Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 13. un 14. aprīlī
Šosestdien varam apmeklēt vairākus koncertus, kurās uzstājas latviešu estrādes zvaigznes: Rīgā – „Credo”, Jelgavā – „Autobuss debesīs”, Jūrmalā – Olga Rajecka, bet Cēsīs – Ieva Akuratere ar „Pērkonu”. Pasaules klases pantonīmu redzēsim gan Rīgā, gan Cēsīs.
„Arēnā Rīgā” notiek grandiozs cirka uzvedums baroka stilā. Tāpat vairāki izcili klasiski koncerti – gan Jaunās mūzikas festivāla ietvaros, gan Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra un „Dzirnu” dejotāju interpretācijā par Žila Verna darbu „80 dienās apkārt zemeslodei”. Vācu kinoklasika – sākot no mēmā kino un beidzot ar „Lilī Marlēnu” skatāma Jūrmalas teātrī, bet Rīgas uz lielajiem kinoekrāniem – grupa „Prāta vētra”. Pārsteidzoši atklājumi arī izstāžu zālēs – gan metālā atlieti dzīvnieku ekskrementi un cūku bēres, gan kaķi ar pie muguras piesietām sviestmaizēm un jūras ainavas, gan arī cita veida māksla.
1. Cirka gavilēšana operas un baroka stilā „Arēnā Rīga”
„Arēnā Rīga” šonedēļ viesojas pasaulslavenais un godalgotais cirks „Cirque du Soleil”, lai skatītājiem piedāvātu izrādi „Alegria”. Šis vienreizējais cirka uzvedums jau apbūris vairāk nekā desmit miljonus cilvēku visā pasaulē. Uz šo izrādi vēl varat paspēt gan sestdien, 13. aprīlī, gan svētdien, 14. aprīlī.
Vārds „Alegria” cēlies no spāņu valodas un apzīmē prieku, sajūsmu, gavilēšanu. Izrādes sastāvā darbojas 55 mākslinieki no 15 dažādām valstīm. Uzvedumu, kas veidots baroka un operas stilā, raksturo liesmojoši kostīmi, oriģinālā mūzika un skatuves iekārtojums, kas ļauj baudīt akrobātu atlētismu un māksliniecisko sniegumu. Vērojot „Alegria”, ikviens skatītājs saņems iespaidīgu spēka, veiklības un ātruma kokteili, kas apvienots ar elegantiem priekšnesumiem.
Divarpus stundu garajā uzvedumā redzama elpu aizraujoša akrobātika, tai skaitā dramatiskā Sinhronā trapece un Augstās gaisa šūpoles, kurās 12 metrus virs skatuves lido pārdrošie mākslinieki, lecot pretī saviem ķērājiem. Skatītājus pārsteigs arī izveicīgas akrobātes, kas demonstrēs mongoļu ķermeņa lokanības mākslu un triku meistari, kas ritmiskās un bīstamās Uguns dejas laikā mētās liesmojošus dunčus.
Izrādē „Alegria”, tāpat kā citos „Cirque du Soleil” šovos, muzikālo pavadījumu nodrošina dzīvā grupa. Emocionālais un enerģiskais mūzikas pavadījums variē starp džezu, popu, tango un klezmeru. Izpildītā mūzika atgādina par ceļojošajiem muzikantiem, jo tiek izmantoti akustiskie instrumenti un akordeons, radot gandrīz autentisku ielas skanējumu.
Izrāžu laiks šajās brīvdienās: sestdien, 13. aprīlī pulksten 15.00 un 19.00, svētdien, 14. aprīlī pulksten 14.00. Biļešu cena: Ls 25 -50 ( www.ticketpro.lv tīklā). Sīkāk internetā: www.arenariga.com.
