Vieglatlēti un Ostapenko - kuri mūs patīkami pārsteigs Parīzes olimpiskajās spēlēs?

Vieglatlētika

No Latvijas uz Parīzes olimpiskajām spēlēm dosies tikai astoņi vieglatlēti – Līna Mūze-Sirmā, Anete Sietiņa, Agate Caune, Gunta Vaičule, Rūta Lasmane, Patriks Gailums, Gatis Čakšs un Valters Kreišs. Astoņi vieglatlēti startēja arī Tokijas spēlēs pirms trīs gadiem. Pēdējā laikā vieglatlētikā ir krietni paaugstināti normatīvi, kas jāsasniedz, lai automātiski kvalificētos nozīmīgajām sacensībām. Tā, piemēram, šķēps sievietēm bija jāaizmet 64 metru tālumā, bet vīriem - 85,5 metrus. No mūsu šķēpraižiem tas pa spēkam bija vienīgi Līnai Mūzei (64,78 metri). Līdzīgi bija arī citās disciplīnās, kurās normatīvu izdevās sasniegt vēl vienīgai Guntai Vaičulei (400 metru sprintā normatīvs bija 50,95, bet latvietes rezultāts – 50,83) Ja pēc normatīva netiek sasniegts vajadzīgais dalībnieku daudzums, tad talkā nāk rangs, no kura olimpiskās ceļazīmes ieguva vēl seši mūsu sportisti.

Lielākās cerības uz augstvērtīgu rezultātu saistāms ar šķēpmetējiem. Tieši šajā sporta veidā iepriekš jau ir izcīnītas daudzas olimpiskās medaļas gan neatkarības (Vadims Vasiļevskis, Ainārs Kovals), gan okupācijas gados Padomju Savienības laikā (Inese Jaunzeme, Elvīra Ozoliņa, Jānis Lūsis, Dainis Kūla. Zināmas cerības saistāmas ar dāmām Līnu Mūzi-Sirmo un Aneti Sietiņu. Vēl nesen Eiropas čempionātā abas iekļuva labāko desmitniekā – Sietiņa ar rezultātu 59,34 metri bija septītā, bet Mūze-Sirmā, kura visas sezonas garumā cīnās ar elkoņa savainojumu, ar rezultātu 58,58 metri bija astotā. Pirms Parīzes spēlēm abas piedalījās Dimanta līgas posmā Londonā, labāko rezultātu iegūstot Mūzei-Sirmajai (60,33 metri, septītā vieta). Konkrētais metiens kļuva par latvietes labāko visā 2024. gada sezonā, kas dod 39. vietu starp tālākajiem šī gada metieniem. Sietiņa 24. maijā sacensībās meta 63,21 metru tālu, kas ļauj ieņemt 15. vietu rangā. Pērn Sietiņa Budapeštā pasaules čempionātā vien pēdējā metienu sērijā zaudēja medaļu un palika ceturtajā pozīcijā.

Pārsteigt noteikti var arī kāds no kungiem – Patriks Gailums un Gatis Čakšs. Pirmais savas psiholoģisko noturību pierādīja Eiropas čempionātā, kura kvalifikācijā ar pēdējo metienu spēja sasniegt vajadzīgo normatīvu un iekļūt finālā. Tajā tika izcīnīta septītā vieta ar 82,28 metru tālu raidījumu. Čakšam toreiz vien 79 metru tāls raidījums, kas neļāva iekļūt finālā – 14. vieta. Pirms olimpiskajām spēlēm Čakšs ar rezultātu 81,43 metri uzvarēja sacensībās Lucernā, bet Gailums ar 80,06 tālu metienu bija trešais. Gailuma metiens Eiropas čempionātā (82.39 metri) dod 30. vietu šīs sezonas tālāko metienu rangā, bet Čakšs ar 82,11 metriem ieņem 33. vietu. Viņš tik tālu meta 28. maija sacensībās Pērnavā. Čakšs arī savās labākajās sezonās līdz šim nav spējis sasniegt augstvērtīgākos rezultātus lielākajās sacensībās, varbūt šoreiz tas mainīsies.

Uz olimpiskajām spēlēm pošas arī divas jaunas un talantīgas zvaigznītes Latvijas vieglatlētikā – garo distanču skrējēja 19 gadus vecā Agate Caune un 23 gadus vecā trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane. Abām šī kļūs par debiju tik nozīmīgās sacensībās. Caune aizvadīja lielisku 2023. gada sezonu (pasaules čempionātā 5000 metros lielāko daļu pusfināla skrējiena bija līdere un pārliecinoši sasniedza finālu, uzvara Eiropas spēlēs), taču tās izskaņā, pasaules čempionāta laikā, iedzīvojās savainojumā, kura dēļ pagaidām 2024. gads vairs nav bijis tik spilgts. Eiropas čempionātā izcīnīta 16. vietu 5000 metru skrējienā. Pēc tā viņa atzina, ka jau pēc otrā kilometra nav sapratusi, kas notiek ar viņas ķermeni. Arī olimpiskajās spēlēs viņa startēs tieši šajā disciplīnā. Šosezon viņa nav skrējusi ātrāk par 15:18.54 minūtēm, kas ir 142. ātrākais laiks starp visām sportistēm, kuras šogad startējušas sacensībās. Arī pati uz šīm olimpiskajām spēlēm caur vērtīgas pieredzes prizmu. Tikmēr Lasmane (olimpiskā čempiona 3x3 basketbolā Kārļa Paula Lasmaņa māsa) pēdējos gados trenējas un mācās ASV, un tieši tur viņa uzrādījusi labāko rezultātu sezonā – 9. martā Bostonā lēkts 14,47 metrus tālu, kas ir 12. labākais rezultāts visa 2024. gada laikā un viņas personiskais rekords. Pēdējos mēnešos gan viņas rezultāti nav bijuši tik augstvērtīgi.

