Dzīvnieku aizstāvji šokā par redzēto "Balticovo" fabrikā - vistas tiekot spīdzinātas un dzīvo nežēlīgos apstākļos. FOTO. VIDEO

2016. gada septembrī dzīvnieku tiesību aktīvisti dokumentējuši dējējvistu turēšanas apstākļus trīs A/S “Balticovo” fermās – Madonā, Daugavpilī un Iecavā.

Šokējošajos materiālos redzami novārguši dzīvnieki, kas pazaudējuši lielāko daļu spalvu, slimi, sakropļoti un mirstoši dzīvnieki ar dažādiem iekaisumiem, skaidro biedrība.

"Dzīvniekus nomoka parazīti – asinssūcēji un vairumam vistu ir veikta daļēja knābja amputācija. Vairākos sprostos fiksēti miruši dzīvnieki, kuri jau sākuši sadalīties blakus dzīvām vistām, kuras turpina dēt olas cilvēku patēriņam. Redzams, ka metāla stiepļu sprostos dzīvnieki tiek turēti lielā saspiestībā, izrāda stereotipiskas uzvedības pazīmes, knābj cita citu un sprosta režģus.

Dējējvistu turēšana sprostos ir viena no cietsirdīgākajām praksēm mūsdienu lauksaimniecībā. Sprostos dētas olas ir neētisks produkts, kas ir skaidrā pretrunā ar sabiedrības vērtībām,” portālam Kasjauns.lv skaidro biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes priekšsēdētājs Aivars Andersons. “Sprostu sistēmās vistām ir liegts gandrīz viss, kas tām ir dabisks. Vistu dzīve aizrit, stāvot uz metāla režģa grīdas – troksnī, saspiestībā un putekļos. Sprostos vistas nevar pat normāli pastaigāt vai izplest spārnus. Viņas nekad neierauga dienasgaismu un nesajūt zemi zem kājām.”

Normatīvajos aktos dējējvistu turēšanas minimālās prasības paredz katram dzīvniekam brīvi izmantojamo platību 600cm2 (A4 lapas izmērā), laktu 15cm garumā un barības trauku 12cm garumā. Sprostā jābūt ligzdai, kuras grīda nav no stiepļu pinuma, un pakaišiem. Dējējvistu novietnēs nav ievērotas pat šīs minimālās prasības, kas vēl vairāk saasina dzīvnieku labturības problēmas. Šāda turēšana ir aizliegta ar Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Savienības direktīvu 1999/74/EK par minimālajiem standartiem dējējvistu aizsardzībai.

Olu nepirkšanas akcijas video:

Līdzās izsūtītajiem šausmu foto biedrība arīdzan aicina nepirkt sprostu olas un parakstīt petīciju pret vistu turēšanu sprostos vietnē www.olucena.lv.

"Balticovo" portālam Kasjauns.lv skaidroja, ka ir informēts par nesen fabrikā iekļuvušu filmēšanas grupu. Nofilmētais materiāls kalpošot par iemeslu turpmāk vistu apstākļus uzlabot.

Komentējot pārmetumus, uzņēmums ziņo:

Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kas ir “Balticovo” mājas tirgi, patērētāji vairāk nekā 90% gadījumu izvēlas tieši būros audzētu vistu olas, kas cenas ziņā ir ievērojami lētākas, salīdzinot ar ārpus būriem dējušu vistu olām. Būros audzētu vistu olas tiek uzskatītas par drošākām uzturā, jo dējējvistu veselība nav pakļauta nekontrolējamiem vides faktoriem. Piemēram, farmācijas vajadzībām ir pieprasījums tieši pēc būros audzētu vistu olu izejvielām, nevis brīvos apstākļos turētu dējējvistu olu izejvielām, jo tās ir tīrākas, izslēdzot infekciju, piesārņojuma, toksisku elementu klātbūtnes riskus. Putni, kas atrodas būros, neslimo ar zarnu infekcijām un kokcidiozi, jo viņiem nav saskares ar izkārnījumiem pretstatā putniem, kas atrodas ārpus būriem. Līdz ar to būros audzētām dējējvistām to dzīves laikā netiek izmantoti medikamenti un kokcidiostati, skaidrots fabrikas preses paziņojumā.

Uzņēmums arī strādā pie vistu labturības un drošības kontroles pilnveidošanas. Pašreiz notiek regulāras vistu veselības stāvokļa pārbaudes, kas iedalāmas vairākos līmeņos: vistu ikdienas un klīniskās apskates, kā arī dažādu analīžu ņemšana, lai kontrolētu vistu veselības stāvokli. “Arī šajā darbā liela loma ir cilvēciskajam faktoram – prast precīzi ievērot vistu veselības stāvokļa izmaiņas, īpaši ņemot vērā lielo putnu skaitu, kas ir jāapskata. Balticovo regulāri strādā pie darbinieku prasmju pilnveidošanas, lai mazinātu  cilvēciskā faktora riskus. Uzņēmums ir noteicis procedūru, kādā veicamas pārbaudes, kā arī ieviesis vairāku līmeņu kontroles mehānismus, tostarp regulāras ārkārtas pārbaudes, un jāatzīst, ka vēl aizvien atrodam lietas, kuras ir jāpilnveido,” norāda uzņēmuma komercdirektors Toms Auškāps.