Latvijas vieglatlētiem trīs uzvaras un trešā vieta pēc Valsts prezidenta kausa sacensību pirmās dienas

Pēc pirmās dienas sacensību tieši igauņu stafetes kvartetam pieder augstvērtīgākais rezultāts, disciplīnas salīdzinot pēc Pasaules Vieglatlētikas savienības (WA) punktu tabulām, - 1101 punkts.

Individuāli labākais ir Jandera Heila rezultāts lodes grūšanā - 19,59 metri (1096 p.), bet sievietēm - Grētas Karinauskaites 3000 metru kavēkļu skrējienā sasniegtais rezultāts deviņas minūtes un 41,35 sekundes (1140 p.).

Latvijas vieglatlētiem pirmajā dienā 13 rezultāti bija labāki par 1000 punktiem. Labākie pieder Gailumam šķēpa mešanā (1093 p.) un Melnbārdei tāllēkšanā (1090 p.).

100 metros uzvarēja Ads Dambrausks no Lietuvas, distanci veicot 10,43 sekundēs. Trešais bija Oskars Grava (10,53) un sestais - Rinalds Valts Zariņš (10,78).

Sievietēm uzvarēja Anna Marī Kivikasa no Igaunijas (11,64), piektā finišēja Elizabete Kociņa (12,22) un sestā - Madara Lungeviča (12,27).

400 metrus visātrāk veica igaunis Uku Reneks Kronbergs - 47,26 sekundes, trešais bija Emīls Lamba, kura laiks 47,65 sekundes ir jauns Latvijas U-18 rekords, un ceturtais - Aleksandrs Tiščenko (48,30).

Sievietēm uzvarēja Modesta Juste Morauskaite no Lietuvas - 52,95 sekundes, otrā ar jaunu personisko rekordu finišēja Invida Mauriņa (54,33) un ceturtā - Līga Velvere (54,57).

1500 metru skriešanā pirmais bija lietuvietis Sims Bertašus, finišējot pēc trim minūtēm un 45,08 sekundēm. Otrais ar jaunu personisko rekordu bija Ņikita Bogdanovs (3:46,32) un piektais - Kristers Kudlis (3:53,73).

sievietēm uzvarēja igauniete Laura Māsika -četras minūtes un 24,44 sekundes. Trešā ar personisko rekordu bija Elīna Gumarova (4:29,87) un piektā - Amanda Radava (4:32,64).

110 metru barjerskriešanā uzvarēja igaunis Keiso Pedriks (14,02), piektais bija Ralfs Zazerskis (15,09) un sestais - Raivo Bunde (15,36).

100 metru barjerskriešanā izvaru svinēja igauniete Krēte Verlina (13,38), trešā bija Kristīne Blaževiča (13,69) un ceturtā - Lungeviča (14,41).

Aiz Karinauskaites 3000 metru kavēkļu skrējienā piektā finišēja Albertīna Rudņeva (11:29,68 ) un sestā - Laura Ozola (11:34,57).

Augstlēkšanā vīriešiem pirmais bija igaunis Hendriks Lillemets (2,04 m), ceturtais - Daniels Ģiedris (1,95 m) un sestais - Valters Jansons (1,85 m).

Kārtslēkšana sievietēm uzvarēja igauniete Mīa Tillmane - 4,20 metri, trešā bija Sima Aškinezere (3,90 m), bet Paula Kļaviņa bez rezultāta palika sestā.

Tāllēkšanā pirmais bija lietuvietis Algirds Strelčūns (7,59 m), trešais ar jaunu personisko rekordu - Sandis Dzenītis (7,32 m) un piektais - Emīls Bangevics (7,10 m).

Lodes grūšanā aiz Heila ceturtais finišēja Ralfs Eduards Gauja (16,27 m) un sestais - Edgars Berķis (16,18 m).

Sievietēm uzvarēja lietuviete Ieva Gumbsa (15,30 m), otrā bija Anna Gulbe (14,91 m) un piektā - Luīze Geistarde (13,74 m).

Vesera mešanā uzvarēja igauņi. Vīriešiem tas bija Adams Kelli (70,12 m), ceturto vietu ieņēma Edgars Gailis (58,12 m) un piekto - 49 gadus vecais vecmeistars Igors Sokolovs (55,67 m).

