Basketbola sabiedrībā nopietnas bažas par “Latvijas Universitātes” komandas nākotni

Studentu komanda, kas spēlējusi augstākajā sabiedrībā kopš 2010. gada, palīdzējusi daudziem vietējiem spēlētājiem īstenot starpposmu pārejā no jauniešu uz pieaugušo basketbolu. Caur šo komandu izgājuši tādi zināmi basketbolisti kā Žanis Peiners, Kristaps Dārgais, Mārcis Vītols, Renārs Birkāns, Anrijs Miška, Dāvids Vīksne un daudzi citi. 2024./2025. gada sezonā pieaugušo basketbolā sevi pieteica Rihards Aleksandrovs, kurš sezonas vidū no LU pārcēlās uz “VEF Rīga”. 

Vadības maiņa uzsāk neskaidrību laiku

“100% jāvārdu nav devusi “Latvijas Universitāte”,” maija beigās Jauns.lv teica Latvijas basketbola līgu direktors Salvis Mētra attiecībā uz nākamās sezonas komandu skaitu apvienotajā Latvijas - Igaunijas basketbola līgā. Viņš neslēpa, ka iepriekš dzirdētas bažas par šīs komandas nākotni, taču pauda optimistisku tēzi par tās iespējamo dalību turnīrā arī nākamajā sezonā. “Kluba vadībai ir augušas ambīcijas. Viņi neredz sevi tikai kā spēlētāju ražotni, bet arī grib tikt ārā no tabulas lejasdaļas. Viņi veido jaunu komandu, kas spētu radīt konkurenci.” 

Līdzīgu tēzi, par neatrašanos tabulas lejasdaļā, min Latvijas Universitātes pārstāvis Kārlis Dārznieks, kurš šobrīd ir komandas kontaktpersona. “LBL klubu budžetu sakarā mūsu finansējums nav liels, taču pašai universitātei tas ir nozīmīgs. Tabulā ir tikai dažas uzvaras, vai tas ir vajadzīgs,” retoriski min Dārznieks, kurš dažādos amatos universitātē strādā kopš 2011. gada.

Tēzei par atrašanos turnīra tabulas lejasdaļā ir arī apstiprinājums - pēdējās divās apvienotās līgas sezonās kopā izcīnītas deviņas uzvaras (trīs šajā un sešas pagājušajā). Tomēr izsenis LU bijis vērsts uz jauno basketbolistu attīstīšanu, kas sekmējies un kam līdzās atsevišķās sezonās nākusi arī rezultātu sasniegšana. Piemēram, 2011./2012. un 2021./2022. gada sezonās klubs sasniedza LBL pusfinālu, abos gados sezonu noslēdzot ceturtajā vietā. 

Augsne pārmaiņām nākusi pēc Latvijas Universitātes vadības maiņas, kad 2024. gada 1. martā par jauno rektoru ievēlēja ekonomistu Gundaru Bērziņu. Pēc tam jaunā LU vadība aicināja atstāt ieņemamo amatu ilggadējam Latvijas Universitātes sporta centra direktoram Uģim Biseniekam. Savukārt jau kopš pagājušās sezonas vidus komandu netrenē Gunārs Gailītis. Vispirms viņš pārgāja trenera amatā, galvenā grožus pārņemot Martam Ozolinkēvičam, savukārt 9. jūnijā viņš sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja par organizācijas pamešanu. 

“Gribēju tikai painformēt, ka pēc 13 sezonām vairs neturpināšu darbu BK LU. Kāpēc - šis jautājums nav man. Varbūt par to citreiz. LBL, EST-LAT, Latvijas kausā LU 15 sezonu laikā aizvadījuši tieši 500 (varbūt daudz, varbūt nē) spēles. Sava darba laikā esmu piedalījies 424 no tām, neizlaižot nevienu. Esmu bijis klātesošs visos septiņos gados, kad tikām “play-off”. Kopš aizvadītās sezonas sākuma regulāri jāatbild uz jautājumiem, “kas būs tālāk ar LU”, “vai komanda būs?” Atbildēt varēju, tikai paraustot plecus. Visu labu, LU basketbols,” emocionālā ierakstā vēsta Gailītis. 

LU pārstāvis Dārznieks atklāj, ka ar treneri attiecības noslēgtas cieņpilni, un šādu ierakstu komentēja ar, iespējams, pārlieku emocijām. Zināms, ka Gailītis strādās ar Latvijas studentu izlasi universiādē. Latvijas Universitātes laikos Gailītis bija ceturtais treneris pēc Mārtiņa Zībarta, Artūra Visocka-Rubeņa un Gunta Endzela. 

