Krievija aizvien aktīvāk noķengā SOK, prasa izmeklēšanu pret tās prezidentu Tomasu Bahu
Krievija pastiprinājusi agresīvo retoriku pret Starptautisko olimpisko komiteju (SOK) — nu agresorvalsts Ārlietu ministrija pieprasa sākt izmeklēšanu pret SOK prezidentu Tomasu Bahu, viņu vainojot noziedzīgā sazvērestībā, lai neļautu “spēcīgiem konkurentiem” piedalīties starptautiskajās sporta sacensībās.
Ar savu kašķīgās tirgus sievas uzvedību slavenā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova atsaucās uz Baha teikto, ka Krievijas valdības atbalstītāji nevar piedalīties olimpiskajās spēlēs un SOK ir izveidojusi “īpašu novērošanas komisiju, kas sadarbojas ar kādu neatkarīgu kompāniju, kas seko internetam, plašsaziņas līdzekļiem un publiskajiem paziņojumiem — tādējādi, ja sportists kaut kur pauž šādus paziņojumus, viņš nevar piedalīties spēlēs”.
Bahs šādus izteikumus paudis, kad viņu nesen piemānīja Kremļa maizē esošie “prankeri Vovans un Leksuss” — Vladimirs Kuzņecovs un Aleksejs Stoļarovs, par kuru krāpniecisko telefonzvanu upuriem kļuvušas daudzas Rietumu amatpersonas.
Kas gan izraisījis Zaharovas histēriju? Izrādās, Bahs esot lūdzis Ukrainas palīdzību šādu sportistu atmaskošanā. “Mēs arī piedāvājām Ukrainai, ne tikai piedāvājām, bet arī lūdzām mums piešķirt viņu rīcībā esošo informāciju par šādu sportistu un ierēdņu uzvedību. Šādā gadījumā viņi nevarēs piedalīties spēlēs”.
“Tomass Bahs iesaistījās politiski administratīvā un acīmredzami noziedzīgā sazvērestībā ar vienu konkrētu pusi, lai atstādinātu spēcīgus sporta konkurentus no starptautiskajām sacensībām,” sašutumā met zibeņus Zaharova, pieprasot izmeklēšanu pret Bahu, neaizmirstot demonstratīvi uzspļaut viņam personiski. “Šādas aizkulišu vienošanās, kas pamatojas uz senām vāciešu piekoptās nosūdzēšanas tradīcijām”, Zaharovasprāt, pilnībā kompromitē to pašu vācu “izmeklētāju” “uzpūsto dopinga skandālu, kas netaisni no sporta aprites izsita daudzus Krievijas sportistus”.
"Uzpūstais dopinga skandāls", viņasprāt, ir starptautiskās sporta represijas pret Krieviju par sistemātisku, valsts organizētu dopinga lietošanu starptautiskās sporta sacensībās, tostarp olimpiskajās spēlēs, sevišķi "izceļoties" 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos.
Jau ziņots, ka SOK aicināja valstis neatbalstīt Sadraudzības spēles, kuras Krievija grasās organizēt pāris nedēļas pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm. SOK tās uzskata par mēģinājumu sportu pārvērst politiskā propagandā.
SOK decembra sākumā, neņemot vērā Krievijas invāziju Ukrainā, atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Tiesa, Krievijas un Baltkrievijas sportistiem liegta dalība olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā. SOK priekšnosacījumi šādiem sportistiem ir tādi paši kā pērn martā publicētajām rekomendācijām starptautiskajām sporta veidu federācijām un sacensību rīkotājiem. Tajās teikts, ka sportisti sacensībās var piedalīties tikai kā individuāli pārstāvji, nevis kā komandu dalībnieki.
Šāds SOK lēmums sagaidāmi izraisīja histēriju Krievijā un aicinājumus boikotēt "pazemojošo olimpiādi".
2024. gada Parīzes olimpiskās spēles norisināsies no 26.jūlija līdz 11.augustam.
