“Nav ne rakstura, ne olu!” pieredzējis Latvijas futbolists pasaka, ko domā, par izlases treneri Kazakeviču

Jauns.lv jau vēstīja, ka Daugavas stadionā notikušās Spēles pamatlaiks noslēdzās neizšķirti ar 1:1 (1:1), bet pēcspēles metienu sērijā latvieši izcīnīja panākumu ar 5:3.

Viesu komanda izvirzījās vadībā jau mača otrajā minūtē, kad Latvijas vārtos bumbu raidīja Sergejs Zeņovs. Savukārt pirmā puslaika kompensācijas laika otrajā minūtē Artūrs Zjuzins piespēlēja Raimondam Krollim, kurš bija ātrāks par igauņu aizsargiem un viens izskrēja pret vārtsargu, raidot bumbu Igaunijas vārtos un izlīdzinot rezultātu 1:1.

Tuvojoties otrā puslaika pēdējām desmit spēles minūtēm, pie dzeltenās kartītes tika Jānis Ikaunieks, bet vēl pēc pāris minūtēm Alvis Jaunzems centās doties pretuzbrukumā, taču igauņi pret viņu nopelnīja dzelteno kartīti, apstādinot latviešu uzbrukumu. Kompensācijas laika sākumā Roberts Savaļnieks saņēma otro brīdinājumu un tika noraidīts no laukuma, taču tas nemainīja to, ka pamatlaiks beidzās neizšķirti un uzvarētāju noskaidrošanai bija nepieciešama pēcspēles sitienu sērija.

Pirmo soda sitienu precīzi izpildīja Jānis Ikaunieks, taču arī igauņi atbildēja ar precīzu sitienu, ko izpildīja Karols Mets. Otrajā sērijā precīzs bija Zjuzins, kam sekoja Konstantīna Vasiļjeva vārtu guvums.  Trešajā kārtā soda sitienu veiksmīgi izpildīja Jaunzems, bet sekojošais igauņu sitiens bija neprecīzs, izvirzoties vadībā latviešiem ar 3:2. Ceturtajā kārtā nekļūdīgs bija Dāvis Ikaunieks, un sekojošais igauņu sitiens lidoja Riharda Matrevica sargātajos vārtos, taču pēdējā mēģinājumā Elvis Stuglis pārspēja igauņu vārtsargu, atnesot Latvijai uzvaru pēcspēles sitienu sērijā ar 5:3.

30 gadus vecais Jagodinskis, kurš šosezon bija viens no RFS aizsardzības balstiem, tostarp UEFA Konferences līgas mačos, jau ilgāku laiku netiek saukts uz izlasi. Valstsvienības galvenais treneris Dainis Kazakevičs to septembrī skaidroja, ka centra aizsarga lomās viņš šobrīd redz divus citus centra aizsargus: Aleksandru Černomordiju un Vitālija komandas biedru Kasparu Dubru (šoreiz traumas dēļ nemaz nav kandidātu sarakstā), kurš klubā pie spēlēšanas pēdējā laikā gan tika neregulāri. Savukārt Jagodinska gadījumā Kazakevičs atzinis, ka viņš ir ļoti meistarīgs futbolists, bet izlasē pašlaik viņam vietas neesot, jo futbolists nespējot samierināties ar savu lomu (acīmredzot rezervista lomu).

Jau pirms mača ar Igauniju Jagodinskis savā tvitera kontā visai izsmejoši attiecās pret valstsvienības pamatsastāvu, liekot noprast, ka tur neesot pulcēti mūsu valsts labākie futbolisti. Turklāt nerunājot par savos klubos aizņemtajiem Vladislavu Gutkovski un Kristeru Toberu. Jagodinskis savās atbildēs liek noprast, ka izlases rindās būtu jābūt ne vien viņam, bet arī vēl citiem spēlētājiem. Vairāki tvitera lietotāji norāda, ka Jagodinskis varētu būt domājis kādreizējos Kazakeviča audzēkņus jaunatnes izlasēs: Denisu Rakelu un Artūru Karašausku – divus savulaik ļoti talantīgus uzbrūkoša tipa futbolistus, kurus kādreizēju disciplīnas pārkāpumu dēļ izlases galvenais treneris kandidātu pulkā jau ilgāku laiku nav aicinājis.

Savukārt īsi pēc spēles publicētais Jagodinska tvīts liek noprast, ka valstsvienības blāvā snieguma galvenās problēmas viņš saskata tieši trenera personā: “Es domāju, ka tas ir cirks, ka tās ir šausmas.. Tā ir ņirgāšanās... Kamēr izlasi vadīs cilvēks, kurš futbolu redzējis no lidmašīnas, kuram nav ne rakstura, ne olu, kamēr izlasē spēlēs ērti futbolisti, nevis tie labākie, tad mums nav ko runāt.”

Atbildot uz citu tvītu, Jagodinskis norāda, ka viņš nemaz nerautos uz izlasi, ja tiktu aicināts, jo galvenā trenera kompetenci viņš salīdzina ar sporta skolotāju.

