Latvieši aizvien vairāk nonāk ātro ēstuvju gūstā

­ Pērn Latvijā ir apēsti vairāk nekā miljons „BigMac” burgeru un izdzerts 82 000 tasīšu „McDonald’s” kafijas, raksta laikraksts „Diena”. Un tas ir tikai „McDonald’s” tīklā, nerēķinot citus burgeru komplektus un, piemēram, kebabos vai „Hesburger” tīklā apēsto. Ātrās maltītes jeb „fast food”, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kļūst aizvien populārākas.

Ātrās ēdināšanas iestāžu skaits strauji pieaug. Šogad „Hesburger” restorāns atklāts Rēzeknē, bet „McDonald’s” – Jelgavā. Arī Latvijā dibinātais „Kebab Fix” tuvākajā laikā sola atklāt vēl divus ātrās ēdināšanas restorānus. Visas ātrās ēdinātavas var lepoties ar apgrozījuma pieaugumu un peļņu, kas tiek investēta jaunu restorānu izveidē un esošo paplašināšanā.

Tomēr nevis prieku, bet gan sašutumu par ātro ēstuvju izplatīšanos pauž uztura speciālisti. Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš „Dienai” teic, ka regulāri mielojoties ātrās ēdināšanas iestādēs, ir risks saslimt ar aterosklerozi un sirds un asinsvadu slimībām, kas daudzos gadījumos laika gaitā kļūst par nāves cēloni. Kalviņš uzsver, ka ātrās ēdināšanas ēdienkarte ir ļoti prasmīgi izveidota, lai cilvēkos rosinātu pēc iespējas lielāku apetīti un veicinātu pieradumu pie šīs pārtikas.

„Ir divi pamatuzstādījumi. Pirmkārt, lai klients apēstu pēc iespējas vairāk, obligāti ir vajadzīgs kāds gāzēts un salds dzēriens. Otrkārt, pārējam ēdienam ir jābūt ar paaugstinātu sāls daudzumu, jo arī tas rosina apetīti. Vēl noteikti ir jābūt nātrija glutamātam kā garšas pastiprinātājam,” stāsta Kalviņš.

Svarīgs nosacījums ir arī tas, lai cilvēka garšas kārpiņas atpazītu ēdienu. Tādēļ „McDonald’s” lieto ievestu gaļu, kas ir iekonservēta tā, lai visās malās, kur to pārdod, tā garšotu vienādi. Lai šāda gaļa būtu ilgstoši lietojama, jāizmanto palielināta deva konservantu un arī krāsvielu, lai iegūtu vajadzīgo krāsu. Kā zināms, gaļa, pastāvot ledusskapī, kļūst pelēcīgāka, reizēm pat brūna vai zilpelēka, bet ar ātrajās ēstuvēs piedāvātajai gaļai pievienotām vielām šis process tiek novērsts, skaidro Kalviņš.

Gaļu ar kāju pa grīdu aizstumj līdz izlietnei

Par to, ka maltīte ātrās ēdināšanas restorānā var būt arī visai nepatīkama, „Dienai” stāsta Mārtiņš (vārds mainīts), kurš pāris mēnešu nostrādājis kādā „fast food” restorānā Rīgas centrā.

Viņš brīdina – ja mielojies ātrajā ēdināšanā, ir jārēķinās ar sekām un nav jābrīnās par sliktu pašsajūtu. Mārtiņam pirmais pārsteigums bijis jau dienā, kad devies uz darba interviju, – sarunas vietā puisim lika vilkt darba drēbes un iet gatavot ēdienu.

Neviens nav prasījis pat nomazgāt rokas. Sanitārās normas šajā ēstuvē tika rupji ignorētas.

Bulciņas un maizītes tajā nereti bijušas sapelējušas, taču stingrās uzskaites dēļ tās nedrīkstēja mest ārā: „Protams, ja bulciņa viscaur bija zilzaļa, mēs metām to ārā, bet, ja bija kādi pelējuma pleķīši, mēs vienkārši tos izkasījām ārā,” atklāja Mārtiņš.

Puisis bilst, ka augstākā vadība par darbinieku izdarībām, visticamāk, nezinot, jo formāli esot bijusi stingra uzraudzība. Virtuvē bija trīs kameras un darbinieki zināja, kur tās atrodas un kādā virzienā ir vērstas. Ja nokrita gaļa, virtuves darbinieki to ar kāju pa netīro grīdu pastūma līdz izlietnei, jo tā vieta kameras acij nebija redzama, pacēla, tad labākajā gadījumā to nomazgāja vai nopūta putekļus, un no tās turpināja gatavot ēdienu.

Ātro ēstuvju uzvaras gājiens

Tikmēr ātrās ēdināšanas uzņēmumi lepojas ar saviem sasniegumiem:

* Pašlaik Latvijā darbojas 36

restorāni. Uzņēmuma attīstības direktore Baltijas valstīs Ieva Salmela stāsta, ka attīstībā nemitīgi tiek ieguldīts liels darbs.

Par to, ka Latvijas iedzīvotāju ikdienas dzīves temps aizvien pieaug, liecina tas, ka „Hesburger” klienti arvien biežāk izmanto iespēju ēdienu pirkt tā dēvētajās autokasēs, bieži līdzi ņemšanai tiek pirkta arī rīta kafija kopā ar mafinu (keksu) vai virtuli.

* „Kebab Fix” pārstāve Valērija Titajeva „Dienai” uzsver, ka nemitīgi tiek domāts par produkcijas klāsta papildināšanu. Titajeva bilst, ka klienti ar katru gadu kļūst arvien prasīgāki un konkurence ātrās ēdināšanas jomā – arvien sīvāka. Pašlaik Latvijā darbojas seši „Kebab Fix” restorāni, pieci no tiem Rīgā, bet viens Jūrmalā, Jomas ielā.

* Savukārt „McDonald’s” pēdējos gados restorānos Latvijā investējis 11,8 miljonus latu, atvēris sešus restorānus un trīs kafetērijas. „McDonald’s” restorānus pērn apmeklēja 9,6 miljoni klientu. To vidū bijuši gan pieaugušie, gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem, gan vecāka gadagājuma ļaudis. Lai izdabātu klientu vēlmēm, uzņēmums pilnveido ēdienkarti, stāsta „McDonald’s” mārketinga direktore Baltijā Baiba Zaķe. Pašlaik Latvijā darbojas 12 „McDonald’s” restorāni, desmit Rīgā, bet pa vienam Jelgavā un Daugavpilī.