Lūzums bezcerīgajā spēlē un optimālā sastāva atrašana: kas palīdzēja Latvijas U-18 izlasei aizspēlēties līdz pusfinālam?
Jau rīt, 2. augustā, Latvijas U-18 izlase pirmo reizi septiņu gadu laikā cīnīsies par Eiropas čempionāta medaļām. Grupā tā nedemonstrēja labāko sniegumu, taču tas pilnībā mainījies izslēgšanas spēlēs. Par iemesliem, kas ļāvuši uzlabot spēli un rezultātus, Jauns.lv pastāstīja Latvijas Basketbola savienības (LBS) Treneru komisijas vadītājs Agris Galvanovskis.
Latvijas U-18 izlase pirmo reizi kopš 2018. gada, kad 2000. gadu paaudzi uz priekšu veda Artūrs Žagars un Artūrs Kurucs, sasniegusi Eiropas čempionāta pusfinālu. Pēc trīs zaudējumiem un visnotaļ bezcerīga snieguma grupā tālāk sekojušas uzvaras astotdaļfinālā pār Lietuvu un ceturtdaļfinālā pār Vāciju. Jau sestdien sekos pusfināls pret Franciju, bet svētdien cīņa par zeltu vai bronzu.
“Man šķiet, ka lūzums bija otrajā puslaikā pret Slovēniju,” teica Latvijas Basketbola savienības Treneru komisijas vadītājs Agris Galvanovskis, atbildot uz jautājumu, kā turnīra gaitā tik krasi mainījās U-18 izlases sniegums. “Pirmais puslaiks bija tik bezcerīgs, ka gan jau ģērbtuvē bija nopietnas pārrunas. Puišiem parādījās pašcieņa. Viņi nepadevās un parādīja, ka ir spēlētāji.” Spēlē pret slovēņiem pirmais puslaiks tika zaudēts 38:71, pēc kā sekoja uzvarēts otrais puslaiks ar 38:22 (kopsummā zaudējums ar 76:93). “Slovēņi jau vienā brīdī pat sāka baidīties,” viedokli pauž Galvanovskis.
Cits snieguma izmaiņu faktors saistāms ar rotāciju. Ja grupu spēlēs iespējas tika dotas pārsvarā visiem 12 basketbolistiem, tad, sākot no izšķirošajiem mačiem, treneri galvenokārt rotējuši ar astoņiem basketbolistiem - Iļju Kurucu (viņš gan ceturtdaļfinālā guva savainojumu), Valdi Valteru, Markusu Sipko, Ralfu Rudusānu, Adrianu Andževu, Jaroslavu Pihtovu, Tomas Talci un Oto Bergmani. “Izskatās, ka treneri ir noķēruši optimālo sastāvu. Pēc pieredzes, kad brauc uz jauniešu čempionātiem, šķiet, ka viss ir kārtībā. Kad sākas spēles, tas kādam var dot psiholoģisko triecienu. Kāds varbūt netiek galā ar stresu, bet cits atkal atveras. Bija nepieciešamas trīs spēles, lai saprastu, kurš ir, bet kurš nav gatavs. Treneri ir izdarījuši secinājumus un atraduši pareizos risinājumus.” Galvanovskis atkārto jau zināmo tēzi, ka viens ir spēlēt labi pārbaudes spēlēs, bet kas cits - Eiropas čempionātā.
Starp basketbolistiem, kuri atvērušies Eiropas čempionātā, var minēt Kristapa Valtera dēlu Valdi. Izslēgšanas spēlēs viņš panākumu pret Lietuvu kaldināja ar 26 punktiem, bet pret Vāciju guva izšķirošo uzvaras grozu (18 punkti spēlē). Vidēji turnīrā Valters iemetis 15 punktus un atdevis 4,4 rezultatīvās piespēles. “Viņa spēle ir zināms pārsteigums,” par Valtera demonstrēto sniegumu saka Galvanovskis. “Viņš ir tā saucamais vēlais bērns. U-16 izlasē viņš bija vēl smalkāks. Valters nobriest vēlāk, taču šajā turnīrā jau no pirmās spēles bija redzams, ka viņam ir iekšā.”
