Noskaidrots, kurās pilsētās mīt ar dzīvi visapmierinātākie cilvēki

Pētījuma rezultāti liecina, ka Rīgā 34% iedzīvotāju ir ļoti apmierināti ar dzīvi pilsētā, bet 50% - daļēji apmierināti, 11% daļēji neapmierināti, bet 4% - ļoti neapmierināti.

Viļņā apmierināti ar dzīvi pilsētā ir 93% aptaujāto - 64% teica, ka ir ļoti apmierināti ar dzīvi pilsētā, 29% - daļēji apmierināti. Lietuvas galvaspilsētā daļēji neapmierināti ar dzīvi ir 5%, bet 1% - ļoti neapmierināti.

Tallinā kopumā ar dzīvi pilsētā ir apmierināti 89% respondentu - 51% pauda, ka ir ļoti apmierināti ar dzīvi Igaunijas galvaspilsētā, bet 38% norādīja, ka ir daļēji apmierināti. 7% pauda daļēju neapmierinātību, bet 2% - ļoti lielu neapmierinātību ar dzīvi Tallinā.

Visapmierinātākie ir iedzīvotāji Dānijas pilsētā Olborgā (99%), Hamburgā (98%), kā arī Cīrihē, Oslo, Kopenhāgenā un Nīderlandes pilsētā Groningenā (visās 97%).

Savukārt tikai astoņās no 83 pētījumā aplūkotajām vietām iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi pilsētā bija zem 80%. Viszemākā tā bija Itālijas pilsētā Palermo (71%), Neapolē (65%), Atēnu apkārtnē (59%) un Atēnās (52%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pētījumu 2009.gadā iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi Eiropas pilsētās būtiski nav mainījusies - 53 no 74 pilsētām, kas aplūkotas abos pētījumos, izmaiņas ir trīs procentpunktu robežās. Ievērojams apmierinātības ar dzīvi pieaugums vērojams vien trijās pilsētās - Stambulā (par deviņiem procentpunktiem līdz 79%), Valetā (par pieciem procentpunktiem līdz 88%) un Londonā (par četriem procentpunktiem līdz 79%).

Viskrasākais apmierinātības ar dzīvi kritums reģistrēts Palermo (par 15 procentpunktiem līdz 71%), Ungārijas pilsētā Miškolcā (par 15 procentpunktiem līdz 73%), Čehijas pilsētā Ostravā (par 13 procentpunktiem līdz 79%), Romā (par 12 procentpunktiem līdz 80%), Marseļā (par 11 procentpunktiem līdz 75%) un Atēnās (par 10 procentpunktiem līdz 52%)

Ar sabiedriskā transporta kvalitāti pilsētā visapmierinātākie ir Cīrihes iedzīvotāji (95%), bet vismazāk apmierināti - Palermo (14%). Viļņa ir to 11 pilsētu vidū, kurās apmierinātību ar sabiedrisko transportu pauda mazāk nekā puse no aptaujātajiem pilsētas iedzīvotājiem - Lietuvas galvaspilsētā, tāpat kā Bukarestē tādu bija 48%. Tallinā apmierināti ar sabiedrisko transportu bija 59% aptaujāto, bet Rīgā - 81%, kas bija ceturtais labākais sniegums pētījumā aplūkoto Eiropas Savienības valstu galvaspilsētu vidū aiz Helsinkiem (89%), Vīnes (87%) un Londonas (84%).

Salīdzinājumā ar 2009.gada rezultātiem ievērojams uzlabojums šajā jomā vērojams Nikosijā (par 33 procentpunktiem līdz 50%), Sofijā (par 19 procentpunktiem līdz 62%) un Rīgā (par 16 procentpunktiem līdz 81%). Bet vislielākais apmierinātības ar sabiedriskā transporta kvalitāti kritums reģistrēts Antverpenē (par 21 procentpunktu līdz 60%), Somijas pilsētā Oulu (par 20 procentpunktiem līdz 45%) un Miškolcā (par 15 procentpunktiem līdz 40%).

Ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti visapmierinātākie Eiropas lielāko pilsētu iedzīvotāji ir Groningenā (95%), Cīrihē (94%), kā arī Antverpenē, Minhenē un Strasbūrā (visās 93%). Savukārt vislielākā neapmierinātība šajā jomā valda Atēnās un Atēnu apkaimē (abās pētījumā aplūkotajās teritorijās 69%), kā arī Rumānijas pilsētas Pjatraņamcā un Bukarestē, kur ar veselības pakalpojumu kvalitāti neapmierināti bija attiecīgi 66% un 64% aptaujāto.

Tallinā ar veselības aprūpi apmierināti ir 53% aptaujāto, Viļņā - 48%, bet Rīgā, tāpat kā Bratislavā  - 43%, kas ir ceturtais sliktākais rezultāts ES dalībvalstu galvaspilsētu vidū aiz Varšavas (39%), Bukarestes (29%) un Atēnām (27%).

Ar sporta iespējām pilsētā ir apmierināta lielākā daļa Eiropā dzīvojošo, bet visapmierinātākie ar sporta pakalpojumu kvalitāti ir Oulu (87%), Groningenas (86%) un Helsinku (84%) iedzīvotāji, bet visneapmierinātākie ir Bratislavas (57%), Palermo un Atēnu (abās 59%) un Neapoles (60%) iedzīvotāji.

Šajā jautājumā īpaši augsts bija atbildes "nezinu" īpatsvars, jo īpaši Tallinā, kur tādu atbildi sniedza 27% aptaujāto, Viļņā un Kopenhāgenā (abās 21%), kā arī Ankarā un Budapeštā (abās 20%).

Par sporta iespēju kvalitāti Tallinā apmierinātību pauda 55%, Rīgā - 49%, bet Viļņā - 38%.

Ar kultūras pasākumu kvalitāti pilsētā visapmierinātākie ir Vīnes (96%), Austrijas pilsētas Grācas un Helsinku (abās 95%) iedzīvotāju. Savukārt visneapmierinātākie iedzīvotāji šajā jomā ir Valetā, kur ar kultūras dzīvi apmierināti ir 37% aptaujāto, bet neapmierināti - 46% - tā ir vienīgā no pētījumā aplūkotajām pilsētām, kurā neapmierinātība šajā jomā pārsniedz apmierinātību.

Arī Baltijas valstu galvaspilsētās apmierinātība ar kultūras dzīves iespējām ir augsta - Tallinā, tāpat kā Dublinā apmierināti ar piedāvājumu šajā jomā ir 86% iedzīvotāju, Rīgā tādu bija 84%, bet Viļņā - 83%.

Ar izglītības kvalitāti visapmierinātākie ir Groningenas un Portugāles pilsētas Bragas iedzīvotāji (abās 89%), kā arī Lillē un Grācā dzīvojošie (abās 88%), savukārt visneapmierinātākie ar izglītības kvalitāti savā pilsētā ir Palermo dzīvojošie (50%).

Rīgā ar izglītības kvalitāti apmierināti ir 64% no aptaujātajiem, Viļņā, tāpat kā Budapeštā un Bratislavā - 58%, bet Tallinā tādu ir 55%.

Ar apkaimes ielām un ēkām apmierinātākie ir Cīrihes (92%), Oulu un Malmes (abās 90%) iedzīvotāji, bet visneapmierinātākie - Neapoles (78%), Atēnu (73%) un Romas (72%) iedzīvotāji. Rīgā un Tallinā, kā arī Valetā ar apkaimes ielām un ēkām apmierināti ir 52% aptaujāto, bet Viļņā, tāpat kā Lisabonā, tādu ir 49%.

Visdrošāk savā apkaimē jūtas Ženēvas iedzīvotāji (70%), bet visnedrošāk - Atēnu (63%) iedzīvotāji. Rīgā atbildi, ka jūtas droši savā apkaimē, sniedza 70% respondentu - tikpat, cik Bukarestē. Viļņā droši jūtas 69% aptaujāto, bet Tallinā, tāpat kā Madridē un Dublinā - 80%.

