"Getliņi Eko" valdē iecelts aizdomās par kukuļošanu turētais Aļeksejenko

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Aļeksejenko par "Getliņi Eko" valdes locekli kļuvis vakar, 29.augustā. Valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, valdes locekle Aija Breikša un valdes loceklis Raimonds Timma.

"Getliņi Eko" pārstāvji patlaban vēl nav snieguši nekādus komentārus par jaunievēlēto valdes locekli.

Kā ziņots, savu skatījumu par situāciju ar KNAB Aļeksejenko šodien plkst.17 skaidros arī saviem partijas biedriem "Gods kalpot Rīgai" (GKR) valdes sēdē. Aļeksejenko gan nedomā, ka šajā sēdē biedri varētu mēģināt no viņa atbrīvoties tikai tāpēc, ka KNAB viņam piemērojis aizdomās turamā statusu, jo izmeklētājiem neesot pierādījumu par šiem pārmetumiem.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja GKR dibinātājs Rīgas vicemērs Andris Ameriks, Aļeksejenko pats vērsies pie partijas ar lūgumu viņu uzklausīt. Partijas valde pēc dzirdētā pieņems lēmumu, taču tas nenozīmē, ka tiks lemts par Aļeksejenko izslēgšanu no partijas, uzsvēra Ameriks.

No amata atstādinātais departamenta direktors apturējis savu darbību GKR Revīzijas komisijā, taču joprojām ir partijas biedrs.

Aļeksejenko šā gada 1.jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās veiksmīgi startēja kā GKR biedrs un tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu, taču 20.jūnijā mandātu nolika, lai varētu saglabāt amatu departamentā. 28.jūnijā Aļeksejenko kabinetā ieradās KNAB izmeklētāji, veica kratīšanu un piemēroja viņam aizdomās turamā statusu. Ameriks 2.jūlijā parakstījis rīkojumu par Aļeksejenko atstādināšanu no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu pildīšanas.

Pats Aļeksejenko noliedz, ka būtu piedalījies kādās koruptīvās darbībās, un KNAB darbības skaidro ar politisko pasūtījumu.

Kā ziņots, KNAB šā gada maijā sākts kriminālprocess par iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar zemes gabala nodošanu nomā, gan neminot, ka šis kriminālprocess būtu saistīts ar Aļeksejenko.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka saistībā ar Rīgas pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma Varoņu ielā nodošanu nomā tika pieprasīts kukulis lielā apmērā - 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu).

Kriminālprocesa gaitā iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai šobrīd KNAB izmeklētājs atzītu vienu Rīgas pašvaldības amatpersonu par aizdomās turamo pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas par kukuļa pieprasīšanu lielā apmērā un vienu privātpersonu - par šo darbību atbalstīšanu. Abām aizdomās turētajām personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Iespējams, kukuļošanas skandāls saistīts ar Varoņu ielā paredzētā kolumbārija būvniecību. Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, Mājokļu un vides departaments pērn septembrī atradis divus investorus, kas šajā ielā būtu ar mieru būvēt kolumbāriju. Aļeksejenko toreiz aģentūrai LETA stāstīja, ka kolumbārija būvniecību kavē birokrātija - viens uzņēmējs no Ukrainas, pusgadu nespējot sagaidīt, kad pašvaldība atrisinās birokrātiskās procedūras, atmetis ar roku, otrs no Krievijas piekritis pagaidīt vienu gadu līdz 2013.gada pavasarim.

Aļeksejenko toreiz skaidroja, ka pašreizējā pilsētas attīstības plānā noteikts, ka kolumbāriju uz pašvaldībai piederošās zemes būvē pati pašvaldība un nav paredzēta iespēja zemesgabalu iznomāt vai nodot kādam citam projekta īstenošanai.

Lai zemi varētu iznomāt vai nodot lietošanā investoriem, jāveic grozījumi zemes izmantošanas noteikumos. Mājokļu un vides departamenta darbinieki jau sākuši darbu pie grozījumu izstrādes, tomēr jau pusotru gadu projekts neesot pakustējies uz priekšu, aģentūrai LETA sacīja Aļeksejenko.

Mājokļu un vides departamenta aprēķini liecina, ka kolumbārija būvniecība pašvaldībai izmaksātu ap 1,3 miljoniem latu, taču šāda veida investīcijas patlaban nav Rīgas domes prioritāte. Aļeksejeko pieļāva, ka projektu gan varētu nedaudz pamainīt, lai izmaksas samazinātu līdz aptuveni 600 000 latu.

Lēmums par kolumbārija izveidošanu Varoņu ielā pieņemts domē jau 2006.gadā. Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksāja 54 000 latu, 2008.gada nogalē pat izsludināts būvniecības konkurss, taču kolumbārija būvniecība joprojām nav sākta.

Jau vēstīts, ka "Getliņi Eko" pērn teju dubultojusi peļņu, sasniedzot 1,6 miljonus latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja uzņēmumā.

Uzņēmuma peļņa 2011.gadā bija 797 170 lati. Savukārt SIA "Getliņi Eko" apgrozījums pērn sasniedza 8,83 miljonus latu, kas ir par 17,2% vairāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 7,53 miljoni latu.

SIA "Getliņi Eko" nodarbojas ar atkritumu poligona "Getliņi" apsaimniekošanu Rīgas rajonā, Stopiņu novadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 213 505 lati. "Getliņi Eko" Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder 97,92% kapitāla daļu, bet Stopiņu pagasta padomei - 2,08% kapitāla daļu.