Kristaps Janičenoks skaidro jaunā darba pienākumus un Latvijas Jaunatnes olimpiādes nozīmīgumu

Latvijas Jaunatnes olimpiādi pirmo reizi rīkoja 2005. gadā Ventspilī. Līdz 2019. gadam tā notika reizi divos gados, bet tad Covid-19 pandēmijas dēļ rīkošanu uz laiku pārtrauca. Pēc septiņu gadu pārtraukuma Latvijas Jaunatnes olimpiāde atgriežās. No 18. līdz 20. jūnijam tā notiks Valmierā, kur bez cīņas par sportiskajiem mērķiem būs iespēja iegūt jaunas zināšanas un iedvesmoties no sabiedrībā zināmām personām. 

Trīs dienu garumā vairāk nekā 3500 jauno censoņu no 40 Latvijas pašvaldību komandām sacentīsies 28 sporta veidos. Starp sporta veidiem ir handbols, galda teniss, florbols, peldēšana, badmintons, džudo, sporta vingrošana, burāšana, volejbols, bokss, regbijs-7, ložu šaušana, pludmales volejbols, kanoe un smaiļošana, 3x3 basketbols, teniss, vieglatlētika, futbols, stenda šaušana, orientēšanās, airēšanas slaloms, golfs, burāšana, šosejas riteņbraukšana, badmintons, jāšanas sports, svarcelšana un brīvā cīņa.

Kā Jauns.lv norāda Latvijas Jaunatnes olimpiādes viens no organizatoriem Kristaps Janičenoks, tad visplašāk pārstāvētais sporta veids būšot vieglatlētika. Tāpat daudz dalībnieku solās būt futbolā. Sporta veidu izvēle nav nejauša - to noteikšanā tiek iesaistītas pašvaldības un sporta veidu federācijas. 

Vada lielus projektus 

Kristaps Janičenoks ilgus gadus pēc basketbolista karjeras beigām strādāja Latvijas Basketbola savienībā, rīkoja 2025. gada Eiropas čempionātu basketbolā, kā laikā iekūlās arī nepatikšanās, taču neilgi pēc turnīra beigām tika ziņots par viņa jauno darbavietu - sporta pasākumu un partnerību koordinators atjaunotajā nodibinājumā “Olimpisko sacensību aģentūra”. 

“Eiropas čempionāta organizēšanas laikā mani uzrunāja LOK prezidents Raimonds Lazdiņš,” par savu nokļūšanu “Olimpisko sacensību aģentūrā” klāstīja Janičenoks. “Mani ieintriģēja plānotais Eiropas Jaunatnes festivāls 2031. gadā Liepājā. Tas ir pietiekami liels projekts, un tajā bija nianses, kuras man simpatizēja,” turpināja bijušais basketbola izlases spēlētājs. Bez tā, ka jādomā par jaunatnes festivālu, kas gaidāms pēc pieciem gadiem, viņa atbildībā nonākuši Latvijas Jaunatnes olimpiādes organizēšanas darbi, kā arī Baltijas mājas veidošanas pienākumi 2028. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs. 

Viņa amata nosaukums jau liek noprast, ka tas nozīmē darbu ar potenciālajiem atbalstītājiem. “Esmu atbildīgs par naudas piesaisti jeb, rupji runājot, sponsoriem.” Pirmajā pusgadā ir arī atsevišķi rezultāti. Latvijas Jaunatnes olimpiādes laikā pirmo reizi norisināsies sporta un veselības forums. Tas atbalstīts no privātajā sektorā piesaistītajiem finanšu līdzekļiem. 

Kustībā ir spēks

Gatavošanās Latvijas Jaunatnes olimpiādei rit jau pilnā sparā. Pēdējo mēnesi pirms sacensību sākuma notiek lāpas tūre visā Latvijā. “Šo ideju realizējušas pašas pašvaldības. Viņas pat sacenšas savā starpā, kā atrādīs savu pilsētu. Visām tas sanāk brīnišķīgi. Mani pat pārsteidz, kā pašvaldības iesaistās, un milzīgs paldies ikvienai,” par lāpas iniciatīvu teica Janičenoks, norādot, ka kopējā interese par atjaunoto Latvijas Jaunatnes olimpiādi bijusi vērā ņemama. 

