800 metros zeltu izšķir 0,01 sekunde; Ingebritsenam zelts 5000 metros; Kipjegona pārraksta vieglatlētikas vēsturi

Vanjonji finišēja ar jaunu personisko rekordu minūte un 41,19 sekundes, tikai par 0,28 sekundēm atpaliekot no pasaules rekorda, kas kopš 2012. gada pieder viņa tautietim Deividam Rudišam.

Otrais ar Amerikas rekordu minūte un 41,20 sekundes bija kanādietis Marko Erops, bet trešais - alžīrietis Džamels Sedžati, kurš finišēja minūtē un 41,50 sekundēs. Ceturtais ar jaunu ASV rekordu minūte un 41,67 sekundes bija Braiss Hopels.

Tikmēr norvēģis Jākobs Ingebrigtsens uzvarēja 5000 metru skrējienā. Ingebrigtsens konkurentus apdzina pēdējā aplī un finišēja 13 minūtēs un 13,66 sekundēs. Pirms trim gadiem Tokijā viņš uzvarēja 1500 metru distancē. Ronalds Kvemoi no Kenijas uzvarētājam zaudēja 1,38 sekundes, ieņemot otro vietu, bet trešais ar rezultātu 13 minūtes un 15,13 sekundes bija amerikānis Grants Fišers.

Kenijiete Feita Kipjegona uzvarēja 1500 metru skrējienā, šajā distancē uzvarot trešajās spēlēs pēc kārtas. Neviens skrējējs līdz šim olimpisko spēļu vēsturē nebija trīs reizes pēc kārtas uzvarējis vienā un tajā pašā distancē.

Otrā finišēja austrāliete Džesika Hala (3:52,56), bet trešā ar jaunu Lielbritānijas rekordu trīs minūtēs un 52,61 sekunde - Džordžija Bella. Pasaules rekordiste finišēja ar jaunu olimpisko rekordu trīs minūtes un 51,29 sekundes. Viņa Parīzē izcīnīja arī sudraba medaļu 5000 metru skrējienā.

Tikmēr ASV vieglatlēte Masai Rasela uzvarēja 100 metru barjerskrējienā. Viņa finišēja ar rezultātu 12,33 sekundes. Otrā ar rezultātu 12,34 sekundes bija mājiniece Sirena Samba-Majela, bet trešā ar rezultātu 12,36 sekundes - Puertoriko sprintere Džasmine Kamačo-Kvinna.

Olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā norisināsies līdz 11. augustam, turklāt ne tikai Francijas galvaspilsētā, bet arī 16 citās vietās, ieskaitot Francijas aizjūras teritoriju Franču Polinēziju. Spēļu programmā ir iekļauti 32 sporta veidi, un tiks sadalīti 329 medaļu komplekti.