Nākamnedēļ stāsies spēkā apjomīgie Pilsonības likuma grozījumi
Jau otrdien, 1.oktobrī, spēkā stāsies 9.maijā Saeimā pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi, ar kuriem cita starpā tiks sakārtoti līdz šim nereti par strīdīgiem uzskatītie dubultpilsonības jautājumi.
Grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ieguvušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas NATO dalībvalsts pilsonību, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī to valstu pilsoņi, ar kurām Latvija būs noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Pagaidām gan ar nevienu valsti Latvija šādu līgumu nav noslēgusi, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva.
Iepriekš neminēto valstu pilsoņi vienlaikus varēs saglabāt arī Latvijas pilsonību tikai tādā gadījumā, ja šādu atļauju saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs devis Ministru kabinets, kā arī tādā gadījumā, ja citas valsts pilsonība iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ.
Kā paskaidroja Laiva, Latvijas pilsoņu bērniem jau patlaban ir iespējama dubultā pilsonība ar jebkuru valsti. Tomēr Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai būs izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizvēlas - saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību.
Minētais pienākums neattieksies uz cilvēkiem, kuriem Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctečiem. Turklāt latvieši, līvi un trimdinieki, reģistrējot Latvijas pilsonību, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.
PMLP aicina Latvijas pilsoņus, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību, pildīt Iedzīvotāju reģistra likuma 15.pantā noteikto, proti, paziņot par citas valsts pilsonības iegūšanu. Lai to izdarītu, Latvijas pilsoņiem jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, līdzi ņemot Latvijas pilsoņa pasi un dokumentu, kas apliecina citas valsts pilsonības esamību, piemēram, pase, personas apliecība vai pilsonības sertifikāts.
PMLP arī atgādina, ka gadījumā, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesiskajās attiecībās ar Latviju viņš ir uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.
Personas, kuras savulaik zaudēja Latvijas pilsonību saistībā ar atļautās valsts pilsonības iegūšanu, jau no 1.oktobra varēs vērsties PMLP ar iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu. Pirms tam vēlams apmeklēt PMLP interneta mājaslapu "www.pmlp.gov.lv" un iepazīties ar detalizētu informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem.
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji par jautājumiem, kas saistīti ar apjomīgajiem Pilsonības likuma grozījumiem, tiks informēti īpaši šim nolūkam sasauktā preses konferencē, kas notiks 1.oktobrī plkst.10 Iekšlietu ministrijas Preses konferenču zālē.
Preses konferencē piedalīsies PMLP vadītāja vietnieks Jānis Citskovskis, pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja Sanda Kundrate, Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis, Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Rolands Lappuķe un ministrijas Konsulārā departamenta direktore Inita Dzene.
LETA