Ar sabiedriskajām vietām - tirgiem, parkiem, gājēju teritorijām - visapmierinātākie ir Groningenas (94%), Spānijas pilsētas Ovjedo (92%) un Malmes (91%) iedzīvotāji, bet visneapmierinātākie - Atēnu un Palermo iedzīvotāji, kur neapmierinātību ar sabiedrisko viedu kvalitāti pauda attiecīgi 68% un 59% aptaujāto.

Viļņā, tāpat kā Londonā, ar sabiedrisko vietu kvalitāti apmierināti ir 79% aptaujāto, Rīgā tādu ir 73%, bet Tallinā, tāpat kā Madridē - 68%.

Īpaši augstu vērtējumu Baltijas valstu galvaspilsētas no saviem iedzīvotājiem saņēmušas jautājumā par mazumtirdzniecības veikalu kvalitāti. Šajā jomā visapmierinātākie ir Polijas pilsētas Bjalistokas iedzīvotāji (98%), kam seko Krakova (95%), Malme (94%), Viļņa, Stokholma, Otstrava, Gronoingena un Kārdifa (visās 93%), kā arī Rīga, Amsterdama, Olborga (visās 92%) un Tallina, Roterdama, Gdaņska, Dublina un Belfāsta (visās 91%).

Visneapmierinātākie ar mazumtirdzniecības kvalitāti savā pilsētā ir Madrides iedzīvotāji, kur 31% pauda sliktas atsauksmes par tās kvalitāti.

Ir tikai deviņas lielpilsētas, kurās iedzīvotāju vairākums atzīst, ka pilsētā ir viegli atrast darbu. Visoptimistiskākie šajā jomā ir Oslo iedzīvotāji (70%), bet septiņās pilsētās vairāk nekā 90% respondentu teica, ka nepiekrīt apgalvojumam, ka darbu viņu pilsēta ir viegli atrast. Visnegatīvāk noskaņotie šajā ziņā ir Palermo iedzīvotāji, kur tikai 1% uzskata, ka darbu pilsētā ir viegli atrast.

Tallinā un Viļņā 37% aptaujāto atbildēja, ka darbu pilsētā ir viegli atrast, bet Rīgā tādu atbildi sniedza 34% - tikpat, cik Londonā.

Uz jautājumu, vai jūsu pilsētā ir viegli atrast labu mājokli par pieņemamu cenu, visoptimistiskāko atbildi sniedza Ovjedo iedzīvotāji, kur 65% pauda, ka tas ir viegli, bet Parīzē 95% teica, ka daļēji vai pilnībā nepiekrīt šim apgalvojumam. Rīgā nepiekrītošu atbildi par laba mājokļa par saprātīgu cenu pieejamību sniedza 62% aptaujāto, Viļņā tādu bija 58%, bet Tallinā - 56%.

Pēc EK Reģionālās un pilsētvides politikas ģenerāldirektorāta pasūtījuma pētījumu kompānija "TNS Political & Social" no 2012.gada 15.novembra līdz 87.decembrim aptaujāja 41 137 cilvēkus tobrīd esošajās 27 ES dalībvalstīs, kā arī Horvātijā, kas blokam pievienojās šogad 1.jūlijā, Islandē, Norvēģijā, Šveicē un Turcijā.

Pētījumā iekļautas 79 pilsētas - valstu galvaspilsētas (izņemot Šveices) un lielākajās valstīs arī līdz sešām lielākajām pilsētām, kā arī Atēnu, Lisabonas, Mančesteras  un Parīzes apkaimes teritorijas. Katrā no šīm 83 vietām ap 500 to iedzīvotājiem telefoniski tika jautāts par viņu apmierinātību ar pilsētvidi, sabiedriskā transporta, veselības, sporta, izglītības un citiem pakalpojumiem.

BNS, Foto: Ieva Čīka/LETA