Burātāja Kumpiņa, neraugoties uz ceļgala krustenisko saišu un meniska plīsumiem, tēmē uz olimpiskajām spēlēm
Latvijas burātāja Estere Kumpiņa līdz nākamā gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas sacensībām cer izārstēt ceļgala savainojumu, sarunā ar aģentūru LETA atzina sportiste.
"ILCA 6" klases burātāja Kumpiņa augustā Hāgā pasaules čempionātā guva ceļgala savainojumu, kā dēļ nācās izstāties no meistarsacīkstēm. Sportistei pirms pusotra gada labās kājas ceļgalam pārplīsa priekšējās krusteniskās saites, bet toreiz viņa ar ārstiem vienojās operāciju neveikt, jo neizjuta īpašu diskomfortu, savukārt pasaules čempionātā ieplīsa meniski.
"Pasaules čempionātā brauciena laikā ceļgals atkal izgāja no vietas un pēc atgriešanās mājās uztaisījām magnētisko rezonansi, kurā atklājās, ka tam pašam ceļgalam ir arī pamatīgi ieplīsuši abi meniski. Operācijas laikā sašuva gan priekšējo saiti, gan abus meniskus. Pagaidām ceļgals kustas ļoti labi un iet labāk, nekā prognozēts. Ja viss ritēs tikpat raiti, tad uz ūdens atgriezīšos janvāra beigās vai februāra sākumā," stāstīja Kumpiņa.
Epizodē, kurā ieplīsa meniski, bija jāveic pagrieziens pret vēju, kurā burātājai bija jāmaina pozīcija no viena borta uz otru. "Jāpieliecas, jārotē un jāatsperas ar vienu vai otru kāju - tas ir visriskantākais periods. Kāju darbība ir diezgan aktīva gan kontrolējot laivu, gan vadot to," uzsvēra Kumpiņa.
Februāra otrajā pusē Grieķijā paredzēts Eiropas čempionāts un tajā Kumpiņa labprāt vēlētos piedalīties jau sasniegusi pietiekami labu fizisko formu.
"Iespējams, pēc kāda mēneša sāksim pakāpeniski palielināt fizisko slodzi, tāpēc fiziskā forma būs laba, tikai būs jāatgūst sajūtas uz ūdens. Šī ir pirmā reize karjerā, kad traumas dēļ saskaros ar lielāku prombūtni no burāšanas," stāstīja sportiste.
Šobrīd zināmas 18 no 43 valstīm, kas ieguvušas kvotas "ILCA6" klasē. Eiropas sportistēm pēdējās iespējas tikt pie kopumā piecām ceļazīmēm uz olimpiskajām spēlēm būs kontinenta meistarsacīkstēs un arī aprīļa otrajā pusē sacensībās Jērā, Francijā.
"Aprīlis ir reālākais laiks, kad es būšu atlabusi un varēšu cīnīties par kvotu savai valstij," teica Kumpiņa, kura uzskata, ka var konkurēt cīņā par atlikušajām kvotām Eiropā. "Situācijā pēdējos četros gados ir līdzīga, vienām un tām pašām valstīm sacenšoties par šīm kvotām. Esmu pierādījusi gan ar rezultātiem, gan ar fizisko formu, ka esmu vienā līmenī ar šīm burātājām un varu izcīnīt kvotu."
Šovasar Kumpiņai bija iespēja piedalīties testa sacensībās Marseļas akvatorijā, kas nākamgad uzņems Parīzes olimpisko spēļu mačus burāšanā. Latvijas sportiste Marseļu atzina kā labu sacensību vietu, kurā nebija problēmu ar vēju.
"Katru dienu bija stabila jūras brīze ap 6-7 metriem sekundēm. Domājams, arī olimpisko spēļu laikā nebūs jāsūdzas par vēja trūkumu. Arī jaunais olimpiskais centrs ir ļoti kvalitatīvi uzbūvēts, padomājot par sportistu un inventāra drošību. Biju tieši tad, kad Francijā notika lieli protesti un tieši Marseļa bija viens no karstākajiem punktiem. Ārpus olimpiskā centra bija nedaudz nedroši, turpretī tajā iekšā viss bija droši un sakārtoti," stāstīja Kumpiņa.
