Brīvosta: Valsts kontrole nav ņēmusi vērā ostas darba specifiku

Brīvosta nepiekrīt Valsts kontroles pārmetumiem, ka tā realizējusi projektus, kas neatbilst attīstības programmai - realizētie ostas infrastruktūras attīstības projekti ostas attīstības programmā esot paredzēti kā vadlīnijas. "Attīstības programma ir tāds dokuments, kas iezīmē galvenās attīstības tendences, nevis konkrētus projektus. Ostas attīstības tendences paredz gan kuģu ceļu padziļināšanas darbus, gan citu infrastruktūras objektu attīstīšanu un uzturēšanu, kuru realizācijā Rīgas brīvostas pārvalde ir ieguldījusi finansiālos līdzekļus," norādīts brīvostas paziņojumā.

Pārvalde, veicot iepirkumus iepriekš minēto projektu realizācijai, ir veikusi procedūru, kas atbilst likuma "Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums" noteiktajām prasībām, taču jāņem vērā, ka ostas teritorijā veicamie infrastruktūras izbūves un padziļināšanas darbi ir specifiski un saistīti gan ar vides prasību ievērošanu un sezonalitāti, gan ar tehnoloģisko risinājumu iespējām, uzsver Rīgas Brīvostas pārvalde.

Brīvosta nepiekrīt arī Valsts kontroles paziņojumam, ka Rīgas Brīvostas Flotes izveidošana neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un ka pretēji normatīvajiem aktiem noteiktajai kārtībai flote nodarbojas ar komercdarbības veikšanu.

Leiškalne norāda, ka, pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Brīvostas pārvalde kā atvasināta publiska persona var veikt komercdarbību, izveidojot meitaskapitālsabiedrību. Rīgas Brīvostas pārvalde šādas kapitālsabiedrības izveidi pamato ar to, ka šī darbība aptver ostas darbībai stratēģiski svarīgu nozari, proti, ostas velkoņu pakalpojumi ir stratēģiski svarīga nozare drošības nodrošināšanai ostā.

Lai izvairītos no situācijas, kur privāts velkoņu servisa nodrošinātājs nolemj pārtraukt uzņēmējdarbību ostā, tādejādi radot ostai zaudējumus, Brīvostas pārvalde pieņēma lēmumu šos pakalpojumus nodrošināt pati. Tādējādi gan saskaņā ar Likumu par ostām, gan Valsts pārvaldes iekārtas likumu Pārvalde ir tiesīga sniegt pakalpojumus un dibināt kapitālsabiedrības, un Valsts kontroles viedoklis šajā jautājumā neesot saprotams.

Brīvostas pārvalde iebilst arī pārmetumiem par nepamatoti garu zemes nomas līguma termiņu pielāgošanu uzņēmumiem. Iebildums pamatots ar to, ka saskaņā ar Civillikumu nomas līguma termiņam jābūt ne mazākam par desmit gadiem, jo tas ir minimālais termiņš, kurā iespējams uzsākt būvniecību uz nomātas zemes.

Leiškalne piebilda, ka šobrīd daudzi stividori, kas strādā Rīgas brīvostā, ir ieguvuši īpašuma tiesības uz ēkām un būvēm saskaņā ar likumu par valsts un pašvaldību objektu privatizāciju, no kā izriet, ka šiem stividoriem ir pastāvīgas īpašumu tiesības. Rīgas Brīvostas pārvaldei nav pamata noteikt nepamatoti īsus termiņus, jo tādā gadījumā būtu jāveido piespiedu nomas attiecības.

"Ņemot vērā, ka laika periodā, kurā tika veikta Valsts kontroles revīzija Rīgas brīvostas pārvaldē spēkā ir bijuši dažādi normatīvie akti un kuru normas nav viennozīmīgi piemērojamas, Latvijas Republikas prokuratūras izvērtējums būtu pat lietderīgs," uzskata brīvostas vadība.

Jau ziņots, ka Ekonomikas ministra pārstāvis Rīgas brīvostas valdē Ģirts Greiškalns un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāve Rīgas brīvostas valdē Inga Antāne (RP) pirmdien, 11.martā, vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu, lūdzot izvērtēt Valsts kontroles (VK) likumības revīzijas gaitā konstatētos pārkāpumus Rīgas brīvostas darbā laikā no 2009. līdz 2011.gadam.

Atbilstoši revīzijas secinājumiem Rīgas brīvostas pārvalde ar normatīvo aktu pārkāpumu neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības rezultātā veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar finanšu līdzekļiem, kopsummā vairāk nekā 41 miljonu latu.

Revīzijas secinājumi gan neaprobežojas tikai ar attīstības projektiem, flotes izveidošanu un nomas līgumu termiņiem. Valsts kontrole norāda, ka Rīgas brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļi 595 000 latu apmērā nelikumīgi tērēti gan darba samaksas noteikumiem neatbilstošām prēmijām, dāvanām un veselības apdrošināšanai valdes locekļiem, gan kļūdaini aprēķinātiem pabalstiem, atvaļinājuma naudai un darba nespējas lapas naudai.