„Cirque Du Soleil”: „Alegria”
Cirque du Soleil” šovs „Alegria
2. Sestdiena nostalģiskā latviešu estrādes gaisotnē
Sestdienas vakaru varam pavadīt labu un nostalģisku latviešu estrādes zvaigžņu izpildījumu gaisotnē. Šajā nedēļas nogalē uz vairākiem koncertiem aicina pazīstamas pašmāju estrādes zvaigznes:
* Grupa „Autobuss debesīs” uzsākusi savu 15 gadu jubilejas koncerttūri. Šosestdien, 13. aprīlī, pulksten 17.00 „Autobuss debesīs” uzstāsies Jelgavas kultūras namā. Jāatgādina, ka grupa tās pastāvēšanas laikā izpildījusi gan daudzas Imanta Kalniņa dziesmas, gan pašu komponētus skaņdarbus.
Pēc ilgiem laikiem tieši jubilejas koncertos grupa tos atkal atskaņos. Līdztekus kā koncertu neatņemamu sastāvdaļu, „Autobuss debesīs” izpildīs arī populārākās Imanta Kalniņa dziesmas no grupas repertuāra. Grupā muzicē Marts Kristiāns Kalniņš, Kārlis Auzāns, Emīls Zilberts, Armands Treilihs un Andris Dzenis.
Biļešu cenas: Ls 4 – 7 („Biļešu paradīzes” tīklā). Nākamie koncerti: 19. aprīlī Jēkabpils Tautas namā, bet 27. aprīlī – Liepājas Olimpiskajā centrā. Sīkāk internetā: www.autobussdebesis.lv.
* Savukārt Jūrmalā – Kauguru kultūras namā sestdien, 13. aprīlī, pulksten 17.00 varēs skatīt un dzirdēt Olgas Rajeckas muzikālo izrādi „Olgas diena”, kurā piedalīsies Olga Rajecka, Kārlis Anitens un pianists Juris Kristons. Muzikālajā izrādē lietas ne tikai spēj runāt, bet kas būtiski - arī aprunāties. Varbūt tā ir vienīgā reize, lai izprastu gadiem klusēto un noklusēto, pateiktu nepateikto un ieraudzītu garām palaisto, kas atklājās pērn izdotajā Kārļa Anitena biogrāfiskajā detektīvromānā par Olgu Rajecku - „Mana svētku diena” - un arī šajā muzikālajā uzvedumā. Biļešu cena: Ls 4 – 5 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.olgarajecka.lv.
* Toties Cēsīs, kultūras namā „CATA”, sestdien, 13. aprīlī pulksten 19.00 uz skatuves koncertturnejas „Sapumpurots zars” ietvaros kāps Ieva Akuratere, komponists Juris Kulakovs un leģendārā latviešu rokgrupa „Pērkons”. Ieva Akuratere un Juris Kulakovs ir mākslinieki, kuri savā daiļradē un radošajā ceļā vienmēr savus darbus veltījuši Latvijas idejai un tās brīvības garam, šogad mākslinieki svin 55 gadu jubilejas. Par godu šim notikumam arī tiek rīkota īpaša jubilejas koncertturneja - „Sapumpurots zars”, kuras ietvaros pilnā sastāvā uz skatuves kāps leģendārais „Pērkons” - Juris Kulakovs (taustiņi), Juris Sējāns (bass, vokāls), Leons Sējāns (solo ģitāra), Ieva Akuratere (vokāls), Raimonds Bartaševičs (vokāls) un Ikars Ruņģis (sitamie instrumenti). Nākamie koncerti – 19. aprīli Preiļos, 20. aprīlī – Madonā. Biļešu cena: Ls 4 – 8 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.cata.lv.
