Putekļu mašīna un grāmatu "kamzolīši" Grāmatu draugu ķēdei

Ir rīts pirms oficiālā LNB darba laika, vēl neredz ne ikdienišķos bibliotēkas apmeklētājus studentus, ne citus lasīt kāros grāmatu draugus. Tomēr aiz vēl pagaidām tukšā vestibila sienām darba diena jau sākusies. Gar telpas malām izvietoti plaukti (vairākās rindās tos liedz likt drošības noteikumi pēc 2010. gadā iebrukušās grāmatu krātuves grīdas) ar sarkanbrūnām grāmatu muguriņām un plaukti ar jau plēves apvalkos sagatavotām grāmatām. Bibliotekāru rokas saudzīgi ņem vienu pēc otra 18. un 19. gadsimta vēsturiskos izdevumus, lai ievalcētu, numurētu un apmīļotu pirms 2014 metru garās dzīvās ķēdes, kas 18. janvārī savienos līdzšinējo Latvijas Nacionālo bibliotēku un jauno Gaismas pili.

Ar darba procesu un grāmatu sagatavošanas niansēm mūs iepazīstina Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece Anda Lamaša. Viņa ir pārliecināta, ka akcijā piedalīsies cilvēki, kuru dzīvēs grāmatām ir liela nozīmē un kuri saprot to vērtību.

Grāmatu ķēdes idejas pirmsākumi meklējami jau pieminētajā 2010. gadā. Toreiz – 18. jūnija pēcpusdienā – ielūza LNB galvenās grāmatu krātuves grīda, un pagraba mitrumā nonāca vairāki tūkstoši izdevumu. No bīstamās telpas bija jāpārvieto 78 000 grāmatu, un talkā, padodot grāmatas no rokas rokā, iedzīvotāji nāca brīvprātīgi. Anda Lamaša atceras, ka toreiz cilvēku brīžiem bijis pat par daudz, un jau tad daudzi pauduši gatavību piedalīties pārcelšanās darbos, kad jaunā Gaismas pils ēka būs pabeigta.

Grāmatu draugu ķēde – akcija „Gaismas ceļš” 18. janvārī sāksies plkst. 12.00 – vienlaicīgi ar svinīgo lentītes pārgriešanas pasākumu jaunajā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Tajā pašā brīdī arī pirmā grāmata uzsāks ceļu uz jaunajām mājām.

Tiek lēsts, ka viena grāmata ceļā pavadīs apmēram stundu. Pēdējā grāmata LNB līdzšinējo ēku pametīs ap plkst. 15.00, bet akcijas noslēgums un kulminācija plānota ap plkst. 16.00.

Lai darbs ritētu raitāk, iespējams, vieglākās grāmatas vienlaikus tiks dotas vairākas. Pa vienai noteikti tiks padotas Tautas grāmatu plauktam ziedotās grāmatas, lai arī ķēdes dalībnieki varētu tās apskatīt.

Līdz ar iepriekš tautas saziedotajām grāmatām no rokas rokā dosies vēsturiski 18. un 19. gadsimta izdevumi angļu, vācu un franču valodā – LNB lepnums, kas līdz šim kā maz pieprasīta literatūra glabājusies Silakrogā, LNB repozitārijā.

„Tie ir specifiski izdevumi, vairāk domāti pētnieciskam darbam. Vēlējāmies, lai šis atvērtais plaukts – jaunās bibliotēkas centrālā ass – izskatītos pietiekami respektabli,” skaidro LNB direktora vietniece. Turklāt jaunās Gaismas pils ātrijā plānotā atvērtā grāmatu plaukta ietilpība ir 22 tūkstoši vienību, bet patlaban akcijā „Tautas grāmatu plaukts” saziedots aptuveni 3000 grāmatu. Taču LNB darbinieki sapratuši – šī akcija būs mūžīga, un, ja pēc 10 vai 20 gadiem saziedoto grāmatu būs tik daudz, ka plauktu varēs piepildīt, iespējams, vēsturiskās grāmatas pārceļos uz retumu krātuvi.

Ja kāds no Grāmatu draugu ķēdes dalībniekiem ļoti vēlēsies akcijas dienā ziedot grāmatu Tautas grāmatu plauktam, to varēs izdarīt vēl vecajā LNB ēkā, kur tā tiks atputekļota, ievalcēta un padota ķēdē, savukārt, ja kāds savu simbolisko ziedojumu būs pats „palaidis pa ķēdi”, tad to jau galā sagaidīs īpašā pieņemšanas punktā un tikai pēc apkopes tā nonāks plauktā.

Tomēr atgādinām, ka bibliotēkas darbiniekiem akcijas dienā rūpju būs gana, tāpēc vēlams savu ziedojumu veikt pirms vai pēc Grāmatu draugu ķēdes.

Lielākā daļa grāmatu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma tomēr pie biezajiem plēves apvalciņiem netiks un dosies uz jauno mītni kastēs – pēc principa: viens plaukts vienā kastē un tad ārā atkal visas vienā plauktā. „Mēs nedrīkstam izjaukt sistēmu! Ir ļoti stingri jāievēro kārtība, jo tad mēs nemūžam vairs neko neatradīsim,” akcentē A. Lamaša.

