Izvirzīti pirmie pretendenti prestižajai 2015. gada Purvīša balvai. FOTO
Izvērtējot šī gada pirmā ceturkšņa izstādes un mākslinieku darbus, neatkarīgo ekspertu darba grupa nominējusi pirmos divus māksliniekus nākamajai Purvīša balvai, kas tiks pasniegta 2015.gada februārī. Tie ir Henrijs Preiss un Daiga Krūze.
Kā pirmie nākamajai Purvīša balvai nominēti mākslinieki Henrijs Preiss un Daiga Krūze, Kasjauns.lv informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja reklāmas un informācijas darba kuratore Natālija Sujunšalijeva.
Mēģinājums skaidrot pasaules neviennozīmību
Preiss balvai nominēts par personālizstādi „Artefakti”, kas no 21. februāra līdz 28. martam bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā.
Kinorežisors un mākslas teorētiķis Dāvis Sīmanis skaidroja, ka mākslinieka izstādes darbi ne vien taustāmi rekonstruē materiālu un faktūru, kas piederīga 20.gadsimta sākuma mākslai, bet vienlaikus veido arī saturiski komplicētu pārcēlumu no vēsturiskā avangarda. Pārliecinošais misticisma caurstrāvotu un panteistisku ideju apvienojums sarežģītās ģeometriskās vienībās ir mēģinājums skaidrot pasaules neviennozīmību, izmantojot visu tās simbolu plašumu.
Savukārt mākslas un kultūras interneta portāla arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs min, ka izstādē „Artefakti” kultūru, formu, struktūru un faktūru slāņojums ir parādīts kā viendabīgs un pašsaprotami dabisks objekts.
Harmoniski gleznojumi bez provokatīviem līdzekļiem
Savukārt māksliniece Krūze Purvīša balvai nominēta par personālizstādi „Slēpnis”, kas galerijā „Alma” bija skatāma no 11. februāra līdz 2. aprīlim.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule uzskata, ka nominācija pelnīta par mākslas darbu radītajām asociatīvajām iespējām, kas tik bieži netiek piedāvātas mūsdienu glezniecībā. Māksliniece pārliecinoši izceļ glezniecības spējas raisīt individuālas atklāsmes, nelietojot provokatīvus līdzekļus, bet tieši ar harmoniskiem gleznojumiem uzjundot pārdzīvojumu un līdzpārdzīvojumu.
Krūzes iepriekšējās darbības kontekstā izstāde iezīmē ainavisku un figurālu motīvu redukciju līdz abstraktām formām, bet nosaukumi piešķir manāmu rotaļīguma devu, rosinot neaizrauties ar pārlieku eksistenciāli nopietnām interpretācijām, pauda mākslas zinātniece Stella Pelše.
Kopumā eksperti Purvīša balvai par šī gada pirmajā ceturksnī sarīkotajām izstādēm izvirzīja 11 mākslinieku izstādes. Bez jau pieminētajā, arī Voldemāra Johansona personālizstādi „Organiskie raksti/Attractors”, Ērika Apaļā personālizstādi „Vārdi”, Kārļa Vītola personālizstādi „Kults”, Paula Pudža personālizstādi „Metafiziskais reālisms”, Ginta Gabrāna personālizstādi „Fotosintēzes kapsula”, Aļņa Stakles personālizstādi „Vienkāršs stāsts” un Ievas Epneres personālizstādi „Telpas atmiņa”. Diskusijā kā iespējamais kandidāts nominācijai tika minēts arī Jānis Avotiņš, kuram šajā laika posmā notikušas divas personālizstādes „IBID Projects” Londonas galerijā un personālizstāde Berlīnes galerijā „Johnen”, tomēr viņa izstādes netika izvirzītas balsošanai, jo lielākajai daļai ekspertu nebija iespējas tās apmeklēt.
Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gadsimta 2. puses - 21.gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kulakova, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors un teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs, kā arī mākslas zinātniece Ramona Umblija.
Kasjauns.lv/Foto: publicitātes foto
