Kristaps Porziņģis atklāj, kāda neizārstējama kaite izsūca viņa spēkus izslēgšanas spēlēs. Šonakt viņš sāks savu 10. sezonu NBA un pirmo "Hawks" rindās

Pēc dominēšanas uzbrukumā un aizsardzībā 42 regulārās čempionāta spēlēs viņa enerģija pēkšņi pazuda izslēgšanas spēlēs. Liktenīgajā otrajā kārtā pret Ņujorkas “Knicks” Porziņģis vairs nebija spējis lāga ilgstoši paskriet, galīgi neatgādinot to supermenu, kurš iepriekšējā sezonā palīdzēja “Celtics” izcīnīt NBA čempiones titulu. Izrādījies, ka Porziņģim vēlāk tika diagnosticēts posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms jeb POTS, kas izraisa strauju sirdsdarbības paātrināšanos, mainot ķermeņa stāvokli, piemēram, piecelšanās laikā.

“Tas mani notrieca kā kravas auto,” Porziņģis atzina izdevumam “The Athletic”. “Nebija viegli elpot. Darīju visu, ko varēju, lai justos pēc iespējas labāk, bet mans motors nedarbojās tā, kā man gribētos.”

Kaut gan šī kaite pavasarī ietekmēja Porziņģa sniegumu, viņš nedomā, ka tā būs problēma nākotnē. “The Athletic” norāda, ka Porziņģis šovasar Eiropas čempionātā Latvijas izlasē spēlēja bez problēmām, un sagaidāms, ka viņš izies “Hawks” sākumsastāvā.

Ko nozīmē POTS?

Posturāls – saistīts ar ķermeņa stāvokli. Ortostatisks – saistīts ar stāvēšanu taisni. Tahikardija – paātrināta sirdsdarbība. Sindroms – simptomu grupa, skaidrots vietnē “medicine.lv”.

“Posturālās ortostatiskās tahikardijas sindroms (POTS) ir stāvoklis, kura dēļ, pieceļoties no guļus stāvokļa stāvus vai pat nedaudz pastāvot, rodas vairāku simptomu kopa, piemēram, paātrināta sirdsdarbība, reibonis, nogurums. Ir pacienti, kurus nomoka netipiska sirdsdarbības ātruma palielināšanās pēc pozīcijas maiņas vai, piemēram, tas sākas, stāvot rindā pēc pirkumiem. Ikvienam kādreiz var sareibt galva, piemēram, strauji iztaisnojoties, bet šis ir citādi un parasti tas cilvēkiem izraisa biedējošās sajūtas – sirdsdarbība ievērojami paātrinās, pat pieceļoties no sēdus pozas. Līdztekus pacienti ziņo par citiem simptomiem, tostarp reiboni, nogurumu, smadzeņu miglu un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem,” skaidro ārste un piebilst, ka starp POTS pacientiem ir arī tādi, kuri sirgst ar mialģisko encefalomielītu/hroniska noguruma sindromu (ME/CFS), kam raksturīgs pēcslodzes vārgums, no kura ir grūti atgūties," Inga Orleāne, interniste, kardioloģe “Veselības centru apvienībā”.

Parasti pieceļoties gravitācija liek apmēram 10% līdz 15% asiņu sakrist ķermeņa lejasdaļā – vēderā, kājās, pēdās, arī rokās. Tas nozīmē, ka smadzenēs to nonāk mazāk, reizēm izraisot īslaicīgu reiboni. Veselam cilvēkam tā nenotiek bieži, jo kāju muskuļi palīdz asinis sūknēt atpakaļ uz sirdi. Turklāt autonomā nervu sistēma nodrošina virkni ātru reakciju. Lai kompensētu mazāku asins plūsmu, organisms atbrīvo hormonus epinefrīnu (adrenalīnu) un norepinefrīnu. Tie liek sirdij pukstēt nedaudz ātrāk un ar lielāku spēku. Norepinefrīns arī izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Tādējādi sirdī un smadzenēs atgriežas vajadzīgais asiņu daudzums.

“POTS gadījumā, cilvēkam stāvot, lielāks asins daudzums uzkrājas sirds apvidū. Organisms uz to reaģē, atbrīvojot vairāk norepinefrīna vai epinefrīna, taču asinsvadi nespēj normāli reaģēt uz šiem hormoniem, un sirds sāk sisties lielā ātrumā. Šī nelīdzsvarotība var izraisīt reiboni, ģīboni un spēku izsīkumu. Lai gan patlaban uzskata, ka POTS nav dzīvībai bīstams, tas var ievērojami sarežģīt ikdienas dzīvi. Labā ziņā – ir zināmas ārstēšanas stratēģijas, kas var palīdzēt mazināt simptomus.”

“Svarīgi apzināties, ka POTS nav iespējams izārstēt. Tā vietā izmanto vairākas stratēģijas, lai pārvaldītu POTS simptomus. Ārstēšana ir individuāla, pamatojoties uz konkrēto simptomātiku. Galvenās ārstēšanas formas ir vingrojumi un fiziskās aktivitātes, kā arī pielāgota diēta,” saka ārste, gan piebilstot, ka nederēs kura katra aktivitāte un, ja POTS iestājies kā Covid-19 sekas, tad vingrošana vispār nebūs piemērota.