Ostapenko untumi, milimetri līdz ratiņkrēslam un “nepareizs” apģērbs. Latvijas sportistiem olimpiskajās spēlēs ne viss gājis gludi
Parīzes olimpiskajās spēlēs atlicis vien pārkāpt pāri pašam astes galiņam. Kā jau ierasts sporta arēnās, šīs vairāk nekā divas nedēļas pagāja, mijoties priekam un uzvarām ar sāpīgām neveiksmēm. Tomēr šādos mirkļos der atcerēties, ka tas ir tikai sports, un dzīvē ir arī daudz kas būtiskāks.
Katra sportista stāsts par Parīzē piedzīvoto un izjusto ceļā pēc olimpiskajiem sapņiem noteikti ir sviedru, asaru, asiņu un pārdzīvojumu apkopojums. Citiem ieguldītais rezultējies ar panākumiem, bet citiem ar pamatīgu vilšanos. Jebkurā gadījumā jūs visi esat mūsu varoņi un iedvesmas avots. Tomēr mēs atskatīsimies arī uz sāpīgiem un pat smagiem mirkļiem, kas diemžēl tika piedzīvoti Parīzē. Aļonai Ostapenko šis turnīrs asociēsies ar nīkšanu kortos, neizdevušos spēli un vainīgo meklēšanu apkārtējos faktoros, nevis savā sniegumā. BMX braucējam Kristenam Krīgeram šķietami nevainīgs kritiens sacensībās rezultējās ar smagu muguras operāciju, pēc kuras nav zināms, vai viņš vēl atgriezīsies uz riteņa. Olimpisko slodzi neizturēja ne Ritvara Suhareva plecs, ne Patrika Gailuma ceļgals. Tikmēr viens no mūsu priecīgāko mirkļu vaininiekiem Toms Skujiņš un viņa komanda pēc sacensībām pamanās tikt pie prāva naudassoda. Tīnai Graudiņai un Anastasijai Samoilovai sanāk skaidroties, kāpēc viņu zaļās formās tomēr ir latviskas, kamēr Latvijas 3x3 basketbolistu tālmetieni sākumā uzveda Eifeļa virsotnē, bet galvenajos mačos tikpat ātri nogremdēja Sēnas dibenā, turklāt Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vēl iekaisīja brūcēs sāli.