* Rīdzinieki sestdien, 13. aprīlī, pulksten 22.00 var doties uz koncertbāru „Laternu stundā”, kur uzstāsies leģendārā latviešu grupa „Credo”. Grupa dibināta tālajos pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, pārdzīvojusi slavas norietu un atdzimšanu, šī apvienība turpina radīt jaunas kompozīcijas, protams, sev raksturīgajā manierē. Koncertā skanēs gan jaunās, gan laika pārbaudi izturējušās un tautā iemīļotās kompozīcijas. Pirms koncerta un vakara turpinājumā 80-to gadu DISCO! Biļešu cenas: Ls 3 – 10 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.laternustunda.lv.
No senajiem laikiem. „Credo”: „Meitene ar kallu ziediem”
3. Pasaulslavenais spāņu mīms Karloss Martiness Rīgā un Cēsīs
Jau astoto reizi Latvijā viesojas pasaulē pazīstamais spāņu pantomīmas režisors, aktieris un pasniedzējs Karloss Martiness. Šajā nedēļas nogalē viņš savas izrādes sniegs Rīgā un Cēsīs.
Sestdien, 13.aprīlī, Rīgā, Dailes teātra Mazajā zālē pulksten 13.00 un 18.00 būs skatāma mākslinieka jaunākā izrāde „Mirāža”, savukārt svētdien, 14. aprīlī pulksten 16.00 Cēsu Izstāžu namā spāņu mīms viesosies ar izrādi „Grāmatas bez vārdiem”.
Jau pirms vairākiem gadiem ir iesācies Karlosa Martinesa darbs arī ar latviešu aktieriem, pasniedzot meistarklases Nacionālā teātra, Dailes teātra un Latvijas Leļļu teātra aktieriem. Šonedēļ mākslinieks pasniedzis meistarklases Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem, kā arī Jelgavas Studentu teātra aktieriem.
Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa par savu skolotāju un iedvesmotāju saka: „Satikšanās ar Karlosu Martinesu man bija ļoti liels un iedvesmojošs notikums. Viņš ir Liela Personība. Liels Mākslinieks! Un to jūt katrā viņa kustībā, stāstā, žestā un mīmikā uz skatuves. Un to jūt katrā vārdā, sarunājoties ar viņu personīgi. Viņa darbs ir dzīvi un Dievu apliecinošs, kas ir tik būtiski mūsu laikmetā, kad nereti valda princips: jo melnāk un drūmāk, jo lielāka māksla.”
Izrāde „Mīms”, ko Karloss Martiness piedāvās Rīgas publikai, tapusi, iedvesmojoties no diskusijām par klimata pārmaiņām un ierobežotajiem dzeramā ūdens resursiem. Izrāde atsaucas uz mūsu vērtīgāko un dabīgāko resursu – ūdeni. Pati pantomīma ir kā mirāža, kas caur žestiem rada dzīvi, sākot ar ikdienišķām darbībām līdz pat dramatiskiem un komiskiem notikumiem. Aktieris atstāj sava tēlojuma interpretāciju skatītājiem un viņu secinājumiem ļauj sniegties līdz katra personīgās iztēles robežām.
Savukārt, izrādes „Grāmatas bez vārdiem”, ko varēs redzēt Cēsīs, darbība ieved skatītāju literatūras pasaulē. Izrāde bagāta ar neskaitāmām atsaucēm uz literatūras varoņiem un tēliem, kas savijas mākslinieka veidotajā stāstā, palīdzot ieraudzīt mūsu ikdienas dzīves norises.
Biļešu cenas: uz Rīgas izrādēm – Ls 8, uz Cēsu izrādi – Ls 3 - 5 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.carlosmartinez.es .
4. Kinobrīvdienas: mēmā klasika, Lilī Merlēna, „Prāta vētra” un Leiputrija
Šajās brīvdienās gan Rīgā, gan Jūrmalā īpašas kinodāvanas tiek pasniegtas kinematogrāfa cienītājiem, un ne tikai... Arī „Prāta vētras” fani aicināti doties uz kino.