Tas gan liek uzdot divus jautājumus - kāds ir rezultatīvais rādītājs, ar kuru organizatori paši pēc šo sacensību beigām jutīsies apmierināti, un vai šādās sacensībās ir pamats gaidīt kādus nākamos profesionālos sportistus. 

“Manuprāt, bērnam un jaunietim īstā olimpiāde ir tikšana vai mēģināšana tikt uz to. Ir skaidrs, ka bērniem ir jākustas, jo kustībā ir spēks. Pavisam noteikti jābūt arī kādiem mērķiem, taču katram savam. Virsmērķis ir veicināt bērnu kustīgumu, savukārt paralēlie mērķi ir katram bērnam individuāli. Primāri mums sev un citiem jāiepotē, ka ir vienkārši jākustas,” par iespējamo papildinājumu profesionālo sportistu rindās atbildēja Latvijas Jaunatnes olimpiādes organizators. Viņam bija arī atbilde par iespējamo apmierinātības noteikšanu. 

“Smaids bērniem, saule augšā un daudz cilvēku forumā,” lakoniski vispirms atbildēja Janičenoks, vēlāk to izvēršot. “Ir divas lietas. Emocionālā - vai bērni, viņu vecāki un treneri būs apmierināti ne tikai ar izcīnītajām medaļām, bet arī pasākuma norisi no organizatoriskā viedokļa. Savukārt no sportiskā viedokļa, lai viss noritētu raiti. Skaidrs, ka šādos lielos pasākumos tas var būt zināms izaicinājums.” 

Divu dienu forums

Latvijas Jaunatnes olimpiādes laikā pirmo reizi notiks Sporta un veselības forums. Divu dienu garumā jauniešiem, viņu vecākiem un citiem interesentiem būs iespēja iegūt vērtīgas zināšanas tādās tēmās kā finanšu pratībā, veselīgos padomos, sporta veselībā, uzturā un mentālajā veselībā. Būs arī paneļi par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tautas sportu, kā arī iedvesmas runas. “Šis ir kā Lampas un Eiropas čempionāta fanu zonas hibrīda modelis,” par ieviesto foruma ideju stāsta pats Janičenoks, kurš vēlētos, lai šī iniciatīva kļūtu par Latvijas Jaunatnes olimpiādes tradīciju. 

“Manuprāt, šāds pasākums ir vajadzīgs ne tikai bērniem, kuri sporto un viņu vecākiem, bet arī Valmieras iedzīvotājiem,” stāsta Janičenoks. Tēmu izvēlē notikusi gan iekšējās diskusijas, gan Slimības, profilakses un kontroles centra datu analīze. “Mēģinājām aptvert maksimāli lielu tēmu diapazonu, ko iekļaut arī grafikā.” 

Viņš nemācēja teikt, kura tēma varētu dot lielāko gandarījumu jauniešiem. “Tas atkarīgs no katra bērna. Tas ir gaumes un vajadzību jautājums konkrētajā dienā, mēnesī vai gadā. Cits varbūt vēlēsies paklausīties iedvesmojošu runu, bet kāds cits - vajadzīgo uzturā.” Visu viesu vārdi vēl līdz galam nav zināmi, taču no aktīvo sportistu vidus sagaidāmi pārstāvji no hokeja, basketbola, pludmales volejbola. Tāpat piedalīsies zināmi tautas sporta norišu organizatori, bijušās sporta leģendas un profesonālā sporta dzīvju organizatori, kā arī darbinieki. 

“Ja būs nostrādājis mūsu sākotnējais komunikācijas plāns, tad jābūt daudz cilvēkiem,” par potenciālo interesi stāsta organizators, piebilstot, ka pēc foruma vēlētos patīkamu pēcgaršu. Uzreiz pēc Latvijas Jaunatnes olimpiādes beigām Janičenoks savā amatā pievērsīsies Baltijas mājas projektam 2028. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs, kas plānota kā vizītkarte gan Latvijai, gan visai Baltijai, jo par tās izveidi memorandumu parakstījušas visas trīs valstis.