Jaunā basketbolista talantu grūti nepamanīt, turklāt meistarības ziņā viņš panācis Adrianu Andževu, kurš lidz šim tika uzskatīts par šī gadagājuma talantīgāko spēlētāju. “Pirms diviem gadiem Andževs bija galvastiesu pārāks. Tagad Valdis viņu ir noķēris, turklāt abi laukumā labi viens otru papildina. Viņš ir krietni progresējis. Tēvs ar viņu ir daudz strādājis, rūdījumu deva arī spēlēšana Nacionālajā līga. Tur ir talants. Pēc visām kustībām var pamanīt, ka viņš laukumā jūtas kā zivs ūdenī,” turpināja treneru komisijas vadītājs, kurš šī vecuma bērnus trenēja U-16 Eiropas čempionātā, kad tā ieņēma 11. vietu. Toreiz no šī sastāva spēlēja Iļja Kurucs, Ralfs Rudusāns, Adrians Andževs, Markuss Sipko un Toms Birste.
Kāds ir šīs komandas spēks? “Viņi cīnās viens par otru,” atbildi iesāk treneris. “Pirmajās spēlēs šo iezīmi pamanīt nevarēja. Viņi ir tikuši pāri tam grūtajam brīdim, ir saspēlējušies, ieskrējušies un sajutuši spēles garšu. Novēlu noturēt to līmeni līdz pēdējai spēlei,” turpināja Galvanovskis. Viņš saredz, ka šai izlasei ir potenciāls būt ar nozīmīgu pienesumu arī nacionālajai izlasei.
“Abi saspēles vadītāji, Andževs un Valters, ar laiku varētu būt palīgi Zorikam un Žagaram. Palīdzēt ar laiku var arī Kurucs, Pihtovs un Talcis. Tas piecinieks jau izskatās diezgan jaudīgs. Par garajiem grūti pateikt, cik daudz viņi vēl izaugs un kā viņus izmantos laukumā. Parametri tajās pozīcijās nepieciešami lieli. Piemēram, Pihtovs labi lec, bloķē, cīnās par atlēkušajām bumbām, kas varbūt to varētu kompensēt,” stāsta LBS Treneru komisijas vadītājs.
Esošais Latvijas izlases sastāvs rod vietu secinājumam, ka no tām izlasēm, kuras iekļūst Eiropas čempionātu labāko četriniekā, ir arī vēlāk lielākais pienesums nacionālajai valstsvienībai. “Septiņus gadus mums bija tukšums kopš ar Žagaru izcīnījām medaļas. Šie ir nākamie, kuri tikuši pusfinālā. Tātad tie ir puikas, kas pēc pāris gadiem var iekļauties lielajā komandā. Galvenais jautājums, kā viņiem pašiem karjeras ies uz augšu un kādā līmenī viņi spēlēs. Nav obligāti jālien uz spēcīgiem klubiem. Jābūt tur, kur var spēlēt.”
Iļja Kurucs šobrīd atrodas Kauņas “Žalgiris” sistēmā un pagājušajā sezonā veicināja tās triumfu jauniešu Eirolīgā. Adrians Andževs noslēdzis gaitas Madrides “Real” sistēmā un visdrīzāk karjeru turpinās Latvijā. Valdis Valters līdz šim audzis Latvijā, pagājušo sezonu pavadot jaunizveidotajā RBS “Rīgas juniori”. Tomas Talcis atrodas Spānijas kluba “Valencia” sistēmā, bet Jaroslavs Pihtovs spēlē ASV. Vēl ārzemēs meistarību slīpējuši Eduards Ābele un Ralfs Rudusāns. Izlasē savainojuma dēļ nespēlē 2007. gadā dzimušais Helmuts Petrovičs, kurš pēdējos gados atradies Badalonas "Joventut" sistēmā.