* Jūrmalas teātrī (Muižas ielā 7, Bulduros) Vācijas dienu ietvaros sestdien, 13. aprīlī, bezmaksas seansos varēs noskatīties divas izcilas un leģendāras vācu filmas:
pulksten 14.00 rādīs 1919. gada melnbalto mēmo kinofilmu „Austeru princese”. Jāpiebilst, ka mēmās kinoklasikas parādīšanās uz Latvijas kinoekrāniem ir ļoti rets gadījums un to nevajadzētu palaist garām! Ar šo filmu vācu režisors Ernsts Lubičs iedibināja savu vētrainās sabiedrības komēdijas žanru. „Austeru princesē” ļoti bagātais amerikāņu uzņēmējs Kvakers savu bagātību sapelnījis ar jūras velšu tirgošanu un tāpēc sabiedrībā tiek dēvēts par Austeru karali. Viņa temperamentīgā meita, „Austeru princese”, nodomājusi noteikti apprecēt kādu Eiropas dižciltīgo. Tā viņa nonāk līdz trūcīgajam princim Nuki, taču tas sākumā savā vietā sūta sulaini Jozefu. Pieņemot, ka satikusies ar īstu princi, straujā un nevaldāmā miljonāra meita pie pirmās izdevības apprec kalpotāju. Un tad sākas straujš notikumu virpulis, kas visus iesaistītos aizved līdz laimīgām beigām. Filma vācu valodā, titri latviešu valodā;
Savukārt 13. aprīlī pulksten 15.30 Jūrmalas teātrī izrādīs1980. gadā režisora Rainera Vernera Fasbindera uzņemto spēlfilmu „Lilī Marlēna”. Filmas sižets sākas 1938. gads: Villija, jauna un vēl nepazīstama vācu dziedātāja mīl Robertu, talantīgu Šveices mūziķi, kurš bieži viesojas Vācijā, lai sava tēva vadītās organizācijas uzdevumā palīdzētu apdraudētajiem ebrejiem. Karš izšķir mīlētājus. Villija veido dziedātājas karjeru, kas aizsākusies ar viņas skaņu platē ierakstīto dziesmu „Lilī Marlēna”, ko nejauši pamana vācu armijas Belgradas raidītājs. Roberts turpina strādāt palīdzības organizācijā; kāda uzdevuma laikā viņš Vācijā tiek apcietināts un galu galā iemainīts atpakaļ uz Šveici. Arī Villija, par kuras mīlestību pret Robertu gestapo ir labi informēts, nonāk starp politikas dzirnakmeņiem. Viņa turneju laikā vāc informāciju Robertam par vācu koncentrācijas nometnēm austrumos; gestapo aizliedz Villijai koncertēt, jo viņas dziesma tiek uzskatīta par kaujas garu nomācošu. Taču pēc britu karavīru raidītāja „Kalē” izplatītā paziņojuma par viņas apcietināšanu un noslepkavošanu gestapo piespiež Villiju atkal publiski uzstāties. Villija un Roberts pārdzīvo karu; kad Villija pēc kara ierodas Cīrihē, viņa redz Robertu kopā ar citu sievieti, Filma vācu valodā; titri latviešu valodā. Sīkāk internetā: www.goethe.de .
* Toties rīdzinieki uz bezmaksas kinoseansu aicināti sestdien, 13. aprīlī, pulksten 12.00 Eiropas Savienības (ES) mājā (Aspazijas bulvārī 28), kur notiks tikšanās ar režisori Lailu Pakalniņu un viņas 2004. gadā uzņemtās filmas „Leiputrija” izrāde. Aprīlis ES mājā tiek aizvadīts, īpašu uzmanību pievēršot vides jautājumiem. Vides aizsardzība mūsdienās kļuvusi par ļoti aktuālu tematu gan Eiropā, gan Latvijā, un aizvien biežāk tiek meklētas atbildes uz jautājumu „Kā dzīvot videi draudzīgāk?”. Lailas Pakalniņas filma „Leiputrija” aicina citām acīm paskatīties uz vietu, no kuras ikdienā vairāmies – izgāztuvi. Pirms filmas režisore Laila Pakalniņa stāstīs par filmas ideju un tās tapšanu. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, interesenti uz kinoseansu aicināti pieteikties iepriekš, rakstot uz e-pasta adresi esmaja@esmaja.lv vai zvanot pa tālruni 67085445. Sīkāk internetā: www.esmaja.lv .
