Lietuvas premjers piedāvā rīkot kopīgas Latvijas un Lietuvas valdības sēdes
Lietuvas jaunais premjerministrs Aļģirds Butkevičs piedāvā vismaz reizi gadā rīkot kopīgas Latvijas un Lietuvas valdības sēdes, kas ļautu paplašināt sadarbību politiskā līmenī un apspriest būtiskos jautājumus un to risinājumus.
Šādu ideju Butkevičs izteicis ceturtdien tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, informēja Prezidenta preses dienestā.
Valsts prezidents pauda gandarījumu, ka Butkevičs kā savas pirmās oficiālās ārvalstu vizītes galamērķi izvēlējies Latviju, tā norādot uz labajiem kaimiņattiecību pamatiem, kā arī daudzpusīgo un konstruktīvo sadarbību. Tāpat viņš norādīja uz lielo potenciālu un savstarpējās sadarbības paplašināšanas un padziļināšanas iespējām. Īpaši Valsts prezidents uzsvēra, ka abām valstīm būtiski uzturēt vienu pozīciju, runājot par Baltijas valstu interesēm sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.
Pārrunājot ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, Bērziņš uzsvēra Lietuvas kā Latvijas lielākā tirdzniecības partnera nozīmi, norādot iespējas paplašināt kopīgu sadarbības un investīciju projektos, tostarp veidojot reģionālus projektus. Tāpat sarunā tika atzīmēta veiksmīgi sāktā sadarbība vairāk nekā 100 pārrobežu projektos. Abas puses atzina nepieciešamību stiprināt dialogu izglītības un zinātnes jomās, kopīgi izmantojot katras valsts priekšrocības.
Lietuvas premjerministrs īsumā iepazīstināja Valsts prezidentu ar savas darbības prioritātēm, kā būtiskākās atzīmējot virzīšanos uz labklājības valsts izveidi, sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Klaipēdā, valsts enerģētikas stratēģijas pārskatīšanu, kur būtiska būs izšķiršanās par iespējamo Visaginas atomelektrostacijas (AES) būvniecību. Tāpat kā būtisku viņš minēja "Rail Baltica" projektu. Lietuvas premjers izklāstīja arī plānu pabeigt Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa būvi 2014.gadā un aicināja Latviju pārdomāt iespēju sadarboties arī šajā projektā.
Valsts prezidents, runājot par sadarbību enerģētikas jomā, aicināja Lietuvu pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu, vai tiks celta Visaginas AES, lai netiktu kavēta partnervalstu iespēja plānot savu enerģētikas politiku ilgtermiņā. Tāpat viņš uzsvēra, ka ikviens projekts ir jāvērtē ilgtermiņa ieguvumu un iespējamo zaudējumu kontekstā, jo bieži šodien neizdevīgi risinājumi laika gaitā var izrādīties nozīmīgi visa reģiona attīstībai. Kā piemēru Bērziņš minēja dzelzceļa posmu Reņģe-Mažeiķi-Vaiņode.
Sarunā Valsts prezidents uzsvēra, ka Lietuva ir viens no Latvijas galvenajiem sadarbības partneriem ne tikai reģionā, bet arī Eiropas Savienībā un NATO. Viņš atzīmēja, ka abas valstis, neskatoties uz dažādajiem redzējumiem atsevišķos jautājumos, regulāri un aktīvi strādā kopā gan divpusējās sarunās, gan starptautiskajās organizācijās.
Butkevičs apsveica Latviju ar ekonomisko rādītāju izaugsmi un virzību uz iestāšanos eirozonā. "Latvijas iestāšanās eirozonā ir vēsturisks solis, un Lietuvas pilnīgi atbalsta Latvijas virzību uz to," sacīja Lietuvas valdības vadītājs.
Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka pusēm jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas paplašinātu abu valstu savstarpējās attiecības.
Butkevičs šodien ticies arī ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V). Tikšanās laikā Āboltiņa uzsvēra, ka tuvākie gadi abām valstīm būs izaicinājumu pilni - Lietuva jau šā gada otrajā pusē uzņemsies prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē, bet Latvija - divus gadus vēlāk, tāpat ir jāpanāk labvēlīgi lēmumi attiecībā uz nākamo ES daudzgadu budžetu, progress enerģētikas jautājumos un jārisina transporta infrastruktūras attīstības projekti, informēja Saeimas Preses dienestā.
Vērtējot abu valstu divpusējās attiecības, Āboltiņa uzsvēra: "Baltijas valstu sadarbība ir mūsu lielākā ārpolitiskā vērtība, un jo īpaši Latvijas un Lietuvas kā vienīgo baltu tautu sadarbība ir īpaši sargājama." Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu, ka Lietuvas premjera pirmā ārvalstu vizīte ir tieši Latvijā, tādējādi turpinot tradīciju, kuru abas valstis ievēro arī parlamentu vadītāju līmenī.
Sarunā ar Butkeviču Āboltiņa abu valstu sadarbību raksturoja kā veiksmīgu gan izpildvaras, gan parlamentārā līmenī un apliecināja Latvijas interesi tuvākajos gados veidot ļoti ciešu sadarbību. Tikšanās laikā pārrunātas arī šī gada Baltijas Asamblejas prioritātes.
LETA