Jāmeklē nauda 

Galvenais komandas neskaidrību cēlonis ir finanses. Kā atklāj Dārznieks, tad universitāte vairs nav gatava finansēt profesionālo sportu līdzšinējā apmērā, minot, ka sezonas izmaksas lēšamas ap 250 tūkstošiem eiro. “Paliks duālā karjera (sportošanas apvienošana ar studijām, universitātei piedāvājot studiju maksas atlaidi līdz pat 100%, aut.) ar aptuveni 500 sportistiem un tautas sporta atbalsts.” Tiek minēts, ka universitātes saņem rekomendācijas arī no Izglītības un zinātnes ministrijas pārskatīt budžetus un vairāk atvēlēt aizsardzības nozarei. Pēc viņa teiktā noprotams, ka tas arīdzan ir viens no iemesliem prioritāšu pārskatīšanā universitātes iekšienē. 

Pagaidām gan nav zināms, kad būs gala skaidrība par komandas tālāko pastāvēšanu. Maija beigās tika cerīgi pausts, ka tas varētu būt 9. jūnijā, kad gaidāma padomes sēde, taču tajā pie lēmuma netika, vien fakta, ka jāmeklē komandas pastāvēšanai finansējums ārpus universitātes telpām. “Mums vēl ir laiks meklēt finansējumu, un notiek darbs pie tā, lai tas arī notiktu.” Dārznieks apgalvo, ka notiekot sarunas ar uzņēmējiem un līdzīgi domājošiem par atbalsta piesaisti. Gala termiņus par lēmuma pieņemšanu viņš gan šobrid atturas komentēt. Iepriekš komandu atbalstījis azartspēļu nozarē strādājošais “Evolution”, bet kopumā lielu finansiālo sponsoru bez universitātes tam nav bijis. 

Sporta komandas tālākai nepastāvēšanai var būt ietekme uz studentu sporta attīstību Latvijā. “Droši vien būtu sāpīgi, ja LU brends tiktu pazaudēts no profesionālā sporta. Tas ir bijis magnēts studentiem, kuri dzīvo reģionos. Katrā LBL komandām varam nosaukt vismaz divus basketbolistus, kuri izgājuši cauri LU sistēmai,” par universitātes vērtību basketbola ekosistēmā stāsta Mētra. Viņš pauž, ka LBS ir iesaistījusies pārliecināšanā par komandas turpmāku pastāvēšanu. 

Profesionālās komandas nepastāvēšana neietekmēs citus LU plānus ap sportu, pārliecinoši min Dārznieks. Zināms, ka Latvijas Universitātes teritorijā Torņakalnā plānota Sporta mājas būvniecība. 2023. gada septembrī universitāte izsludināja projektēšanas un būvniecības iepirkumu, ar mērķi pabeigt būvi līdz 2026. gada beigām. Projekta realizācijai Eiropas padomes attīstības banka apstiprināja 15 miljonu eiro finansējumu. Sporta mājā plānoja trīs dažādu ietilpību sporta zāles, aerobikas zāli, deju zāli, sporta laboratoriju, baseinu, ģimenes zonu, rehabilitācijas, fizioterapijas un masāžas centru, fitnesa zāli, 100 metru skrejceļu un citas koptelpas. 

Sasparojušās gan ir arī citas universitātes. Rīgas Stradiņu universitāte jau uzsākusi sporta zāles būvniecību Cigoriņu ielā 3, un tas saistīts ar Latvijas spēcīgāko basketbola komandu “VEF Rīga”, ar to kopā veidojot fārmklubu. Biznesa augstskolā “Turība” sadarbojas ar “Rīgas zeļļiem” un Nacionālās līgas klubu “Kandava”. Netiek izslēgta, ka Nacionālajā līgā var parādīties komanda “Rīgas zeļļi”/”Turība”, rakstīts augstskolas mājaslapā. 

Kopš 2018./2019. gada sezonas Latvijas spēcīgākie basketbola klubi aizvada sezonu apvienotajā Latvijas - Igaunijas līgā, pēc kā pavasarī notiek cīņas vietējā mērogā. Pirms divām sezonām sešinieku, “VEF Rīga”,”Ventspils”, “Ogre”, “Liepāja”, “Valmiera Glass”/ViA un “Latvijas Universitāti” papildināja “Rīgas zeļļi”. Gadījumā, ja LU pametīs augstāko sabiedrību, tad LBL atkal visdrīzāk paliks ar sešiem klubiem.