Latvijas basketbolistus pēc spēka ranga jau aizsūta uz Parīzi, vai tiešām mūsu izlase būs favorīti Rīgas turnīrā?

FIBA publicētajā rangā spēcīgākā komanda nodēvēta Grieķija ar Janni Adetkunbo priekšgalā, kas sacensības aizvadīs savās mājās.

Interesanti, ka otrā, devītā un 12. komanda no šī spēka ranga arī piedalīsies turnīrā Pirejās un tās ir 2017. gada Eiropas čempioni slovēņi ar Luku Dončiču un tikko naturalizēto Džošu Nībo priekšgalā.

Tāpat arī horvāti ar Dario Šariču, Mario Hezonju un Ivicu Zubaču ierindā.

Un nedaudz negaidīti, ka tik augstu novērtēta Jaunzēlande, kas gan pērn Pasaules kausā nedaudz spēja spriedzē paturēt arī ASV basketbola izlasi. Labi sabalansēta komanda bez augstākās raudzes zvaigznēm.

Ranga trešā vieta atvēlēta pagājušā gada Pasaules kausa piektajai spēcīgākajai komandai un oficiālā FIBA ranga sestajai izlasei Latvijai, kurai gan no pērnā sastāva nebūs uzbrukuma līdera Andreja Gražuļa, Aigara Šķēles, Artūra Kuruca un Anžeja Pasečņika. Tāpat arī šogad izlasei palīdzēt nevarēs Kristaps Porziņģis. Iepriekš minētā kvarteta vietā pieteikumā olimpiskajai kvalifikācijai tikuši pērn savainotie Jānis Strēlnieks un Rihards Lomažs, kā arī konkurenci neizturējušie Jānis Timma un Mareks Mejeris.

Latviju kā Rīgas grupas galveno favorīti uzskata arī bukmeikeri, no kuriem, piemēram, LVbet.lv Latvijas uzvarai Rīgas kvalifikācija turnīrā dod koeficientu vien 1,67 – tātad ticamāk, nekā jebkura cita konkurente. Spēcīgāko divpasmitniekā no Rīgas grupas tikušas arī Brazīlija un Melnkalne, bet vien 10. un 11. pozīcijā. “Uz papīra” visai liels pārsvars pār konkurentiem. Latvijas izlases galvenais spēks tiek saskatīts dinamiskajā aizsargu pārī - Artūrs Žagars un Rihards Lomažs, kuri gan nesen atguvušies no nopietniem savainojumiem, un piespēlēm pārbagātajā komandas spēlē.

Daudziem Latvijas izlases līdzjutējiem visai liels pārsteigums bija Lukas Banki lēmums kvalifikācijai pieteikt tikai vienu nominālo centra spēlētāju Klāvu Čavaru, bet ārpus pieteikuma atstāt Anžeju Pasečņiku, kurš aizvadīja savu karjeras labāko sezonu Spānijas ACB līgas vājākajā klubā “Palencia”.

Latvijas pretiniekiem grupā Gruzijai galvenais spēks meklējams groza apakšā – NBA rūdījumu guvušajos vīros Tornikē Šengelijā, Gogā Bitadzē un Sandro Mamukelašvili. Divi pēdējie arī pērn spēlēja NBA, kamēr Šengelija, bet Banki vadītā ULEB Eirolīgas kluba Boloņas “Virtus” līderis. Interesanti, ka abi turpinās sadarbību arī nākamajā sezonā. Šis Gruzijas izlases līderu trio īsti neizceļas ar spēli ļoti augstu virs stīpas vai ierāvieniem groza apakšā, bet vairāk spēlē viens pret vienu. Šengelija – gan ar seju, gan muguru, Bitadze ar muguru, bet Mamukelašvili vairāk no tālienes, turklāt nekautrējas spēlēt, izmantojot fizisku spēku. Līdz ar to šādos mikromačos Anžejam Pasečņikam varētu neklāties ļoti viegli.

Centra pozīcijā aizvadītas sezonas laikā gana bieži spēlējuši arī Rolands Šmits un Mareks Mejeris, kamēr Dāvis Bertāns un Jānis Timma varētu tikt bieži izmantoti arī spēka uzbrucēja pozīcijā. Jādomā, ka tāds arī varētu būt Banki plāns, kāpēc izmantot mobilāku izlases sastāvu un iztikt bez garākā izlases basketbolista.

Otrā mūsu pretiniece apakšgrupā Filipīnas savu spēli pārsvarā veido ārpus perimetra un daudz izmanto epizodes viens pret vienu. Šādā aizsardzībā arī Pasečņikam būtu diezgan grūti atrast ilgāku spēles laiku. Filipīnieši Rīgas ieradušies mazākumā – ar 11 spēlētājiem, jo muguras savainojumu guvis vienības nominālais pamatsastāva saspēles vadītājs Skotijs Tompsons.