Secināts, ka finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanas noteikumiem neatbilstošiem ziedojumiem pārvalde ir izlietojusi 145 000 latu. Apmierinot fizisku un juridisku personu lūgumus par finansiālu atbalstu, ir izlietoti 745 000 latu, noformējot šo atbalstu kā reklāmas pakalpojumu pirkšanu, lai gan šādu pakalpojumu pirkšana nebija plānota, to tāmes netika saskaņotas, un iespējamā ietekme uz ostas pakalpojumu pieprasījuma veicināšanu un kravu apgrozījuma palielināšanos nav vērtēta.

VK skaidro, ka normatīvie akti prasa sasniegt mērķi ar iespējami mazāku finanšu līdzekļu izlietojumu, taču Rīgas brīvostas pārvalde, piešķirot komersantiem piestātņu uzturēšanas izdevumu segšanai 1,08 miljonu latu apmērā, nav noskaidrojusi komersantu faktiski ieguldīto līdzekļu apmēru, kas jāsedz saskaņā ar līgumiem.

Nelietderīgu lēmumu rezultātā un darbiniekiem nolaidīgi pildot savus pienākumus, ir radīti zaudējumi vismaz 403 000 latu apmērā, secina VK. Naudas līdzekļi ir izlietoti ledlauža "Varma" kapitālajam remontam 354 000 latu apmērā, neieguldot tos kuģa īpašnieka pamatkapitālā, SIA "Rīgas brīvostas flote" piederošie velkoņi bez atlīdzības nodrošināti ar apkalpi, izlietojot darba samaksai 48 000 latu, kā arī samaksāta Valsts ieņēmumu dienestā noteiktā soda nauda 1032 latu apmērā par neieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Nepastāvot normatīvajā aktā minētajiem priekšnoteikumiem, Rīgas brīvostas pārvalde ir atbrīvojusi kruīza kuģus no sanitārās nodevas maksāšanas, tā negūstot ieņēmumus 2,08 miljonu latu apmērā, nav izmantojusi velkoņu nomas līgumā paredzētos piespiedu līdzekļus, lai saņemtu nomas maksu 501 000 latu apmērā un nav veikusi pietiekamas darbības citu debitoru parādu atgūšanai 124 000 latu apmērā.

Valdes izvēlētais finanšu situācijas risinājums AS "Rīgas jūras līnija" maksātnespējas procesā pārvaldei ir radījis papildu nelietderīgus izdevumus vismaz 5,3 miljonu latu apmērā.

Nepiemērojot tiesību aktos noteiktās iepirkuma procedūras, Rīgas brīvostas pārvalde no 2009. līdz 2011.gadam ir veikusi Kundziņsalas dzelzceļa un kuģu ceļa padziļināšanas būvdarbus un telpu remontus 22 miljonu latu apmērā, tāpēc VK norāda uz pastāvošo risku neekonomiskai rīcībai ar šiem finanšu resursiem.

Savukārt pārvaldes rīcība ar zemi nav bijusi atbilstoša tiesību aktiem, tā radot priekšnosacījumus iznomātās teritorijas dīkstāvei, kā arī ostā netika nodrošināta vienlīdzīga, tiesiska un atklāta attieksme pret visiem komersantiem, secina VK.

Pretēji tiesību aktiem pārvalde 2010. un 2011.gadā piestātņu nomas maksā ir iekļāvusi nekustamā īpašuma nodokli, kā rezultātā 13 komersantiem nomas maksa tika palielināta par 209 000 latu.

Revīzija veikta par 2009.-2011.gadu. Rīgas brīvostas pārvaldei sniegti vairāk nekā 20 ieteikumi efektīvākai un atklātākai līdzekļu izmantošanai, kā arī vienlīdzīgai un taisnīgai attieksmei pret komersantiem.

Jau ziņots, ka Rīgas brīvostas valdes ārkārtas sēdē tika izskatīts Valsts kontroles revīzijas ziņojums un valdes locekļi, pamatojoties uz Valsts kontroles likumu, nolēma akceptēt sūdzības iesniegšanu Valsts kontroles padomē. Rīgas brīvostas pārvalde uzskata, ka ar atsevišķiem revīzijā ietvertajiem secinājumiem ir aizskartas Rīgas brīvostas pārvaldes tiesības un tiesiskās intereses.

"TV3" raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz Valsts kontroles revīzijas ziņojuma melnrakstu, vēstīja, ka Rīgas brīvostas darbībā ir atklāti vairāki pārkāpumi un nesaimnieciska naudas izlietošana. Piemēram, ir nepamatoti tērēti vairāki desmiti tūkstošu latu reklāmas mērķiem, bez skaidras un saprotamas sistēmas osta slēgusi nomas līgumus par zemi, piestātni un velkoņiem. Tāpat nauda tērēta mērķiem, kuriem nav saistības ar brīvostu, piemēram, īrēta sporta zāle Natālijas Draudziņas ģimnāzijā, baseina celiņš Olimpiskajā sporta centrā, kā arī loža "Arēnā Rīga". 

LETA, Foto: Lita Krone/LETA