* Savukārt Rīgas kino „Citadele” 913. janvāra ielā 8) ciemos gaida visus „Prāta vētras” cienītājus. Pagājušā gada vasarā „Prāta Vētras” koncerttūres „Vēl viena klusā daba” ietvaros sniedza grandiozu noslēguma koncertu Rīgā, „Skonto” stadionā. Tajā tapusī koncertfilmu „Vēl viena klusā daba” šajā nedēļas nogalē piedzīvo pirmizrādes kino „Citadele”. Pērn notikusī "Prāta Vētras" Latvijas koncerttūre "Vēl viena klusā daba" septiņos koncertos pulcēja 89 500 skatītāju. Koncertfilmas režisors un "Prāta Vētras" bundzinieks Kaspars Roga atzīst, ka, tā kā šis būs jau ceturtais grupas koncertieraksts DVD formātā, tad principā sanāk konkurēt pašam ar sevi, tāpēc jāizdomā arvien kaut kas jauns: "Šis būs mūsu un koncerta skatītāju vasaras kopīgais piedzīvojums, iemūžināts jaunā kvalitātē." Koncertfilmas režisors ir „Prāta vētras” bundzinieks Kaspars Roga, operators inscenētājs - Gints Fārenhorsts, montāžas režisors - Juris Matuzelis, skaņu režisors - Tālis Timrots, bet gaismu režisors - Normunds Bļasāns. Koncerts ierakstīts HD kvalitātē ar 14 kamerām. Seansi gan sestdien, 13. aprīlī, gan svētdien, 14. aprīlī, notiks pulksten 13.15, 18.15 un 20.45. Biļešu cenas: Ls 4,35. Sīkāk internetā: www.forumcinemas.lv .
5. 80 minūtēs apkārt zemeslodei kopā ar baletu
Sestdien, 13. aprīlī, pulksten 11.00 un 16.00 Rīgā, Lielajā ģildē, varēs redzēt baletu uzvedumu „80 minūtēs apkārt zemeslodei”, kurā uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) un deju skola „Dzirnas”. Uzveduma mūzikas autors ir LNSO mūziķis un jaunais komponists Rihards Zaļupe, horeogrāfs Agris Daņiļēvičs, režisors Uģis Brikmanis, scenogrāfe Agnese Melbārde, bet diriģents Andris Vecumnieks.
Žils Verns ir viens no zinātniski fantastiskā romāna žanra pamatlicējiem. Kurš gan no mums nav lasījis kādu no viņa romāniem vai skatījies filmu vai uzvedumu, kur par pamatu izmantots kāds no Žila Verna darbiem? Šoreiz arī Lielās ģildes skatuve piedzīvo zinātnisko fantastiku, bet ļoti oriģinālā izpildījumā - baleta uzvedumā bērniem „80 minūtēs apkārt zemeslodei”, kurš veidots pēc Žila Verna pazīstamā darba „80 dienās ap zemeslodi” motīviem.
Neaizmirstams piedzīvojums gan lieliem, gan maziem – aristokrātiskā Londona, krāšņā Vidusjūra, mistiskās Ēģiptes piramīdas, draudīgie Indijas džungļi un daudz citu krāšņu vietu un piedzīvojumu piedāvā 80 minūšu baleta ceļojums apkārt pasaulei.
Biļešu cena: Ls 5 – 10 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lnso.lv.