Otrā grupā, ar kuru mūsu izlase varētu sanākt spēkoties turnīra pusfinālā un finālā arī ir pēc FIBA domām mūsu galvenie konkurenti – Brazīlija. Pērn Pasaules kausā abu komandu spēlē krietni pārāki bija latvieši, tomēr Brazīlijai tad nevarēja palīdzēt pamatsastāva saspēles vadītājs Rauls Netu, kurš sacensību pirmajā kārtā plēsa ceļgala krusteniskās saites un izlaida arī visu sezonu Stambulas “Fenerbahce” rindās. Viņš laukumā atgriezās vien pārbaudes spēlēs, no kurām iedzīvojās nelielā savainojumā. Neskaidra situācija ir arī ar pērnā gada Pasaules kausa galvenā spēles veidotāja Jagu dos Santuša veselību, kurš vēl jūnija sākumā bija redzēts pārvietojamies ar pēdas fiksācijas zābaku. Brazīlijai saspēles vadītāja pozīcijā gan ir iespaidīgi resursi, jo sastāvā ir arī veterāns un izlases leģenda Marselinju Huertass, kurš pirms gada sagādāja lērumu problēmu un 41 gada vecumā turpina atzīstami spēlēt vienā no Spānijas vadošajiem klubiem Tenerifes “Lenovo” un vācu klubā Ulmas “ratiopharm” aizsargs Žoržinju de Paula. Komandas pērnā gada uzbrukuma līderis bija Brunu Kabuklu, kurš pēc sezonas pie Žeļko Obradoviča Belgradas “Partizan” diez vai būs zaudējis savas kvalitātes, bet komandas līderu pulkam bez Spānijā veiksmīgi spēlējušā Vitora Benites noteikti jāpieskaita arī NBA gaisu šosezon apostījušos uzbtucējus Gui Santošu, Žoau Pereiru un vienīgo nominālo centru Kristianu Felisiu, kurš arī savulaik spēlējis NBA, bet tagad meistarību slīpē Spānijā. Gan pēc spēka ranga, gan bukmeikeru, gan basketbola ekspertu domām tieši Brazīlija varētu būt mūsu basketbolistu galvenais pretinieks "Arēnā Rīga".

Tikmēr Melnkalnes izlases balsts noteikti ir Čikāgas “Bulls” pamatcentrs Nikola Vučevičs. Tieši viņš varētu būt diezgan neērts pretspēlētājs mūsu centriem, lai gan Čavars un Šmits noteikti varētu arī viņu ierobežot. Vučeviča galvenais palīgs varētu būt naturalizētais aizsargs Kendriks Perijs, kurš palīdzēja Malagas “Unicaja” triumfēt spēcīgā Spānijas čempionāta regulārajā sezonā, bet pusfinālā viņi piekāpās brāļu Kurucu pārstāvētajai Mursijas UCAM. Tāpat būtiska loma Melnkalnes spēlē varētu būt bijušajam “Bulls” centram Marko Simonovičam, kurš pagājušajā sezonā palīdzēja Stambulas “Bešiktaš” iekļūt ULEB Eirokausa pusfinālā un Dino Radončičam, kurš pirms pagājušās sezonas pirmo reizi profesionāļa karjeras laikā pameta Spānijas virslīgu un pārcēlās uz Eirolīgas klubu Minhenes “Bayern”. Radončičs savulaik bija arī Madrides “Real” rotācijā.

Savukārt Kamerūnas izlase noteikti varētu būt vismazāk zināmā izlase Latvijai un pārējām konkurentēm, jo lieli panākumi starptautiskā līmenī nav gūti. Pēc Indiānas “Pacers” viena no līderiem Paskāla Siakama atteikuma piedalīties kvalifikācijas izlases līdera loma varētu tikt nodota Itālijas virslīgā spēlējošajam Polam Ebuā, Francijā spēlējošajiem Samiram Gbetkomam un Fabijēnam Atebam un Spānijas čempionātu pret okupantu līgu nomainījušajam naturalizētajam amerikānim Džeremaijam Hilam.

Savā kvalifikācijas turnīrā favorīti būs arī spāņi, kuru rindās saspēles vadīšana atkal tiks uzticēta naturalizētajam amerikānim Lorenso Braunam, kurš Eirolīgas ietvaros pēc nākamo čempionu Atēnu “Panathinaikos” pabiedēšanas ceturtdaļfināla sērijā nopelnīja līgumu ar grieķu grandu.