Vēl no vieglatlētiem 400 metros piedalīsies Gunta Vaičule, bet kārtslēkšanā – Valters Kreišs. Vaičule ir pieredzes bagāta vieglatlēte, taču neilgi pirms olimpiskajām spēlēm viņa piedzīvoja nepatīkamus brīžus – atceļā no Prezidenta kausa sacensībām Valmierā tika piedzīvota avārija, kad viņas auto ietriecās dzērājšofera vadīts auto. Par laimi ar sportisti viss gan ir kārtībā, un viņa startēs Parīzē. Eiropas čempionāta viņa lēma piedalīties tikai 200 metros, bet šogad 400 metru distancē viņas ātrākais laiks ir 50,83 sekundes, kas sasniegts tieši 29. jūnija sacensībās Valmierā. Tas viņai rezultātu rangā šī gada griezumā dod 48. ātrāko laiku. Tikmēr no 20 gadus vecā kārtslēcēja Kreiša visdrīzāk grandiozus rezultātus gaidīt nebūtu pamata – Eiropas čempionātā viņš nepārvarēja kvalifikāciju un neiekļuva finālā, bet 2024. gadā viņa labākais rezultāts ir 5,72 metri (arī personiskais rekords), kas uzrādīts 5. jūnija sacensībās Valmierā. Tas dod 36. labāko rezultātu starp visiem šogad sasniegtajiem. Fināla sasniegšana Kreišam būs liels sasniegums, bet pieredze talantīgajam sportistam noteikti neatsverama.

Kā pirmās no vieglatlētēm startēs Agate Caune un Rūta Lasmane – 2. augustā viņām 5000 metru un trīssoļlēkšanas distancēs gaidāma kvalifikācija. Ja Lasmanei izdosies iekļūt finālā, tad tas notiks dienu vēlāk, 3. augustā, kad arī Valters Kreišs piedalīsies kārtslēkšanas kvalifikācijā. 5. augusta rītā 400 metru kvalifikāciju sāks Gunta Vaičule, bet vakarā Kreišs un Caune startēs savu disciplīnu finālos, ja tiem kvalificēsies. 6. augustā šķēpmešanas kvalifikāciju sāks Gatis Čakšs un Patriks Gailums, savukārt Gunta Vaičule var piedalīties 400 metros. 7. augustā šķēpmešanas kvalifikāciju jau sāks dāmas, Līna Mūze-Sirmā un Anete Sietiņa, savukārt Vaičule var startēt, ja tiks pusfinālā. Ja šķēpmetēji tiks finālos, tad vīriem tas gaidāms 8. augustā, bet dāmām – 10. augustā.

Teniss

Tenisā Latviju pārstāvēs tikai Aļona Ostapenko, kura pirms Parīzes spēlēm WTA rangā ieņem augsto 11. vietu. Vimbldonā Ostapenko prata aizspēlēties līdz pat ceturtdaļfinālam, kurā zaudēja nākamajai čempionei Barborai Krejčīkovai. Latviešu tenisiste piedalīsies jau savās trešajās vasaras olimpiskajās spēles, taču ir savas pirmās uzvaras meklējumos.

2016. gada vasaras spēlēs Riodežaneiro viņa pirmajā kārtā piekāpās austrālietei Samantai Stosurai, bet pirms trīs gadiem Tokijas svelmē Ostapenko piekāpās Ukrainā dzimušajai krievu tenisistei Jeļenai Vesņinai (4-6, 7-6, 4-6). Ja Tokijas spēles viņa sagaidīja kā planētas 30. labākā tenisiste, tad šoreiz ir redzams progress viņas vietā rangā, kā arī potenciālajās izredzēs aizspēlēties tālāk par pirmo kārtu.

Par labu Ostapenko cerībām var nākt fakts, ka Parīzē tiks spēlēts uz māla seguma laukumiem “Roland Garros” kortos. Tieši šeit viņa izcīnījusi savu lielāko titulu – 2017. gada “Grand Slam” panākumu. Tomēr jau sen zināms, ka Ostapenko ne viss atkarīgs no meistarības, bet daudz arī no emocionālās gatavības konkrētajā dienā. Ja latvietei aiziet spēle, tad viņa ir grūti apturams pretinieks jebkurai sāncensei. Pagaidām vēl nav notikusi izloze un līdz ar to nav zināms, pret ko turnīru sāks Latvijas vadošā tenisiste.

Pēc bukmeikeru prognozēm Ostapenko uzskatāma par vienu no daudzajām favorītēm. Ostapenko ir devītais mazākais koeficients (34.00) uz triumfu turnīrā. Pirms Parīzes par galveno favorīti uzskata Igu Švjonteku, kurai Parīzē izdevies uzvarēt trīs gadus pēc kārtas. Viņas triumfs novērtēts ar koeficientu 1,55. Vēl starp favorītēm ir tādas tenisistes kā Korija Gofa, Jeļena Ribakina, Naomi Osaka, Mira Andrejeva, Žasmīna Paolīni, Krejčīkova un Daneile Kolinsa. Teniss diemžēl ir viens no tiem sporta veidiem, kuros būs atļauts startēt arī neitrālajiem agresorvalstu sportistiem no Krievijas un Baltkrievijas.