6. Latvijas Jaunās mūzikas dienu noslēguma koncerts
Svētdien, 14. aprīlī, pulksten 16.00 Lielajā Ģildē notiks festivāla „Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2013” noslēguma koncerts – „Gadalaiku atspulgi”. Tajā piedalīsies Ināra Brīnuma (alts), Natālija Meļņikoviča (akordeons) un kamerorķestris „Sinfonia Concertante” (diriģents Guntis Kuzma).
Programmā skanēs Jāņa Porieša skaņdarbs „Rīts” stīgu orķestrim, Tālivalža Ķeniņa „Canzona Sonata” altam un stīgu orķestrim, Vinetas Līces „Gadalaiku skices” kamerorķestrim (pirmatskaņojums), Ata Stepiņa - „Atspulgi” (improvizācijas par Alfrēda Kalniņa tēmām, pirmatskaņojums) un Romualda Jermaka koncerts akordeonam ar orķestri (pirmatskaņojums).
Svētdien noslēgsies Latvijas Komponistu savienības rīkotais festivāls „Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2013”, kas ir vienīgais mūzikas festivāls, kura uzmanības centrā ir latviešu jaunākā laikmetīgā mūzika, kuru radījuši dažādu paaudžu komponisti.
Šajās dienās šogad atskaņo vairāk kā 25 latviešu autoru skaņdarbus. Tāpat festivāla tradīcija ir katru gadu izcelt kādu izcilu, bet ne pārāk bieži atskaņotu latviešu mūzikas personību. Pagājušajā gadā tas bija komponists Romualds Grīnblats, bet šogad festivāls pievērsies komponista Tālivalža Ķeniņa (1919 - 2008) daiļradei. Komponista mūzika guvusi lielu atzinību, atskaņota daudzos festivālos un koncertos visā pasaulē, jo īpaši viņa pēckara trimdas zemē - Kanādā. Par mūža ieguldījumu viņš saņēmis „Lielo mūzikas balvu 2005”.
Biļešu cena: Ls 6 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lks.org.lv .
7. Izstāžu ceļvedis
* Galerijā „Daugava” (Alksnāja iela 10/12, Vecrīgā) līdz 11. maijam ir skatāma Edvīna Kalnenieka izstāde gleznu izstāde „Atmiņas par lauku mājām”. Mākslinieks ir Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors, ilgus gadus vadījis zīmēšanas katedru. Mūsu glezniecībā Edvīns Kalnenieks (dz. 1939. g.) tiek uzskatīts par līderi pasteļglezniecībā.
Mākslinieka raksturs jūtams viņa glezniecībā, jo katrā darbā ir attieksme pret gleznoto, vai tas ir ābolu grozs, brūnas sēņu cepurītes, skaists meitenes augums, viņas sejas izteiksme, vai Latvijas lauku sēta dažādos gada laikos ar tur notiekošajiem rituāliem – kāzām, cūku bērēm, lauku mājas rītu un pavardu.. Sīkāk internetā: www.galerijadaugava.lv .
* Visnotaļ neierasta un provocējoša izstāde atklāta Rīgas galerijā „Istaba” (Krišjāņa Barona ielā 31a). Tajā līdz 27. aprīlim ir skatāma tēlnieka Ivara Miķelsona personālizstāde „Metāla rotaļas ar dzīvnieku ekskrementiem”. Izstādes ideja daļēji piederīga 1. aprīļa jokam, uz kura balstoties Ivars Miķelsons radījis veselu sēriju mākslas darbu – estētiski baudāmas skulptūras, piešķirot vieglajam jokam citu dimensiju, norāda izstādes organizatori.
„Manā profesionālajā darbībā jākausē dažādi metāli skulptūru atliešanai, un šai procesā reizēm uzrodas kādi nejauši „blakusprodukti” – notecējumi, šļakatas. Paskatījos uz tiem radoši un ieraudzīju līdzības ar kādiem citiem dabas radītiem izstrādājumiem,” skaidro autors. Sīkāk internetā: www.s-s-a.lv .
