmā ir Mika Mitrēvica izstāde „Septiņas ceturtdienas”, kas tapusi sadarbībā ar multimediju mākslinieci Kristīni Kursišu. Jāteic, ka brīvdienās varat tikai ieplānot Mika Mitrevica izstādes apmeklējumu, jo, kā liecina tās nosaukums, to var aplūkot tikai ceturtdienās (no pulksten 14.00 līdz 19.00). Pats mākslinieks par savu izstādi saka: „Septiņas ceturtdienas es veikšu septiņas izlozes, kā rezultātā darbu izvēli un ekspozīcijas iekārtojumu noteiks nejaušības faktors. Vadoties pēc katra darba realizācijas plāna nedēļas laikā taps sešu darbu izstāde, kas būs apskatāma vienu dienu - ceturtdienā. Katras ceturtdienas noslēgumā es veikšu nākamo izlozi, kas noteiks nākošās nedēļas sešu darbu kombināciju. Šo procesu es atkārtošu septiņas ceturtdienas pēc kārtas, kā rezultātā izstādes atklāšana notiks pēdējā ceturtdienā.”

Miks Mitrēvics. „morandi 48a.jpg” – cipari, pielīmēti Džordžio Morandi „Still Life” (1956) reprodukcijai, no izstādes „Septiņas ceturtdienas”.
Miks Mitrēvics. „morandi 48a.jpg” – cipari, pielīmēti Džordžio Morandi „Still Life” (1956) reprodukcijai, no izstādes „Septiņas ceturtdienas”.

Širina Sabahi, fragments no video darba „Swede Home” izstādē „Iekšpuse un ārpuse”.
Širina Sabahi, fragments no video darba „Swede Home” izstādē „Iekšpuse un ārpuse”.
Leo Svempa „Klusā daba”, no latviešu glezniecības vecmeistaru izstādes galerijā „Daugava”.
Leo Svempa „Klusā daba”, no latviešu glezniecības vecmeistaru izstādes galerijā „Daugava”.

* Pēc piecu gadu pārtraukuma galerijā „Daugava” (Alksnāja ielā 10/12, Vecrīgā) atkal ir skatāma latviešu glezniecības vecmeistaru izstāde – krāšņie Ludolfa Liberta gleznojumi, Leo Svempa ziedi un ainavas, Augusta Annusa  piejūras ciemati un ļaudis, pelēko toņu lielmeistars Valdis Kalnroze, Eduards Kalniņš, Oto Skulme, Ģederts Eliass un daudzi citi lielie meistari. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada 12. janvārim. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv .

* Rīgas Ekonomikas augstskolā (Strēlnieku ielā 4a) no līdz 20. decembrim būs apskatāma mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības maģistranta Edgara Kvjatkovska jūgendstila rotu izstāde „Strēlnieku iela 4a”.

Edgara Kvjatkovska jūgendstila rotas.
Edgara Kvjatkovska jūgendstila rotas.

Edgara Kvjatkovska jūgendstila rotas

* Par godu Latvijas Universitātes radio „NABA” 10. dzimšanas dienai mūzikas klubā „Nabaklab” (Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 12) ir atklāta ceļojošā fotoizstāde „10x10”.

Klubā „Nabaklab” aplūkojama radio „Naba” 10 gadu jubilejas fotokonkursa izstāde.
Klubā „Nabaklab” aplūkojama radio „Naba” 10 gadu jubilejas fotokonkursa izstāde.

Tajā redzamas fotogrāfijas, kas tapušas Latvijas Universitātes radio „NABA” rīkotā fotokonkursa par tēmu „Gaisā” laikā. Foto konkursa centrālā tēma bija radio un viss, kas ar to saistīts. Sīkāk internetā: www.nabaklab.lv .

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, Lita Krone/LETA, Lauris Nagliņš/LETA, Shutterstock