Spāņu galvenie pretinieki meklējami tālu okeānā– Bahamu salu veidolā. Bahamieši izdzēsa olimpisko sapni 2019. gada Pasaules kausa vicečempioniem Argentīnai. Bahamiešu rindās spilgtākās zvaigznes ir NBA vīri Deandrē Eitons, Badijs Hīlds un Ēriks Gordons. Bahamu līderi komandu vilks, bet, vai atradīsies pietiekami kvalitatīvi palīgi.

Tikmēr vienīgā izlase, kas savās mājās nebūs galvenie favorīti, ir Puertoriko komanda, kam spēka rangā sestā vieta. Vienu vietu zem Lietuvas, bet vienu virs Itālijas.

Puertoriko izlase spēks noteikti būs rodams ātrumā, fiziskumā un atlētiskumā. Komandas rindās atgriezīsies viens no labākajiem NBA perimetra aizsargiem Hosē Alvarado. Tāpat izlases rindās gaidāmi arī daži vīri ar “VEF Rīga” rūdījumu – Aizeja Piņeiro un Arnaldo del Toro.

Lietuvas izlase uz Sanhuanu devusies favorītu statusā arī bez Jona Valančūna. Redzēsim, kā Kā Kaža Maksvīša trenētajai komandai veiksies ar Domantu Saboni izteiktā līdera lomā. Pēdējos lielajos turnīros Lietuvas spēle bijusi diezgan smagnēja. Tas tagad varētu mazliet mainīties. Lai gan saspēles vadītāji Roks Jokubaitis un Luks Lekāvičs noteikti nav pieskaitāmi pie stabilākajiem un uzticamākajiem sava aroda veicējiem.

Itālijas izlase savu veterāna Marko Belinelli un uzbrukuma līdera Simones Fontekjo iztrūkumu centīsies kompensēt ar veterānu Danilo Galināri. Tāpat līderu lomas varētu būt paredzētas NBA rūdījumu iepriekš iekrājušajiem Nikolo Melli un Niko Manionam.

Ar pilnu spēka rangu iespējams iepazīties šeit:

Līdz ar Pasaules kausa beigām mūsu pirmo pretinieku Gruzijas izlasē noslēdzās viens septiņu gadu cikls, kurā par valstsvienības galveno treneri strādāja grieķis Iliass Zuross. Viņa vietā tika atrasts Aleksandars Džikičs, kurš pameta darbu ambiciozajā Jeruzalemes “Hapoel”, lai varētu strādāt ar Gruzijas izlasi. Džikičs karjeras laikā strādājis arī ar tādām komandām kā Ļubļanas “Olimpija”, Podgoricas “Budučnost” (turklāt to ULEB Eirolīgas sezonu laikā), Viļņas “Rytas” (ar kuru neizdevās kvalificēties Eirolīgai), Belgradas “Partizan” un jau minēto Izraēlas klubu, kurā viņa padotais 2022./2023. gada sezonā bija latvietis Mareks Mejeris. Kopā viņi izcīnīja divus titulus – Izraēlas Līgas kausu un Izraēlas kausu, bet Džikičs ieguva sezonas labākā trenera godu. Reiz jau viņš ir strādājis ar kādu no izlasēm, sezonu vadot Ziemeļmaķedoniju. Divtūkstošo gadu sākumā viņš vairākkārt stažējās pie Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandmā Vasaras līgā, kas rezultējās ar darbu par Minesotas “Timberwolves” galvenā trenera Dveina Keisija palīgu no 2005. līdz 2007. gadam, kļūstot tobrīd vien par otro eiropieti šādā statusā – pirmais bija ar Slovēnijas izlasi 2017. gada Eiropas čempiona titulu izcīnījušais Igors Kokoškovs.

Gruzijas vīriešu izlase par vietu olimpiskajās spēlēs cīnīsies pirmo reizi vēsturē. Gatavoties turnīram, izlase sāka ar jūnija pirmajām dienām Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi, nometnē vairāk piedaloties jaunajiem spēlētājiem.

Raugoties sastāvā, redzams, ka ir viens būtisks iztrūkums. Ribu lūzuma dēļ šajā vasarā Gruzijas izlasei nepalīdzēs pieredzējušais Georgi Šermadīni, kurš ikdienā jau ilgstoši pārstāv Spānijas ACB līgas klubu “Tenerife”. Gruzijas izlase ir arī viena no tām, kura regulāri piekopj naturalizācijas praksi. Ja līdz Pasaules kausam to pārstāvēja Tadeuss Makfādens, tad šajā vasarā aizsarga rindās piesaistīts Džo Tomasons. Viņš sezonu sāka ACB līgas klubā “Granada”, bet noslēdza Eirolīgas vienībā Telavivas “Maccabi”, kur gan laukumā Eirolīgas mačos tika ļoti fragmentāri. “Zaragoza” sastāvā Spānijā ik pa laikam spēlēja Rati Andronikašvili, kas uzskatāms par talantīgāko jaunās paaudzes pārstāvi Gruzijas basketbolā, tikmēr pārējie spēlētāji pārsvarā pārstāv dažādus Gruzijas klubus.