Kati Ojalu uzvarēja sievietēm (64,11 m), trešā bija Gulbe (49,98 m) un ceturtā - Elīna Lazdoviča (45,81 m).

Šķēpmešanā nepārspēta palika Liveta Jasjunaite - 57,45 metri, ceturtā bija Elza Lazdiņa (47,51 m), bet sestā - Katrīna Sirmā (46,35 m).

Aiz Igaunijas kvarteta 4x100 metru stafetē otrā ar visu laiku otru labāko rezultātu Latvijas vieglatlētikas vēsturē 39,86 sekundes finišēja Latvija, kuru pārstāvēja Zariņš, Roberts Jānis Zālītis, Grava un Mikus Pētersons. Ātrāk par viņiem 1983.gadā Maskavā skrēja un Latvijas rekordu 39,32 sekundes sasniedza Genadijs Murašovs, Ronalds Razmuss, Juris Tone un Āris Āboliņš.

Arī sievietēm uzvarēja igaunietes (44,27), bet Latvija ar Kociņu, Danielu Lasmani, Lungeviču un Vendiju Mauriņu finišēja trešā (45,99).

Sportisti divu dienu sacensībās cīnās gan par uzvaru komandu vērtējumā, gan pirmo vietu savā disciplīnā, gan augstvērtīgāko rezultātu vīriešu un sieviešu konkurencē.

Sacensībās sieviešu konkurencē Latviju pārstāv Elizabete Kociņa, Madara Lungeviča, Kristīne Blaževiča, Beāte Buka, Līga Velvere, Invida Mauriņa, Līga Velvere, Elīna Gumarova, Amanda Radava, Marta Luize Pētersone, Alise Petrova, Madara Lungeviča, Kitija Zaula, Emmija Ivule, Laura Ozola, Albertīna Rudņeva, Modra Liepiņa, Brigita Mūrniece-Krišāne, Kitija Paula Melnbārde, Adriana Krūzmane, Rūta Kate Lasmane, Ieva Turķe, Patrīcija Jansone, Sofija Petrova, Luīze Geistarde, Anna Gulbe, Dace Šteinerte, Vineta Krūmiņa, Anna Gulbe, Elīna Lazdoviča, Katrīna Sirmā, Elza Lazdiņa, Paula Kļaviņa, Sima Aškinezere, Elizabete Kociņa, Madara Lungeviča, Vendija Mauriņa un Daniela Lasmane.

Sacensībās vīriešu konkurencē Latviju pārstāv Oskars Grava, Rinalds Valts Zariņš, Aleks Pelcmanis, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Emīls Lamba, Oskars Bambals, Ņikita Bogdanovs, Kristers Kudlis, Ņikita Bogdanovs, Dmitrijs Serjogins, Lauris Lapsa, Ralfs Zazerskis, Jānis Bērziņš, Dmitrijs Ļašenko, Iļja Zilis, Edgars Šumskis, Rojs Puks, Raivo Saulgriezis, Arnis Rumbenieks, Sandis Dzenītis, Emīls Bangevics, Sandis Dzenītis, Elvijs Misāns, Valters Jansons, Daniels Ģiedris, Edgars Berķis, Ralfs Eduards Gauja, Aleksandrs Volkovs, Artūrs Ozols, Igors Sokolovs, Edgars Gailis, Patriks Gailums, Gatis Čakšs, Valters Kreišs, Mareks Ārents, Oskars Grava, Roberts Jānis Zālītis, Aleks Pelcmanis, Rinalds Valts Zariņš, Mikus Pētersons, Aleksandrs Tiščenko, Dmitrijs Ļašenko un Iļja Zilis.

Visticamāk šis ir pēdējais gads, kad Valsts prezidenta balvai vieglatlētikā ir Baltijas valstu čempionāta statuss.

2023.gadā par uzvarētājiem ar 279 punktiem kļuva Igaunijas vieglatlēti, otrajā vietā ar 269 punktiem finišējot Latvijai un trešajā ar 245 punktiem - Lietuvai.

Individuālos kausus par vērtīgāko rezultātu sasniegšanu izcīnīja Arnis Rumbenieks 10 000 metru soļošanā un Rūta Kate Lasmane trīssoļlēkšanā.

No pirmajām Valsts prezidenta balvas vieglatlētikā sacensībām 1995.gada 17.jūlijā Jāņa Daliņa stadionā Valmierā to patrons ir Valsts prezidents.