Daļa bibliotēkas krājuma vēl pirms nonākšanas Gaismas pils plauktos dosies uz dezinfekcijas kameru, jo LNB restauratori ir konstatējuši, ka liels apjoms grāmatu ir glabājies nepiemērotos apstākļos un tajās ieperinājusies pelējuma sēnīte vai kāds cits kaitīgs mikrobs. Tuvākajā laikā tiks pabeigta jauna, lielāka dezinfekcijas kamera, kur nokļūs visas mitruma un putekļu sabojātās grāmatas. Vispirms tās kamerā tiks apstrādātas ar īpašu gāzi, tad vairākas dienas grāmatas vēdinās, lai tās nebūtu kaitīgas ne bibliotēkas darbiniekiem, ne apmeklētājiem.

Par godu mūsu agrajai vizītei tiek iedarbināta arī grāmatu atputekļošanas mašīna – tās ideja noskatīta Norvēģijā, un šobrīd tā ir vienīgā šāda iekārta Baltijā.

Process notiek patiešām veikli – vienā minūtē tiek atputekļotas 16 grāmatas. Tiek sakoptas gan Grāmatu draugu ķēdes „dalībnieces”, gan citas LNB krājuma grāmatas, gan arī dāvinājumi, kas šogad pirms jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas atklāšanas tiekot saņemti īpaši daudz. Turpat blakus atputekļošanas mašīnai stāv kastes ar vārdnīcām – tā ir daļa no dzejnieka un atdzejotāja Knuta Skujenieka privātās bibliotēkas, ko viņš atdāvinājis Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Arī pēc pārcelšanās uz jaunajām telpām putekļu mašīnai darba netrūks, jo krājumi tiks papildināti, privātpersonu ziedojumi turpināsies, un, kā novērojusi Anda Lamaša, grāmatas bibliotēku sasniedz visdažādākajā stāvoklī, arī ar kādu zirnekļu tīklu starp lapām.

Zināmas bažas sākumā bijušas pirms akcijas „Tautas grāmatu plaukts” uzsākšanas, ņemot vērā pieredzi ar Grāmatu maiņas punktiem, kur cilvēki nereti atnes vienkārši makulatūru.

Tomēr šaubas bijušas liekas.

Tautas grāmatu plauktā iesniegti daudzi personiski, nozīmīgi un saturā kvalitatīvi darbi.

Protams, lielajā, atvērtajā Gaismas pils grāmatu plauktā nonāks arī ļoti „nolasītas” grāmatas, it īpaši tādas, kas ziedotājiem ir bijušas mīļas bērnībā un ko lasījušas vairākas paaudzes, taču tās vispirms sakopj LNB grāmatu restauratoru komanda.

Lasot ierakstus Tautas grāmatu plauktam ziedotajās grāmatās, atspoguļojas gan Latvijas valsts, gan atsevišķu ģimeņu vēsture. Ir grāmatas, kurās kā Bībelē uz pirmā vāka veidots dzimtas koks. „Saziedotās grāmatas, ņemot vērā arī šos ierakstus, būs plašs darba lauks pētniekiem par lasīšanas tradīcijām un mājas bibliotēkām Latvijā,” pārliecināta ir A. Lamaša. Jau tagad ziedotās grāmatas liek izdarīt zināmus secinājumus – vairākos eksemplāros Tautas grāmatu plaukta kastēs atrodams 1990. gados izdotais apjomīgais Latviešu tautas pasaku krājums, iecienīts un nozīmīgs latviešu lasītājam ir Ēriha Marijas Remarka romāns „Trīs draugi”, vairāki cilvēki ziedojuši nevis vienu īpašo grāmatu, bet kopotos rakstus.

No reģioniem līdz šim visvairāk grāmatu Tautas grāmatu plauktam saņemtas no Preiļiem un Rēzeknes, bet ir arī tādas apdzīvotas vietas Latvijā, kuru bibliotēkās nav ziedota neviena grāmata. Iespējams, tas atkarīgs no vietējo bibliotekāru aktivitātes, tāpēc Latvijas Nacionālā bibliotēka apbalvos rosīgāko reģionu bibliotēku, no kuras būs atceļojis visvairāk ziedoto grāmatu.

Bibliotekāri no visas Latvijas joprojām tiek aicināti stāties plecu pie pleca Grāmatu draugu ķēdē, jau palīgos pieteikušies kolēģi no Tallinas, bet ar prāmi no Stokholmas uz Rīgu talkā brauks arī zviedru bibliotekāri.

Grāmatu draugu ķēdē stāsies arī sportisti, mūziķi, literāti, politiķi un citi, lai kopīgiem spēkiem apliecinātu mūsu kultūras spēku, atspoguļojot tās nepārejošās un fundamentālās vērtības, kas daudzu paaudžu garumā ir veidojušas Latvijas tautas kultūras gēnu un ko glabā grāmatas.

Ikviens interesents reģistrēties Grāmatu draugu ķēdei var arī mūsu portālā www.riga2014.org, ar bibliotekāra palīdzību tuvākajā bibliotēkā vai, aizpildot anketu, „Zvaigzne ABC” grāmatnīcās visā Latvijā.

Ceļš no vecās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas Kr. Barona ielā 14 līdz Gaismas pilij ir 2014 metru garš un reģistrēšanās sistēmā sadalīts astoņās zonās: Vērmanes dārzs, Merķeļa iela – Raiņa bulvāris, Raiņa bulvāris – Aspazijas bulvāris, Audēju iela, Grēcinieku iela, 11. novembra krastmala, Akmens tilts un Mūkusalas iela. Reģistrējoties var izvēlēties sev izdevīgāko vietu un laiku.

Sadarbībā ar "Rīga 2014"/Foto: Mārtiņš Otto