Šišons: Jaunzeme-Grende kultūras ministra amatā ir absolūta nulle

"Pašreizējās ministres kultūras līmenis un rūpe par kultūru ir viszemākā, kādu man jebkur nācies sastapt. Domāju, ka viņa savā amatā ir absolūta nulle, viņa nepārzina savu atbildības jomu un pat nezina, kā komunicēt," sacījis mūziķis.

Šišons stāstījis, ka saticies ar kultūras ministriem daudzās valstīs, bet "kaut ko tādu" vēl nav sastapis. "Ar Jaunzemi-Grendi esmu saticies tikai vienu vienīgu reizi, turklāt tikai koncerta starpbrīdī. Komunikācija vienmēr novirzījās uz saraksti ar ministrijas valsts sekretāru. Nu sakiet, vai tas ir normāli? Vai kultūras ministre ir tik svarīga persona, lai nebūtu satiekama? Šķiet, ka viņai būtu tikai jāpriecājas, ka es atstāju LNSO," sacījis Šišons.

Diriģents uzsvēris, ka ir vajadzīgs ilgs laiks un lielas pūles, lai paceltu orķestri līmenī, toties to pazaudēt gan var ļoti viegli un ātri. Viņš pieļauj, ka LNSO kādu brīdi vēlēsies atpūsties bez galvenā diriģenta vai izvēlēsies tādu, kas daudz netraucē. Šišons cer, ka Kultūras ministrija vismaz ieklausīsies iemeslā, kādēļ viņš aiziet. "Daudz diskusiju bijis tieši par manu algu, taču realitātē ar savu klātbūtni es piesaistīju naudu - sponsori vēlējās atbalstīt tieši manis diriģētos koncertus, visas biļetes vienmēr bija pārdotas - un par visaugstākajām cenām. Mana alga bija no nopelnītā, tā nenāca no valsts budžeta," skaidroja bijušais orķestra galvenais diriģents.

Diriģents paudis viedokli, ka ir aplami domāt, ka pret visiem orķestriem attieksmei jābūt vienādai. ""Berlīnes filharmoniķi" un Bavārijas Radio simfoniskais orķestris ir visaugstāk atalgotie orķestri Vācijā, jo tur valdība saprot, ka "Berlīnes filharmoniķi" ir visas valsts kultūras simbols. Tā budžets nedrīkst būt tāds pats kā jebkuram citam provinces orķestrim. Ja mums ir viena nacionālā mūzikas vienība, kura ir absolūti pārāka savā mākslinieciskajā spēkā un domāšanas veidā, pret to nedrīkst izturēties kā pret jebkuru orķestri," sacījis Šišons.

Intervijā izdevumam "KDi" Šišons arī skaidro, kādēļ nepiedalījās LNSO sezonas atklāšanas koncertā. Viņš min, ka uz Rīgu nevarēja atbraukt, jo bija saslimis, un tā bijusi vienīgā šāda reize 13 gados, kopš viņš sadarbojas ar LNSO.

"Pārpratumu vēl tikai padziļināja tas, ka uzreiz pēc svētdienas, kad biju pavēstījis, ka esmu slims, taču lūdzu pagaidīt - varbūt man kļūs labāk, tika atrasts aizstājējs. Protams, es respektēju, ka orķestra vadībai ir jāgarantē, lai koncerts notiktu. Ja cilvēks ir slims un to apliecina ārsta zīme, nevienam nav tiesību apgalvot, ka tā nav. Trīspadsmit sadarbības gados es taču būtu pelnījis kaut nelielu uzticēšanos," pauda Šišons.

Taujāts, kā turpinās diriģenta karjeru, viņš atklāja, ka parakstījis jaunu līgumu ar Zārbrikenes Kaizerslauternes Vācu radio filharmonijas orķestri, kas pagarināts līdz 2017.gadam, un tur ir visi apstākļi māksliniecisko mērķu īstenošanai - vispirms jau pietiekams budžets.

"Es no visas sirds būtu vēlējies līdzīgu nākotni arī Rīgā. Protams, es diriģēšu sezonā ieplānotos LNSO koncertus, ja vien šeit to vēlēsies. Kopā ar LNSO, Elīnu Garanču un citiem Rīgas mūziķiem gatavoju arī īpašu ieraksta projektu martā. Mans kalendārs ir aizņemts līdz 2014.gadam," norādījis diriģents.

2015.- 2016.gadā viņam gaidāma debija Milānas "La Scala" un Ņujorkas Metropolitēna operā, Šišons diriģēs arī vairākus operas jauniestudējumus Barselonas teātrī "Liceu", strādās Berlīnē un Bavārijas operā Minhenē, kur ar īpaši lielu interesi viņš gaida savu pirmo "Aīdu" ar tenoru Jonasu Kaufmani. Tāpat viņš regulāri diriģē Vīnē, Berlīnē un Minhenē, savukārt tagad janvārī kopā ar Garanču būs koncertturneja.

Šišons sola arī turpināt atskaņot Latvijas mūziku, jo tā ir ļoti bagāta un ir pelnījusi plašāku ievērību. Šoruden abonementa koncertā Berlīnes filharmonijā ar Berlīnes Radio simfonisko orķestri lielus panākumus guva Andra Dzenīša "Postlūdija. Ledus", bet sezona Zārbrikenē tika iesākta ar Ērika Ešenvalda "Fanfarām", savukārt decembrī divos koncertos Zārbrikenē programmā tika iekļauta Ādolfa Skultes "Horeogrāfiskā poēma".

Jau ziņots, ka ar 1.janvāri Šišons atkāpās no LNSO galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja amata, kā iemeslu minot Kultūras ministrijas atbalsta trūkumu.