Armēnija atklāti uzgriež muguru Putinam, Maskava atriebjas, liedzot valstī ievest armēņu preces

Reaģējot uz Erevānas ārpolitiskā kursa maiņu, Krievija ir ieviesusi stingrus ierobežojumus virknei Armēnijas preču. Krievijas lauksaimniecības uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" ir aizliedzis no Armēnijas ievest augļus, zivis, ziedus, dārzeņus, zaļumus un zemenes. Tāpat ierobežojumi skāruši arī slaveno Armēnijas minerālūdeni "Džermuk". Maskava šos aizliegumus pamato ar "sanitāro normu pārkāpumiem" un produktu kvalitātes problēmām.

"Valdība par to samaksās"

Armēnijas valdība šādu Krievijas rīcību uzskata par politiski motivētu. Uzrunājot sabiedrību, premjerministrs Nikols Pašinjans solīja valsts atbalstu cietušajiem ražotājiem un eksportētājiem. "Valdība jau ir nolēmusi, ka visos gadījumos, kad eksportam likti nepamatoti šķēršļi, mēs sniegsim finansiālu atbalstu," uzsvēra premjers.

Premjers norādīja, ka valsts kompensācijas tiks izmaksātas situācijās, kad ievešanas aizliegumi būs acīmredzami politiski motivēti, nevis saistīti ar reāliem kvalitātes trūkumiem. Lai neatkārtotos līdzīgi šantāžas scenāriji, Armēnija jau aktīvi strādā pie jaunu eksporta tirgu apgūšanas, tādējādi mazinot savu ekonomisko ievainojamību no neprognozējamā Krievijas tirgus.

Attiecību transformācija

Ekonomiskie šķēršļi ir tikai aisberga redzamā daļa daudz dziļākai krīzei. Armēnijas un Krievijas attiecības ir sasniegušas zemāko punktu pēdējo gadu laikā, Erevānai arvien atklātāk tuvinoties Rietumvalstīm un Eiropas Savienībai (ES).

Maskavas un Erevānas atsvešināšanās sākās pēc tam, kad Krievija un tās vadītā Kolektīvās drošības līguma organizācija (CSTO) nesniedza Armēnijai solīto militāro atbalstu konfliktā ar Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu. 2024. gadā Armēnija iesaldēja savu dalību CSTO un pieprasīja Krievijas robežsargiem atstāt  starptautisko lidostu Erevānā. Turklāt Armēnija aizvien biežāk rīko kopīgas militārās mācības ar ASV. Tāpat Armēnijas pierobežā patlaban patrulē Eiropas Savienības novērošanas misija, kas izraisa atklātu Maskavas neapmierinātību. Kā izteicies pats Pašinjans, abu valstu attiecības šobrīd "atrodas transformācijas stadijā", kas praksē nozīmē Armēnijas stratēģisku atdalīšanos no Krievijas ietekmes sfēras.

Vēlēšanu ēnā

Šī ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskā rīvēšanās notiek īpaši jutīgā brīdī – jau 7. jūnijā Armēnijā gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Rietumu izlūkdienestu rīcībā nonākuši dokumenti, kas apliecina Krievijas centienus iejaukties vēlēšanu procesā, lai nepieļautu pašreizējā premjerministra Nikola Pašinjana pārvēlēšanu. Maskava pamatoti baidās, ka viņa  uzvara uz visiem laikiem nostiprinās valsts izvēli par labu Rietumiem.

Tā kā Armēnijas pilsoņiem nav atļauts balsot no ārvalstīm, Kremlis sācis organizēt lidmašīnu reisus, lai  Armēnijā nogādātu tūkstošiem Krievijā mītošo armēņu, kuru uzdevums ir balsot pret pašreizējo valdību.
Krievijas amatpersonas aprēķinājušas, ka 100 000 šādu vēlētāju transportēšana izmaksātu aptuveni 50 miljonus ASV dolāru. Līdz maija vidum Kremlis katram Krievijas reģionam jau bija devis norādes par to, cik cilvēku jānosūta, pieprasot atskaites par sagatavošanās darbiem. Šo apjomīgo ietekmes operāciju pārrauga pērnā gada oktobrī īpaši izveidotā Krievijas Stratēģiskās sadarbības un partnerības pārvalde.

Kremlis ir atradis arī savu ielikteni šajās vēlēšanās – Maskavas atbalstītais kandidāts ir armēņu izcelsmes Krievijas miljardieris Samvels Karapetjans. Zīmīgi, ka Karapetjans šobrīd tiek tiesāts par iespējamu aicinājumu gāzt Armēnijas valdību, lai gan viņš pats šīs apsūdzības kategoriski noliedz.

Tomēr Krievijas plāni un plašās dezinformācijas kampaņas vismaz pagaidām nedod gaidītos augļus. Jaunākās aptaujas liecina, ka Karapetjana pārstāvētā partija "Stiprā Armēnija" bauda vien aptuveni 6% vēlētāju atbalstu un ievērojami atpaliek no līderiem. Tikmēr Pašinjana vadītā partija "Pilsoniskais līgums" saglabā pārliecinošu pirmo vietu, un par to gatavi balsot ap 30% vēlētāju, liecina ziņu aģentūras "Reuters" dati.