Joprojām nav skaidrs, kas izraisīja piesārņojumu Ičas upē. Vietēji neziņā, vai drīkst makšķerēt
Lai arī jau pagājuši gandrīz divi mēneši, kopš tika konstatēts piesārņojums Ičas upē, Balvu novadā, vietējie iedzīvotāji joprojām nezina, cik droši ir lietot upes ūdeni un tajā makšķerēt zivis. Savukārt atbildīgās institūcijas nevar pateikt, kas izraisīja tūkstošiem zivju bojāeju.
Dažādās vesrijas
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka oktobra beigās Ičas upē Balvu novada Bēzpils pagastā un Aiviekstē, kurā ietek Iča, tika konstatēta masveida zivju bojāeja. Izskanēja vairākas versijas, kas varētu būt vainīgs pie ekoloģiskās katastrofas. Tika pieļauts, ka zivis bojā gājušas no ugunsdzēsības putām, ko, iespējams, izmantojuši Balvu ugunsdzēsēji mācību laikā 26. septembrī, kurā imitēja degvielas noplūdi ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Tāpat tika pieļauts, ka zivis varēja iet bojā no saindēšanās ar lauksaimniecībā izmantotu ķīmisku vielu – glifosātu, ko izmanto nezāļu apkarošanai. Tajā pašā laikā zinātniskās laboratorijas „Bior” vadītājs Aivars Bērziņš minēja, ka zivju bojāejas cēlonis var būt saistīts arī ar bioloģiskajiem procesiem dabā, piemēram, temperatūru un dažādiem hidroekoloģiskiem faktoriem.
Lai arī ar novēlošanos, vietējiem iedzīvotājiem tika paziņots, ka Ičas ūdeni nedrīkst izmantot saimnieciskajām vajadzībām un uzturā lietot upē nomakšķerētās zivis.
Mistiskais piesārņojums
Zivju bojāeja Ičā un Aiviekstē bija iespaidīga – Valsts Vides dienests (VVD) vien uzskaitīja 720 bojāgājušas līdakas un 815 asaru. No piesārņojuma gāja bojā arī plauži, vīķes, raudas, vēdzeles un līņi. Saprotams, ka VVD neuzskaitīja pilnīgi visas bojāgājušās zivis. Drīz vien pēc piesārņojuma atklāšanas VVD Rēzeknes reģiona pārvaldes direktore Ērika Ruskule paziņoja: „Tas ir tik mistiskas izcelsmes, ka mistiskāk vairs nevar būt.” Pēc šī piesārņojuma jauns vairs netika konstatēts. Tomēr vietējie iedzīvotāji ir neziņā vai drīkst lietot upes ūdeni saimnieciskām vajadzībām, piemēram, lopu dzirdināšanai, vēsta LTV raidījums „Četras istabas”.
Rēzeknes reģionālā Vides pārvalde gan tagad teic, ka nu upes ūdeni saimnieciskām var lietot droši. Tomēr skaidrības, kas izraisīja piesārņojumu un masveidīgo zivju bojāeju joprojām nav un nav zināms, kad tas kļūs zināms.
Ičas piesārņojuma lieta apkopota vairākos sējumos
Pašlaik noslēgušās visas ekspertīzes un to rezultāti apkopoti vairākos sējumos, uzzināja Kasjauns.lv. Bet, kamēr tie nebūs izpētīti, atbildīgās institūcijas neatklāj ekspertīžu rezultātus.
Tagad VVD pēc veiktās negadījuma izmeklēšanas un ekspertīzēm gatavo gala ziņojumu. VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne Kasjauns.lv izteica cerību, ka gala ziņojums būšot zināms tuvākajā laikā. „Kamēr neesam izstrādājuši ziņojuma gala variantu, mēs nevaram pateikt, kas ir vainīgs pie Ičas upes piesārņojuma,” teica Stašāne.
Ir zināms, ka saistībā ar zivju masveida bojāeju Ičas upē policijā pirms mēneša ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma XI nodaļas „Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi”. Šo lietu izmeklē Balvu policija. Valsts policijas Balvu iecirkņa priekšnieks Dzintars Čerbakovs Kasjauns.lv teica: „Policija saņēmuši vairākus sējumus par Ičas upes piesārņojuma lietu. Materiāli saņemti gan no VVD, gan VUGD. Izmeklētāji tagad šos sējumus studē. Ja būs nepieciešams, tiks noteiktas papildu ekspertīzes un analīzes.” Pagaidām Čerbakovs neko tuvāk par izmeklēšanas rezultātiem publiski pateikt nevarēja.
Savu izmeklēšanu piesārņojuma lietā veic arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Dienesta pārbaudē tiek skaidroti notikušā apstākļi, bet pagaidām nav zināms, kad pārbaude varētu noslēgties paziņojusi VUGD pārstāve Viktorija Šembele.
Ičas katastrofa (LTV „Četras istabas”)
