Ar izrādi "Kunga komediants" sezonu atklāj Rīgas Krievu teātris. VIDEO

Kā teātra jubilejai veltītajā preses konferencē žurnālistiem pastāstīja teātra mākslinieciskais vadītājs un sezonas pirmās pirmizrādes "Kunga komediants" režisors Igors Koņajevs, luga pirmo reizi iestudēta tieši Rīgā, Krievu teātrī, pirms 80 gadiem. Toreiz izrādes nosaukums bijis "Kunga komedianti". Sākotnēji autors savu sacerējumu bija paredzējis teātrim "MHAT" - 1930.gada 19.janvārī viņš veica lugas lasījumu teātrī, un tika nolemts to iestudēt, bet 18.martā "Glavrepertkom" jeb Galvenā repertuāra komiteja lugu iestudēt aizliedza. Un tikai trīs gadus vēlāk pēc Bulgakova sarunas ar Staļinu un Maksima Gorkija aizstāvības vārdiem lugu atļāva iestudēt. Taču izrāde tika iestudēta tikai 1936.gadā un pēc septiņām izrādēm tūlīt arī aizliegta.

1933.gadā par Rīgā iestudētās izrādes režisoru kļuva Rūdolfs Ungerns, bet galveno lomu nospēlēja Jurijs Jurovskis. 1970.gadā šo pašu lugu iestudēja Leonīds Beļavskis, nosaucot savu iestudējumu "De Moljēra kunga dzīve". Savā 130.dzimšanas dienā Rīgas Krievu teātris atklāj sezonu ar mākslinieciskā vadītāja Koņajeva izrādi. Šis būs trešais lugas "Svētuļu kabala" iestudējums uz Rīgas skatuves, kura nosaukums pilnībā atbildīs paša Bulgakova vēlmei, kas kādreiz tika izklāstīta vienā autora vēstulē: "Krievu teātrī Rīgā "Moljēru" izrāda ar nosaukumu "Kunga komedianti", tomēr pareizāk būtu bijis lugu nosaukt "Kunga komediants."

Izrāde vēstīs par attiecībām starp diviem ievērojamiem cilvēkiem - Ludviķi XIV jeb Saules karali un franču dramaturgu Moljēru. Abi šie personāži tiecās pēc ideāla. Viens izveidoja varenu monarhiju, otrs - izcilu teātri. Un tā kungs un viņa komediants satiksies intrigu, kaislību, notikumu - reizēm smieklīgu, reizēm dramatisku un ļoti skumju - bagātā dzīvē uz skatuves. Lomās iejutīsies Jakovs Rafalsons, Igors Čerņavskis, Gaļina Rosijska, Tamāra Sudņika, Vadims Grosmans, Aleksandrs Poļiščuks, Dmitrijs Palēss, Leonīds Lencs, Andrejs Možeiko, Irina Jegorova, Jurijs Safronovs, Dana Čerņecova, Aleksejs Korgins, Sergejs Gorohovs, Daņila Solovjovs, Ludmila Golubeva, Jeļena Sigova, Anastasija Timošenko un Jekaterina Frolova.

Kā piebilda teātra direktors Eduards Cehovals, jubilejas dienas izrāde būs paredzēta tikai lūgtajiem viesiem, bet nākamās izrādes notiks 4.oktobrī un 5.oktobrī plkst.19.

Savukārt 26.oktobrī plkst.19 paredzēta nākamā pirmizrāde - horvātu dramaturga Miro Gavrana luga "Viss par vīriešiem", ko Rīgas Krievu teātrī iestudējis režisors Mihails Gruzdovs. Kā žurnālistiem pastāstīja Koņajevs, izrāde veidota kā turpinājums teātrī jau skatāmajai Gavrana lugai "Viss par sievietēm". Izrādē ironiski un precīzi tiks atveidotas gan izklaides nakts klubā, gan treniņi, gan draudzība, nodevība, mīlestība, greizsirdība, bērnu un tēvu attiecības. Lomās iejutīsies Aleksandrs Maļikovs, Aleksejs Korgins un Jevgeņijs Čerkess. "Aktieri ļoti cenšas, lai šī izrāde izdotos labāka nekā iestudējums "Viss par sievietēm"," uzsvēra Koņajevs.

Toties 23.novembrī pēc angļu dramaturga, romānista un tulkotāja Maikla Freina lugas tapušo komēdiju "Trokšņi aiz skatuves" jeb "Noises off" piedāvās bulgāru režisors Borislavs Čakrinovs. Tā vēstīs par "teātri teātrī" - situāciju komēdija pārnesta no skatuves uz kulisēm un no kulisēm uz skatuvi un ievelk aktierus un viņu personāžus uzjautrinošu pārpratumu un komisku situāciju virpulī, kas nav mazāk kuriozs par to stāstu, kuru trupas aktieri izspēlē skatītājiem. Šajā izrādē spēlēs Tatjana Lukašenkova, Oļegs Teterins, Dana Čerņecova, Anatolijs Fečins, Svetlana Šiļajeva, Aleksandrs Poļiščuks, Jevgeņijs Korņevs, Anastasija Timošenko un Jevgeņijs Čerkess.

Koņajevs pastāstīja, ka jauni iestudējumi būs gaidāmi arī 2014.gadā un pie tiem strādās gan Latvijas Kultūras akadēmijas studenti, gan tādi režisori kā Ruslans Kudašovs un Elmārs Seņkovs u.c.

Kā ziņots, Rīgas Krievu teātris 130.jubileju svinēs ar vairāku pasākumu kopumu - pēc Bulgakova lugas tapušo izrādi "Kunga komediants", Aigara Altenberga fotogrāfiju izstādi "Trīs gadi uz jaunās skatuves. Fotogrāfa skatiens" un praktisko konferenci, kas pulcēs ārpus Krievijas pastāvošo krievu teātru direktorus un mākslinieciskos vadītājus.