Pirms diviem gadiem Kumpiņa izcīnīja piekto vietu U-21 pasaules čempionātā un viņai ir ambīcijas gūt panākumus arī pieaugušo konkurencē. "Gandrīz visas sportistes, kuras sacentāmies toreiz, tagad konkurējam par vietu olimpiskajās spēlēs. Salīdzinot burāšanas attīstību Latvijā un citur, es lepojos, ka ar savu budžetu un iespējām varu turēties līdzi lielvalstīm," atzīmēja Kumpiņa.
"Šajā sportā visoptimālākais vecums pieredzes un fiziskās formas ziņā ir 25 līdz 28 gadi, kad ir uzkrāta pieredze, fiziskā forma neiet uz norietu un var pietiekami ātri atjaunoties, lai izturētu nedēļu, kurā katru dienu uz ūdens jābūt četras stundas," turpināja 22 gadus vecā sportiste.
Par "ILCA6" palikšanu olimpiskajā programmā ir skaidrība vismaz līdz 2028. gada Olimpiādei Losandželosā, taču arī turpmākā nākotnē pagaidām izskatās droši, ņemot vērā sportistu skaitu šajā klasē, secināja Kumpiņa. Ja arī šo klasi izņemtu ārā no olimpisko spēļu sacensībām, Kumpiņai būtu iespējas pārkvalificēties.
"Domāju, varētu startēt citā klasē, taču tas prasītu vienu līdz divus gadus, lai aprastu ar inventāru un izjūtām. Visās klasēs var atrast līdzības," pauda sportiste.
Šobrīd Kumpiņa koncentrējas tikai uz kvalificēšanos un startēšanu Parīzes olimpiskajās spēlēs, par turpmākajiem soļiem karjerā lemjot pēc tam. Tā kā viņa vienlaikus studē Rīgas Stradiņa universitātē par uztura speciālisti un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā par vadītāju un sporta treneri, tad ir dažādi scenāriji turpmākās karjeras veidošanai, uzsvēra burātāja.
"Man ir arī opcijas B, C un D. Pat, ja karjera sportā neizdosies, noteikti būšu starp sportistiem, tikai citādākā veidā," teica Kumpiņa.
Ziemā Kumpiņa trenējas Grankanārijā burāšanas akadēmijā, kuru vada divu olimpisko spēļu dalībnieks Tamāšs Esešs. Ungāru trenera vadībā tiek pulcēti sportisti, kuriem nav finansiālu iespēju nodrošināt sev privātos trenerus vai to nenodrošina viņu federācijas.
"Treniņu partneres ir ļoti daudzpusīgas. Ir burātājas, kuras antropometriskajos mērījumos atbilst manam augumam un varam salīdzināt ātrumu. Tāpat ir burātājas, kuras ir īsākas un vieglākas - viņas savukārt ir labas partneres vāja apstākļos," atklāja Kumpiņa.
Pagaidām Latvijas sportistei nav plānu ko mainīt, jo apmierina gan treniņu partneres, gan arī vieta, kas esot pateicīga burāšanai.
"Tur ir neliels kanāls, kurā gluda ūdens apstākļos var praktizēt, piemēram, taktiskās un tehniskās lietas. Savukārt, izbraucot no kanāla, ir atklāts okeāns, kur ir viļņi, straumes un vēja maiņas. Tur koncentrējamies vairāk uz ātrumu un izturību, kā arī lielos viļņos ir jāmaina tehnika," par treniņu apstākļiem Grankanārijā stāstīja Kumpiņa.
Pirms diviem gadiem Tokijas olimpiskajās spēlēs Latvija nebija pārstāvēta burāšanā, bet 2016. gada Olimpiādē Riodežaneiro startēja Ketija Birzule "RS:X" klasē.
