Grabuste Prāgā ar pēdējo lēcienu iekļūst finālā

Pirmais lēciens Grabustei bija vien 5,95 metrus tāls, bet otrajā viņa savu rezultātu uzlaboja līdz 6,51 metram, kas tobrīd deva devīto pozīciju. Savukārt trešajā lēcienā Grabuste bija 6,57 metrus tāla un kvalifikāciju noslēdza sestajā vietā.

Labāko rezultātu kvalifikācijā uzrādīja serbiete Ivana Španoviča, kura aizlēca 6,76 metrus.

Finālsacensības tāllēkšanā gaidāmas sestdien.

Jau vēstīts, ka pirms tam Latvijas labākais kārtslēcējs Mareks Ārents atkārtoja savu personisko rekordu, tomēr nespēja sasniegt finālu, sacensības noslēdzot 11.pozīcijā.

Ārents ar pirmajiem mēģinājumiem pārlēca 5,25 un 5,45 metrus, bet 5,60 metru augstums viņam padevās ar trešo lēcienu, kas bija personiskā rekorda telpās atkārtojums. Turpinājumā 5,70 metrus Ārentam neizdevās pārvarēt un arī neizdevās sasniegt finālu.

Finālam kvalificējās divi sportisti arī ar rezultātu 5,60 metri, bet viņi šo augstumu spēja pārvarēt ar pirmajiem lēcieniem.

Vēl no Latvijas sportistiem Kārlis Pujāts pārvarēja vien sākuma augstumu 5,05 metri, ierindojoties 19.vietā starp 21 sportistu, kas tika pie ieskaitīta rezultāta.

Tikmēr 400 metru distancē Latviju pārstāvēja Jānis Baltušs, kurš finišēja pēc 48,82 sekundēm, ierindojoties pēdējā, sestajā, pozīcijā savā skrējienā. Sacensību pusfinālam kvalificējās 18 ātrākie skrējēji, bet Baltušs ierindojās 30.vietā starp 33 sportistiem.

Pērn Eiropas čempionātā stadionā 400 metru barjeru distancē Baltušs spēja labot personisko rekordu, negaidīti sasniedzot pusfinālu.

Savukārt 800 metru priekšskrējienos Latviju pārstāvēja uzreiz trīs atlēti - Renārs Stepiņš, Pauls Ārents un Kristaps Valters.

Stepiņš savā skrējienā ilgu laiku atradās līderpozīcijā, tomēr finišā viņam pietrūka spēka un latvietis ar rezultātu minūte un 51,20 sekundes palika pēdējā, sestajā, vietā. Ārents sākotnēji skrēja beigu daļā, bet noslēgumā pacēlās līdz skrējiena ceturtajai pozīcijai, uzrādot rezultātu minūte un 50,62 sekundes. Savukārt Valters finišēja priekšpēdējā pozīcijā skrējienā, tiekot pie rezultāta minūte un 50,94 sekundes.

Neviens no skrējējiem nespēja kvalificēties sacensību pusfinālam. Noslēgumā Ārents ierindojās 28.vietā, Valters ieņēma 31.pozīciju, bet Stepiņš sacensības noslēdza 34.vietā starp 40 dalībniekiem.

Vakara sesijā norisināsies kvalifikācijas sacensības augstlēkšanā dāmām, kur startēs arī latviete Madara Onužāne.

Jau vēstīts, ka ceturtdien kvalifikācijas sacensības neveiksmīgas bija tāllēcējam Elvijam Misānam un lodes grūdējam Mārim Urtānam, nevienam no viņiem netiekot pie ieskaitītiem rezultātiem.

Čempionāts ritēs līdz svētdienai, un Latviju tajā kopumā pārstāvēs 11 sportisti.

Eiropas čempionāta normatīvus bija izpildījuši tāllēcēji Aiga Grabuste un Elvijs Misāns, lodes grūdējs Māris Urtāns, kārtslēcējs Mareks Ārents un 800 metru skrējējs Renārs Stepiņš, bet skrējēju Dmitriju Jurkeviču, kurš piedalīsies 1500 metru distancē, Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) dalībnieku vidū apstiprināja, jo uzskata viņu par gana augsta līmeņa sportistu, kurš Eiropas čempionātā varētu uzrādīt atzīstamu rezultātu.

Papildus šiem sešiem sportistiem Eiropas čempionātā startēs vēl pieci vieglatlēti, kuri bija izteikuši gatavību doties uz Eiropas čempionātu par saviem līdzekļiem, - augstlēcēja Madara Onužāne un ASV studējošais kārtslēcējs Kārlis Pujāts, kā arī skrējēji Jānis Baltušs (400 metri), Pauls Ārents un Kristaps Valters (abi - 800 metri).

Latvijas 11 vieglatlētu delegācija būs visplašākā Eiropas čempionātu vēsturē kopš 1992.gada. Iepriekš pieckārt (1992., 1996., 1998., 2007. un 2013.gadā) Latviju pārstāvējuši pa astoņiem vieglatlētiem.

Pērn notikušajā pasaules čempionātā telpās Latviju pārstāvēja vienīgi tāllēcēja Lauma Grīva, kura izcīnīja 12.vietu, bet iepriekšējās Eiropas meistarsacīkstēs pirms diviem gadiem sekmīgākos rezultātus sasniedza Misāns un Poļina Jeļizarova 3000 metru distancē, kuri guva astotās vietas.

Pēdējais no Latvijas sportistiem, kurš Eiropas čempionātā telpās ticis pie kādas no godalgām, ir barjersprinteris Staņislavs Olijars, kurš 2002.gadā kļuva par bronzas laureātu. Tāpat viņš 2000.gadā izcīnīja arī zeltu.