* Mākslinieciskus „eksperimentus” par dzīvnieku īpatnību tēmu var skatīt arī Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā (Akadēmijas ielā 26), kur līdz 30. maijam būs skatāma mākslinieču Annas Kaltiginas, Aivas Bulmeres, Nellijas Skujenieces un Initas Vilks izstāde „Sviestmaizes”.
Izstādes koncepciju mākslinieces smēlušās humoristiskajā sviestmaizes – kaķa paradoksā, kas radās no izteikumiem „kaķi vienmēr piezemējas uz kājām” un „sviestmaize vienmēr piezemējas ar sviestu uz leju”, apsverot, kas notiktu, ja pie kaķa muguras piesietu sviestmaizi ar sviestu uz augšu un nomestu kaķi no liela augstuma. Sīkāk internetā: www.jzb.lv .
* Rīgas galerijā „Mākslas banka” (Jaunielā 14, Vecrīgā) vēl nedēļu – līdz 20. aprīlim - ir skatāma Valda Ķikuta gleznu izstāde „Jūra”. Tajā skatāmas mākslinieka gleznotas ainavas – jūra dažādās noskaņās, gan mierīga saulrieta apspīdēta, gan vētras sabangota.
Darbi tapuši galvenokārt pāris pēdējo gadu laikā. Uz jautājumu - kāpēc tieši jūra ir viņa iecienītākais žanrs, mākslinieks atbild: „Tāpēc, ka jūra ir brīva un neatkarīga, tāda pati kā es. Tāpēc, ka esam pēc dabas brīvi, pārsteidzoši un neaprēķināmi.
Tāpēc, ka jūras neparedzamais, mūžīgi un ik brīdi mainīgais raksturs, tās skaistums pārsteidz mani ik reizi.” Sīkāk internetā: www.makslasbanka.lv .
* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) līdz 19. aprīlim ir skatāma jaunā mākslinieka Edgara Soprāna personālizstāde „R12 – Z13”. Edgars Soprāns, kurš studē Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozarē, izstādes ekspozīcijai izvēlējies darbus, kas tapuši pērnā gada rudenī un šī gada pirmajos mēnešos. Izstādītos darbus nesaista apzināti veidota koncepcija, tomēr, kā atzīst pats mākslinieks, „katrs darbs dabīgā ceļā radies no iepriekšējā, veidojot vienotu satura plūsmu.
Katra pamatā ir individuāla ideja, bet kopumā tas ir viens, radošas aktivitātes līnijas, nogrieznis. Darbu saturs visprecīzāk izsaka sevi ar glezniecības valodas palīdzību. Gleznas ir būvētas kā reducētas sistēmas, kuras sastāv no atsaucēm. Krāsa, formālie un tehniskie elementi ir lādēti ar nozīmēm.” Sīkāk internetā: www.lma.lv .
Edgara Soprāna „R12 - Z13”
* Neparasta izstāde skatāma arī Bauskas Motormuzejā – tā veltīta tikai un vienīgi īstiem āmuriem! Tur līdzās senajiem spēkratiem tagad apskatāma arī pasaulē senāko rokas darbarīku – āmuru kolekcija izstādē „Katram savs āmurs”. Lai gan visiem labi zināmais darbarīks spītīgi palicis tāds pats kā pirmsākumos - kāts un āmura galva, daudzus izstādes apmeklētājus pārsteigs fakts, kā gadu gaitā palielinājušās tā funkcijas un pielietojums. Izstāde ir veidota no metālmākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Jura Gagaiņa āmuru kolekcijas, kas radusies darba gaitā, sastopot un pielietojot dažādus vēsturiskos darbarīkus. Sīkāk internetā: www.motormuzejs.lv.
Elmārs Barkāns/Foto: EPA/LETA, AFP/LETA, Ieva Čīka/LETA, publicitātes foto
