Pasaules gals var būt tuvāk, nekā domājām: NASA nāk klajā ar satriecošu prognozi
Daudzus gadus zinātnieki ir domājuši par to, kāds liktenis sagaida Zemi. Pateicoties moderniem pētījumiem un superdatoru simulācijām, tagad ir daudz skaidrāks priekšstats par to, kā nākotnē varētu attīstīties mūsu planēta.
Jaunākais pētījums, ko kopīgi veikuši NASA un Toho Universitāte Japānā, sniedz pārsteidzošas prognozes, raksta “The Daily Galaxy”. Izmantojot sarežģītus modeļus, zinātniekiem izdevies labāk izprast Zemes atmosfēras, Saules starojuma un neizbēgamās Saules izplešanās savstarpējo mijiedarbību. Tas ļāvis noteikt, cik daudz laika mums patiesībā atlicis līdz brīdim, kad Zeme kļūs nepiemērota dzīvībai, un ko tas nozīmē cilvēces nākotnei.
Domājot par pasaules galu, prātā bieži nāk katastrofāli scenāriji – milzu asteroīda trieciens vai kodolkarš. Tomēr, kā liecina jaunākie pētījumi, cilvēces un visas Zemes biosfēras bojāeju, visticamāk, izraisīs nevis pēkšņa kataklizma, bet gan nenovēršamā Saules evolūcija.
Gadu gaitā Saule kļūst arvien lielāka un spožāka. Kad tās kodoldegviela izsīks, Saule paplašināsies un pārvērtīsies par tā dēvēto sarkano milzi. Tas notiks pēc vairākiem miljardiem gadu, taču pārmaiņas sāksies daudz agrāk. Tāpēc Zeme var kļūt neapdzīvojama jau krietni pirms Saule sasniegs šo posmu. To apliecina arī superdatora veiktās simulācijas.
Kad beigsies dzīvība uz Zemes
Saskaņā ar jaunākajiem modeļiem, Zemes liktenis izšķirsies atmosfērai zaudējot skābekli. Pētījums prognozē, ka pēc aptuveni miljarda gadu Zemes virsma būs tik karsta, ka pat visizturīgākie mikroorganismi nespēs izdzīvot. Okeāni iztvaikos, atmosfēra kļūs plānāka, un mūsu planēta zaudēs spēju uzturēt dzīvību ierastajā formā.
Jaunākie NASA aprēķini liecina, ka draudus rada arī paātrinātās klimata pārmaiņas, kas jau šobrīd notiek uz Zemes. Temperatūras pieaugums, skābekļa līmeņa kritums un dabas resursu izsīkšana var novest pie dzīvības sabrukuma krietni agrāk – pat tuvāko gadsimtu laikā.
Viena no satriecošākajām pētījuma atziņām ir saistīta ar skābekļa līmeņa izmaiņām Zemes atmosfērā. Saules pastiprinātā aktivitāte – koronārie masu izvirdumi un Saules vētras – jau tagad ietekmē planētas magnētisko lauku un var veicināt atmosfēras eroziju jeb pakāpenisku tās retināšanos.
Ņemot vērā cilvēka darbību — mežu izciršanu, piesārņojumu, fosilā kurināmā izmantošanas pieaugumu — skābekļa līmeņa samazināšanās var notikt daudz ātrāk. Tas nozīmē, ka nākotnē uz Zemes izdzīvot spētu vien visvienkāršākie organismi, piemēram, noteiktas baktēriju sugas, ja vien tās vispār spēs pielāgoties tik skarbajiem apstākļiem.
Viens no postošākajiem Saules paplašināšanās rezultātiem būs okeānu iztvaikošana. Pieaugot Saules starojumam, Zemes virsmas temperatūra paaugstināsies līdz līmenim, kad ūdens vairs nespēs saglabāties šķidrā stāvoklī. Okeāni ir dzīvības pamats uz Zemes — tie regulē temperatūru, ražo skābekli un uztur bioloģisko daudzveidību. Bez tiem ekosistēma sabruks, un pat visizturīgākās dzīvības formas nonāks uz izzušanas robežas. Šis brīdis kļūs par pēdējo nodaļu Zemes vēsturē — planētas virsma pārvērtīsies par nedzīvu tuksnesi.
