LOK sūta vēstuli SOK, prasot skaidrojumus par agresorvalstu sportistu dalību Parīzes spēlēs
Baltijas valstu olimpiskās komitejas vēstulē Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK) prasa paskaidrot lēmumu pieļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs, portālu Jauns.lv informēja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).
LOK vēsta, ka pēc SOK lēmuma par sportistu ar Krievijas un Baltkrievijas pasēm piedalīšanos Parīzes olimpisko spēļu individuālajās sacensībās "LOK šobrīd strādā pie informācijas precizēšanas, kas sevī ietver ne tikai skaidrojuma prasīšanu SOK par šī lēmuma detaļām, bet arī ciešu sadarbību ar citām olimpiskajām komitejām, lai formulētu vienotu viedokli, jo īpaši fokusējoties uz pašas Ukrainas redzējumu".
Tāpat tiek skaidrots, kādas varētu būt sekas, ja sportisti vai LOK apzināti nepiedalās olimpiskajās spēlēs.
Baltijas valstu olimpiskās komitejas ir nosūtījušas vēstuli SOK, kurā ir uzsvērts, ka ļaut Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes olimpiskajās spēlēs ir nepieņemams solis, un tiek prasīts nekavējoties sniegt skaidrojumu olimpiskajām komitejām un plašākai sabiedrībai par lēmumā minētajiem aspektiem.
"Mēs uzskatām, ka šāds lēmums ir nepieņemams, kamēr notiek karadarbība Ukrainā un civilie iedzīvotāji cieš no Krievijas kara noziegumiem, bet tos atbalsta Baltkrievija," teikts LOK sagatavotajā vēstulē.
Vēstulē arī ir prasīts SOK skaidrot, kā ir plānots noteikt, kuri no agresorvalstu sportistiem ir pret karu, bet kuri ir saistīti ar militārajām struktūrām, lai izslēgtu jebkādas neatbilstības vai sportistu neatbilstošu uzvedību.
Astoņas valstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, Ukraina, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija - uztur komunikāciju un savā starpā saskaņo viedokli.
LOK uzskata, ka īpaši svarīgs ir Ukrainas viedoklis un tās tālākā rīcība. Parīzes olimpiskajām spēlēm jau kvalificējies plašs šīs valsts sportistu loks, ieskaitot futbola komandu.
LOK norāda, ka Ukraina var izvēlēties nestartēt vienā pasākumā ar agresorvalsts sportistiem vai tieši pretēji - cīnīties pret tiem arī sporta laukumos un izmantot plašo olimpiskajās spēlēs pieejamo publicitātes platformu.
Vienlaikus LOK atgādina, ka Olimpiskā harta paredz, ka nacionālajām olimpiskajām komitejām ir pienākums piedalīties olimpiskajās spēlēs, sūtot uz tām atlētus, un tām jāpretojas spiedienam, kas var liegt tām ievērot Olimpisko hartu.
Tādējādi jebkāda veida rīcība, kas nacionālajai olimpiskajai komitejai liedz rīkoties saskaņā ar Olimpisko hartu, piemēram, liedz sūtīt atlētus uz spēlēm, var kalpot par pamatu SOK Izpildkomitejas lēmumam par šīs nacionālā komitejas atzīšanas apturēšanu vai atsaukšanu. Šādā gadījumā Latvijas sportisti uz turpmākajām olimpiskajām spēlēm, Eiropas spēlēm, jaunatnes olimpiskajām spēlēm un Eiropas jaunatnes olimpiskajiem festivāliem drīkstētu doties tikai "neitrālo sportistu" statusā, tas ir, būtu nepieciešams startēt vienā "komandā" ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem.
LOK vēsta, ka tiktu apdraudēta arī Latvijas sportistu dalība jebkurās citās starptautiskās sacensībās olimpiskajos sporta veidos, tai skaitā pasaules un Eiropas čempionātos.
Šāda lēmuma - nacionālā olimpiskās komitejas atzīšanas apturēšanas - iespējamība un piemērošanas termiņš šobrīd nav precīzi prognozējami, klāsta LOK.
Indijas Olimpiskā asociācijas atzīšana tika apturēta 2012. gada decembrī, to atjaunojot 2014. gadā, bet kopš 2022. gada 15. oktobra ir apturēta Gvatemalas Olimpiskās komitejas atzīšana.
Atbalstot Ukrainu, LOK uzsver, ka tās galvenie mērķi ir "Ukrainas komandas dalība Parīzes olimpiskajās spēlēs ar pilnu tai šobrīd pieejamo atbalstu, kā arī panākt, lai Parīzes olimpiskajās spēlēs nepiedalās sportisti ne ar Krievijas, ne Baltkrievijas pasēm".
Vienlaicīgi LOK savā paziņojumā piebilst, ka SOK lēmumi nemaina LOK viedokli - "LOK nosoda Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī izvērsto teroru un necilvēcīgo vardarbību pret Ukrainas iedzīvotājiem, tāpat kā citus militārus konfliktus, kuru rezultātā cieš iedzīvotāji".
Jau ziņots, ka SOK 8. decembrī, neņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, atļāva Krievijas un Baltkrievijas sportistiem nākamā gada Parīzes olimpiskajās spēlēs piedalīties kā neitrāliem atlētiem. Patlaban neitrālu sportistu statusā olimpiskajām spēlēm ir kvalificējušies 11 sportisti - astoņi no Krievijas un trīs no Baltkrievijas.
Par nodomu nestartēt Parīzē, ja tur neitrālo sportistu statusā piedalīsies Krievijas un Baltkrievijas sportisti, jau paziņojuši olimpiskie čempioni 3x3 basketbolā Nauris Miezis, Kārlis Lasmanis un Agnis Čavars. Tāpat iespējamu nestartēšanu apstiprinājis arī Latvijas vīriešu basketbola izlases saspēles vadītājs Kristers Zoriks.
