3/26 no tālienes un mājās brauc bez medaļas: 3x3 izlases vilšanās pilnais 5. augusts

Kas notika ar Latvijas 3x3 basketbola izlasi? Pēc 7-0 grupu turnīrā zināma mērā vilšanās brīdis tika piedzīvots pirmdienas vakarā, vispirms pusfinālā ar 14:21 zaudējot Francijai, bet pēcāk cīņā par bronzu ar 18:21 Lietuvai. Ja Tokijā tika izcīnīts zelts, tad no Parīzes mājās ved tā saukto koka medaļu.

Katra no spēlēm bija citādāka, taču atsevišķas kopējās iezīmes redzamas kā uz delnas. Lai arī jau grupu turnīrā pāris spēlēs varēja novērot augstu intensitāti, cīņās par medaļām spēles fizikalitāte, pašatdeve un intensitāte bija pavisam citā līmenī. Brīžiem šķita, ka ne visi Latvijas izlases dalībnieki ir gatavi tik augstai intensitātei. Iespējams, vismaz pusfinālā par sevi manīja nervozitāte un neliels favorītu statusa spiediens. Daudziem izlases dalībniekiem uz Parīzi tieši uz izšķirošo spēļu laiku ieradušās bija ģimenes, tāpat uz olimpiskajām spēlēm vēlreiz traucās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Cerības bija lielas.

Pēc mačiem Latvijas izlases dalībnieki secināja, ka pretinieki bija veikuši labu skautinga darbu. (Nezinot apstākļus, jāsecina, ka mūsu treneris šoreiz nav pārspējis savus konkurentus, vai arī spēlētāji nav paveikuši norunāto). Tas nozīmē, ka izdevās apstādināt Latvijas uzbrukuma diriģentu – Nauri Miezi. Ja līdz pusfinālam viņš bija īsts Latvijas izlases līderis, tad nedz pusfinālā, nedz spēlē par trešo vietu viņam ar metienu precizitāti nevedās – pēc 20/45 precizitātes no divu punktu zonas pamatturnīrā sekoja 0/9 cīņās par medaļām. Viņš gan nebija vienīgais, kuram metienu realizēšana no divu punktu zonas nesekmējās. Kārlim Lasmanim pēc pamatturnīrā realizētajiem 10/35 sekoja divi trāpīti metieni no 10, bet Francim Lācim pēc 10/19 grupā sekoja 1/6 spēlēs par medaļām. 3/26 divu spēļu laikā ir nozīmīgs iemesls, kāpēc ar punktu gūšanu uzbrukumā nesekmējās.

Tieši tālmetienu precizitāte bija tā, kas Latvijas izlasi atšķīra no pārējām grupu turnīrā. 41 trāpīts divu punktu vērtē esošs metiens no 103 deva labāko precizitāti starp visām komandām. Bez tā Latvijas izlase no citām atšķīrās ar spēli aizsardzībā, esot labākā aizsardzības komanda. Grupu turnīrā tika ielaisti 14,7 punkti spēlē, bet medaļu cīņās zaudējumi, katrā no tām ielaižot 21 punktu. Spēlē pret Franciju bija novērojams, ka vairākas reizes Latvijas izlases jaunākie basketbolisti pieļauj pārcenšanās kļūdas, cenšoties palīdzēt saviem partneriem, kas ļāva palikt brīvam pretinieku spēlētājam un gūt divus punktus. Tieši tas vēl pie nelielas vadības deva pirmo grūdienu Francijai savas spēles garšas atrašanā.

Cīņa par bronzu jau bija rakstura mačs, taču arī tajā bija pietiekami daudz kļūdu aizsardzības komunikācijā, kas ļāva pretiniekiem gūt grozus. Turklāt Kārlis Lasmanis pie -2 dažas sekundes līdz beigām devās pēc viena punkta, bet pēcāk taktiski nepārkāpa laicīgi noteikumus. Jāmin gan, ka vienīgais, kurš medaļu cīņās bija uzticama iespēja uzbrukumā, bija tieši Tokijasn zelta medaļas metiena autors Lasmanis, kurš divās spēlēs guva 20 no Latvijas 32 punktiem.

Latvija turnīru pabeidza kā rezultatīvākā komanda (20,2 punkti spēlē), tik un tā labāko metienu precizitāti no divu punktu zonas (44/130 – 34%), dalīti labāko precizitāti no viena punkta zonas (79/113 – 70%) un sliktāko procentu no soda metiena līnijas (15/26 – 58%). Ielaistais 16,1 punkts spēlē kļuva par otro labāko aizsardzību aiz čempiones Nīderlandes, taču diemžēl labie statistikas rādītāji nedod iespēju mājās doties ar medaļām. 20 gūtie punkti divās spēlēs Lasmanim deva visa turnīra rezultatīvākā spēlētāja godu (7,4 punkti vidēji spēlē), savukārt Miezim labākā efektivitāte – vidēji spēlē 10,4, tomēr izšķirošajos mačos viņa produktivitāte bija krietni zem pirmajās septiņās spēlēs redzētās.

Parīzes olimpiskās spēles nedeva vietu secinājumam, ka 3x3 basketbols trīs gadu laikā kļuvis daudz profesionālāks. Varēja novērot, ka klasiskā basketbola spēlētājiem ir grūtības šajā specifiskajā sporta veidā. Spilgts piemērs bija Polijas izlases basketbolists  Mihals Sokolovskis, kurš kopumā ir izteikts klasiskā basketbola spēlētājs. Lai arī sporta veida progress ir jūtams, joprojām tajā nav pati augstākā konkurence. Saistībā ar Latvijas izlasi šobrīd atklāts jautājums, kāds būs Naura Mieža un Kārļa Lasmaņa karjeras turpinājums. Miezis jau pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm domāja par karjeras beigām, pēc ceturtās vietas gan vēl nesakot, ka kārs botas uz nagliņas, bet Latvijas Televīzijas tiešraidē pat paziņoja, ka tiksimies Losandželosā (2028. gada olimpisko spēļu mājvieta). Gan Miezis, gan Lasmanis sezonu turpinās Ķīnā, Šanhajas klubā, kas pagaidām plānojis piedalīties tikai vietējā čempionātā. Visdrīzāk nākamajā ciklā izlases treneris Raimondam Feldmanim nāksies atkal meklēt papildspēkus klasiskajā basketbola – pēdējos gados treniņprocesā tiek iesaistīti tādi spēlētāji kā Kristaps Gludītis, Edmunds Elksnis, Andris Misters un citi.