Bijusī olimpiete noņem neziņas plīvuru, kāpēc olimpiskajās spēlēs sportistu vidū ir tik daudz seksa

Olimpiskās spēles, kurās pulcējās pasaules labākie sportisti, notiek reizi četros gados. Endorfīnu līmenis sportistu vidū ir ļoti augsts, kas olimpisko ciematu padara par sava veida hormonu vētru. Tokijas olimpiskās spēles, kas aizritēja pēcpandēmijas posmā, sportistiem tika stāstīts, ka seksuālu attiecību gadījumā gultas varētu neizturēt. Šis mīts Parīzē tika apgāzts, jo tur atlēti gulēs tādās pašās gultās kā Tokijā, tomēr Starptautiskā Olimpiskā komiteja nelabprāt vēlas sadzīvot ar viedokli, ka seksam olimpiskajā ciematā ir spilgta zaļā gaisma.

Kopš 1988. gada Seulas olimpiskajām spēlēm pirms sacensībām tiek izdalīts ievērojams daudzums prezervatīvu, lai nodrošinātu, ka visi seksuālie sakari ir droši, un lai palielinātu informētību par seksuāli transmisīvajām slimībām. Šogad Parīzē šādam nolūkam paredzēti 300 000 prezervatīvu, ko daudzi iecienījuši arī kā atmiņā paliekošus suvenīrus.

Kādreizējā vācu olimpiete tāllēcēja Sūzena Tīdke sarunā ar laikrakstu “Bild” atklājusi savu versiju, kāpēc tā esot: “Olimpiskajās spēlēs sportisti ir savā fiziskajā maksimumā. Kad sacensības ir beigušās, viņi vēlas atbrīvot savu enerģiju. Viņi vēlas laist uz āru savu enerģiju, notiek viena ballīte pēc otras, tad nāk klāt alkohols. Gadās, ka ir sekss, un ir pietiekami daudz cilvēku, kas arī pēc tā tiecas.”

Viņa arī piebilda, ka divās piedzīvotajās olimpiskajās spēlēs bijušas reizes, kad neesot bijis iespējams pagulēt, jo bijis dzirdams, kā cilvēki to dara citās istabās.

Izklausās kā no puišu vai meiteņu brīvdienām, kad istabas biedri parasti aiziet, lai viens varētu nodarboties ar seksuālām aktivitātēm bez citu klātbūtnes.

Interesanti, ka arī pati Tīdke ar savu bijušo vīru Džo Grīnu iepazinās tieši Barselonas olimpisko spēļu laikā un gadu vēlāk mija gredzenus.