FIBA rangā 37. vietā esošā Filipīnu basketbolu izlase vien no 21. jūnija sāks gatavoties olimpiskajai kvalifikācijai. To darīs 12 spēlētāji, tādējādi treneri jau pirms nometnes sākuma ir izlēmuši par galējo sastāvu.

Olimpiskajā kvalifikācijā tai nāksies iztikt bez savas lielākās zvaigznes – Džordana Klārksona no Jūtas “Jazz”. Pēdējo sezonu viņš “Jazz” rindās noslēdza ar gūtu 17,1 punktu un izcīnītām piecām atlēkušajām bumbām vidēji 55 maču laikā. Lielākā daļa sastāva spēlē Filipīnu basketbola klubos, bet atsevišķi citās Āzijas līgās – Dvaits Ramoss un Kajs Soto, kurš savulaik bija parakstījis līgumu ar NBA G-līgas komandu “Ignite”, tomēr pandēmijas ierobežojumu dēļ nevarēja doties uz ASV, bet līguma dēļ zaudēja iespēju spēlēt NCAA, lsezonu pavadījuši Japānā, Tamajo – Dienvidkorejā, bet potenciālais līderis Džastins Braunlījs (pirms 10 gadiem pārstāvējis NBA G līgas komandu)  – Indonēzijā.

Vairākiem spēlētājiem dzimšanas vieta nav Filipīnas, taču viņus nevar uzskatīt par naturalizētajiem spēlētājiem, jo viņiem ir šīs valsts saknes - Kriss Ņūsoms, Dvaits Ramoss un Kajs Soto dzimuši ASV. Turpat dzimis arī Džastins Braunlijs, taču viņš gan ir naturalizētais spēlētājs – Filipīnu pasi ieguvis nesen.

Pēc trīs treniņu dienām 24. jūnijā Filipīnu izlase aizvadīs pārbaudes cīņu pret Turciju, kas gan norisināsies aiz slēgtām durvīm. Filipīnas bija viena no mājiniecēm 2023. gada Pasaules kausa ietvaros. Piecās spēlēs tika svinēta tikai viena uzvara, noslēdzošajā mačā ar 96:75 pārspējot Ķīnu. Šis panākums ļāva ierindoties 24. vietā un garantēt vietu olimpiskajā kvalifikācijā. Zaudējumi tika piedzīvoti pret Dominikānas Republiku (81:87), Angolu (70:80), Itāliju (83:90) un Dienvidsudānu (68:87).

Filipīnu basketbola izlase pēdējos gados savu spēli daudz balstījusi uz tālmetieniem, spēli viens pret vienu un daudz skatāmām epizodēm uzbrukumā, jādomā, ka arī šogad nebūs izcņēmums.

Filipīnas ir viena no retajām valstīm pasaulēs, kur basketbols ir pārliecinoši populārākais sporta veids, ko apliecina fakts, ka valstī ir pasaulē lielākā basketbola arēnā – “Philippine Arena”, ar 55 tūkstošiem skatītāju vietu. Filipīnu basketbola izlases (iesauka “Gilas Pilipinas”) spožākie panākumi gan meklējami diezgan senā pagātnē – 1954. gada Pasaules kausa bronzas medaļa. Olimpiskajās spēlēs izlase piedalījusies septiņas reizes (pēdējā no tām 1972. gadā Minhenē), kurās augstākā vieta piektā izcīnīta tālajā 1936. gadā Berlīnē, kur vienīgo reizi startēja arī Latvijas vīriešu basketbola izlase. Toreiz esošie Eiropas čempioni palika vien 15. pozīcijā.

Nebūs pārsteigums, ja arī Rīgā sagaidīsim pamatīgu filipīniešu atbalstu.

Latvijas izlase pret Gruziju līdz šim spēlējusi desmit reizes, tiekot pie četrām uzvarām un piedzīvojot sešus zaudējumus. 2023. gada vasarā pārbaudes spēlē Latvija otrajā puslaikā ielaida tikai 18 punktus, pretinieku sagraujot ar 82:57. Tā kļuva par izlases pirmo uzvaru pār Gruziju 12 gadu laikā. Pret Filipīnām Latvija līdz šim spēkojusies trīs reizes, visās uzvarot. Pēdējo reizi komandas spēkojās 2006. gada augustā pārbaudes spēlēs Dohā, uzvarot latviešiem ar 73:65 un 118:70.

Pret Gruziju Latvija 2. jūlijā sāks Parīzes olimpisko spēļu kvalifikāciju, bet 3. jūlijā aizvadīs maču pret Filipīnu izlasi. No grupas pusfinālā iekļūs divas labākās izlases.