Par labu futbola izlasē notiekošajam nerunā arī fakts, ka pagājušajā sestdienā pēc Latvijas futbola virslīgas pēdējās kārtas spēlēm, kurā FK “Valmiera” izcīnīja čempiontitulu, valstsvienības pārstāvji bija pasūtījuši transportu, kurā dažas minūtes pēc Liepājā notikušā mača sēdināt valstsvienības kandidātus. Jaunajiem valsts čempioniem nebūtu iespēju ar komandas biedriem atzīmēt vēsturisko panākumu un, ļoti iespējams, pat saņemt čempionu kausu. Vēlāk gan futbolistiem bija atļauts ierasties valstsvienības bāzē vēlāk vakarā un pašu transportu.

Nav skaidrs, kāpēc futbolistiem nebija atļauts pabūt dažas stundas ilgāk ar komandas biedriem, jo svētdien tā arī nekādu kopīgu izlases treniņu nemaz plānā neesot bijis. Savukārt, kā sarunā ar “Sporta studiju” pastāstīja Latvijas čempionu galvenais treneris Jurģis Kalns, par kāpšanu autobusā dažas minūtes pēc mača finālsvilpes, “Valmieras” futbolisti tika informēti dažas stundas pirms sezonas svarīgākās spēles, kas spēlētājiem radīja visai nevajadzīgas pārdomas un runas. Diezgan nesaprotami valstsvienības korpusa lēmumi.

Vitālijs Jagodinskis savas karjeras laikā pārstāvējis ne vien Latvijas, bet arī Ukrainas, Rumānijas un Ungārijas virslīgu klubu. Interesanti, ka Kazkevičs nav vienīgais treneris, ar kuru aizsargam nav labākas attiecības. Pirms pāris gadiem Jagodinskis intervijā atklāja, ka nekad dzīvē vairs nespēlēs gruzīnu speciālista Tamaza Pertijas vadībā.

Tāpat pieredzējušais aizsargs ne reizi vien bijis ļoti emocionāls intervijās pēc spēles, lūk pēdējā no tām:

Latvijas valstsvienībā aizvadīto spēļu skaits Jagodinskim pagaidām ir apstājies pie skaitļa 31.  

Kā ziņots, Baltijas kausa otrs pusfināla mačs starp Lietuvas un Islandes izlasēm pamatlaikā noslēdzās bezvārtu neizšķirti, bet pēcspēles sitienu sērijā ar 6:5 pārāki bija islandieši. Baltijas kausa fināls starp Latviju un Islandi tiks aizvadīts 19. novembrī Daugavas stadionā.

Novembrī Latvijas izlasei savainojumu dēļ nevarēs palīdzēt Kaspars Dubra, kā arī Vladislavs Gutkovskis, kamēr Kristers Tobers šajā laikā būs aizņemts savā Polijas klubā. Visi pārējie ierastie Latvijas izlases dalībnieki, kuri ikdienā pārstāv ārzemju klubus, varēs pievienoties valstsvienībai.

Salīdzinājumā ar septembra nometnes spēlētāju sarakstu šoreiz izlases rindās atgriežas Renārs Varslavāns un Iļja Korotkovs, savukārt vārtsargs Nils Toms Puriņš un aizsargs Ivo Minkevičs uz izlasi uzaicināti pirmo reizi. Viņi kopā ar Danielu Balodi, Emīlu Birku, Korotkovu un Maksimu Toņiševu ir vieni no sešiem potenciālajiem debitantiem šajā nometnē.
Igaunija ir izlase, ar kuru Latvija ir spēlējusi visbiežāk, abām komandām sacenšoties 60 reizes. 28 reizes uzvaru svinēja Latvija, 21 reizi tika fiksēts neizšķirts, un 11 reizēs pārāki bija igauņi. Vārtu starpība ir 94:62 Latvijas izlases labā.

Baltijas kauss ir senākais joprojām notiekošais izlašu futbola turnīrs pasaulē. Pirmoreiz Baltijas kauss tika izspēlēts 1928. gadā. Agrāk turnīrs notika katru gadu, bet kopš gadsimtu mijas par reģiona labākās izlases godu komandas sacenšas ik pēc pāris gadiem.
Pašreizējā trofejas īpašniece ir Igaunija, bet iepriekšējās četras reizes kauss nonāca Latvijas izlases rīcībā.

Latvijas izlases kandidāti Baltijas kausam:

Vārtsargi: Pāvels Šteinbors (RFS), Rihards Matrevics ("Valmiera"), Nils Toms Puriņš ("Riga");

Aizsargi: Igors Tarasovs ("Ypsonas", Kipra), Roberts Savaļnieks ("Liepāja"), Raivis Andris Jurkovskis, Antonijs Černomodijs (abi - "Riga"), Elvis Stuglis, Vladislavs Sorokins (abi - RFS), Daniels Balodis, Emīls Birka (abi - "Valmiera"), Ivo Minkevičs ("Auda");

Pussargi: Iļja Korotkovs ("Riga"), Artūrs Zjuzins (RFS), Jānis Ikaunieks (Kuopio "Palloseura", Somija), Andrejs Cigaņiks ("FC DAC 1904", Slovākija), Alvis Jaunzems ("Valmiera"), Eduards Emsis ("Lahti", Somija), Aleksejs Saveļjevs ("Auda"), Renārs Varslavāns (RFS), Maksims Toņiševs ("Valmiera");

Uzbrucēji: Dāvis Ikaunieks ("Jablonec", Čehija), Roberts Uldriķis (Leuvardenas "Cambuur", Nīderlande), Raimonds Krollis ("Valmiera").