Vecajam Stenderam veltīto kolekcijas monētu veidos mākslinieks Aigars Ozoliņš

Ozoliņa priekšlikums uz monētas attēlot tēvu un dēlu, kuri apskata Dieva radītās pasaules dabas jaukumu, tika atzīts par labāko starp slēgtā konkursā piecu mākslinieku iesniegtiem darbiem.

Stendera monētai mākslinieki bija iesnieguši vairākus augstvērtīgus un inovatīvus priekšlikumus, un par labāko monētu MDK žūrijas locekļu domas dalījās, tāpēc pēc stundu garām diskusijām bija nepieciešams balsojums. Tajā uzvarēja Ozoliņa monētas priekšlikums, pie kura darbs vēl tiks turpināts saskaņā ar MDK priekšlikumiem.

Mākslinieks Ozoliņš jau iepriekš veidojis vairākas Latvijas piemiņas un jubilejas monētas, piemēram, Rihardam Vāgneram (kopā ar Ivo Grunduli), Rūdolfam Blaumanim un Latvijas dzelzceļam veltītus darbus.

Lēmumu par Latvijas naudas dizainu pieņem MDK, kas iesaka jubilejas un piemiņas monētu (turpmāk tās tiks sauktas par kolekcijas monētām) un to programmu tēmas, izvēlas māksliniekus dalībai monētu dizaina izstrādes konkursos, vērtē mākslinieku veikumu un palīdz monētu kaluma paraugu kontrolē.

MDK vada mākslinieks Laimonis Šēnbergs, kuram palīdz mākslinieki Sandra Krastiņa, Ilmārs Blumbergs, Imants Lancmanis, mākslas zinātniece Ramona Umblija, akadēmiķis Jānis Stradiņš, Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms, Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle. Kā zinātniskā konsultante MDK pieaicināta literatūrzinātniece Janīna Kursīte.

Kā ziņots, Latvijas Banka 2014.gadā turpinās monētu mākslā paust Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības - ir paredzēts veltīt kolekcijas monētas Vecajam Stenderam 300 gadu jubilejā, Ainažu jūrskolai 150 gadu jubilejā, Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai", Kurzemes barokam, kā arī Baltijas ceļa 25.gadskārtai. Šīs monētas būs jau ar eiro nominālu, iepriekš žurnālistus informēja Brūkle.

Pēc pievienošanās eirozonai Latvijas monētu izstrādes tradīcijas neizzudīs - tiks turpināta kolekcijas monētu kalšana ar mūsu zemei raksturīgiem sižetiem. Tās plānots izlaist ik gadu aptuveni tādā pašā apjomā kā līdz šim, tas ir, piecas līdz sešas dažādu tēmu monētas gadā. Monētu tirāžas būs atkarīgas no pieprasījuma vietējā un starptautiskajā tirgū.

Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šāda monēta nonāks brīvā apgrozībā - visticamāk, tās būs īpaši pieprasītas starp numismātiem, kā arī citiem interesentiem, skaidro Latvijas Bankā.

Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības, piemēram, ar piecu vai desmit eiro nominālu. Kolekcijas monētu specifikācijas - krāsa, diametrs, svars, materiāls un citas - būtiski atšķiras no apgrozībā esošajām monētām.

Katru gadu katra eirozonas dalībvalsts var izlaist arī divas īpašās divu eiro monētas, kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus visas eirozonas valstis kopā var izlaist vēl vienu divu eiro monētu kādas kopējas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros, liecina Latvijas Bankas informācija.

Īpašajām apgrozības monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastām divu eiro monētām, taču pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs. Īpaša dizaina eiro monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā - tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro monētas.

Par Latvijas īpaša dizaina eiro monētu izlaišanu, sižetiem un citiem jautājumiem Latvijas Bankas Monētu dizaina komisija lems šī gada nogalē.

Lata jubilejas un piemiņas monētas, kas vēl nebūs pārdotas 2014.gada 1.janvārī, Latvijas Banka turpinās tirgot kā numismātikas priekšmetus, kam nav maksāšanas līdzekļa statusa.

Lielākā daļa pasaules valstu, tostarp visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izlaiž kolekcijas monētas - lai pastāstītu par sevi, savām tradīcijām, vēsturi, kultūru un citām jomām. Arī Latvijā daudzu gadu garumā ir izkoptas kolekcijas monētu - līdz šim tās saucām par jubilejas un piemiņas monētām - tradīcijas, kā arī pierādīts, ka naudaszīmes var būt izcili mākslas priekšmeti.

Ideja par īpašu jubilejas un piemiņas monētu kalšanu radās Latvijas naudas vēstures pētniekam, Latvijas Bankas prezidenta padomniekam Ēvaldam Vēciņam, savukārt ilggadējais Latvijas Bankas padomes loceklis tautsaimnieks Brunis Rubess šim darbam piešķīra mērķtiecību un vērienu.

Kopumā Latvijas Banka kopš 1995. gada izlaidusi 97 jubilejas un piemiņas monētas. Latvijas monētu stāsta veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.

Šogad Latvijas Banka laidusi klajā septiņas jubilejas un piemiņas monētas - par godu atjaunotajai Latvijas naudai martā tika izlaists "Sudraba lasis", kam sekoja Rūdolfam Blaumanim, Rihardam Vāgneram un Jāzepam Vītolam veltītas monētas, "Šūpuļa monēta", kā arī Kurzemes barokam veltīta monēta "Ak, Svētā Lestene!". Kā pēdējā ar lata nominālu izlaista jubilejas monēta "365".

Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē, saņemtas daudzas prestižas godalgas, tostarp "Latvijas monēta" 2010.gadā kļuva par Pasaules gada monētu.

Šogad Latvijas monētas ieguva vairākas balvas starptautiskajā piemiņas monētu konkursā "Monētu zvaigznājs 2013" Krievijā. 30 valstu centrālo banku, vairāk nekā 270 piemiņas monētu un 28 monētu sēriju konkurencē nominācijā "Unikāls idejisks risinājums" par uzvarētāju atzīta Rīgas Tehniskās universitātes 150 gadu jubilejai veltītā monēta, bet nominācijā "Monētu klasika" - Latvijas Bankas 90 gadu jubilejai veltītais "Sudraba pieclatnieks". Žūrijas atzinību - diplomu nominācijā "Gada sudraba monēta" - saņēma monēta "Rīgas Zooloģiskais dārzs".

Latvijas monētas kārtējo reizi nominētas vairākās kategorijās ASV notiekošajā konkursā "Coin of the Year". Nominācijām izvirzītas Rīgas Zooloģiskā dārza jubilejai, Latvijas sportistu dalībai olimpiskajās spēlēs, Rīgas Tehniskās universitātes jubilejai veltītās monētas, kā arī īpašā dizaina vienlatnieks ar eža attēlu. Uzvarētājus, visticamāk, uzzināsim šā gada nogalē, informē Latvijas Banka.

Latvija eirozonai pievienosies nākamgad.