Tā būs viena no grūtākajām pieredzēm — Latvijas izlase bez sava līdera ies laukumā pret olimpiskajiem čempioniem

Pirms nedaudz vairāk nekā diviem gadiem Latvijas izlase pirmo reizi vēsturē spēlēja Eiropas čempionāta finālturnīrā. Toreizējais panākums nav kļuvis par jaunu izrāviena punktu, drīzāk par tiešā un pārnestā nozīmē gulbja dziesmu veselai paaudzei, kura tagad likusi punktu profesionāļu karjerai. Pārnestā nozīmē tādā ziņā, ka liela daļa no tās komandas spēlētājiem savu izaugsmi sāka pie trenera Andra Gulbja laikos, kad Latvijā bija mēģinājumi izveidot vismaz vienu profesionālu habdbola komandu. Par tādu vajadzību dažādos aspektos runāts arī pēdējā laikā, taču tas nav izdevies un šis sporta veids Latvijā pašlaik ir tikai amatieru izklaide. Tikmēr valstsvienībā notiek paaudžu maiņa un pēdējā gada laikā par izlasi biežākās ziņas bija vairāku spēlētāju paziņošana par pēdējo izlasē nospēlēto spēli.

Šodien ar spēli Puatjē pret Franciju sāksies jauns, 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra cikls. Personīgu iemeslu dēļ šajā sabraukumā Latvijas izlasei nepalīdzēs mūsu spožākā zvaigzne un viens no pasaules labākajiem spēlētājiem labā insaida pozīcijā Dainis Krištopāns. No tiem spēlētājiem, kas Latviju pārstāvēja 2020. gada Eiropas čempionātā, ierindā vēl palikuši abi vārtsargi Edgars Kukša un Raitis Puriņš, kā arī laukuma spēlētāji Māris Veršakovs un Nils Kreicbergs. Pārējiem augsta līmeņa pieredze ir ļoti maza, jo tādu, spēlējot pašmāju čempionātā vai Eiropas zemākajās līgās, iegūt nevar. Vēl daži nevar palīdzēt savainojumu dēļ. Pieci šodienas spēlei pieteiktie spēlētāji ir dzimuši šajā gadsimtā.

Spēles Francijā un svētdien savā laukumā pret Polijas izlasi pie Latvijas izlases stūres būs debija serbu izcelsmes trenerim no Spānijas Davoram Čuturam. Viņš ikdienā trenē Itālijas “Brixen” komandu, kuru pārstāv arī Veršakovs. Viņa palīgi ir spānis Alvaro Senavilla Estebans un vietējā handbola “gids” Arnolds Straume.

Eiropas čempionātam kvalificēsies grupas divas labākās komandas, taču pašreizējā situācijā mūsējiem nav pa spēkam cīnīties ar Franciju un Poliju. Francijas izlase no pēdējām četrām olimpiādēm ir uzvarējusi trīs, tostarp pēdējo Tokijā. Tāpat Francija sešas reizēs uzvarējusi pasaules čempionātā, pēdējo reizi pie šāda titula tiekot 2017. gadā. Uz spēlēm pret Latviju un Itāliju ierindā būs gandrīz visas spožākās zvaigznes. No vienas puses mūsu jaunajam sastāvam tā būs vienreizēja lielā handbola skola, no otras puses, vizdrīzāk, pamatīgs pēriens. Bukmeikeri paredz mājinieku uzvaru ar apmēram 12 vārtu pārsvaru, taču var iznākt arī sliktāk.

Arī Čuturam nākamo divu spēļu sakarā nav lielas ilīzijas par to iznākumu. “Latvijas handbolā notiek pārmaiņas – šīs ir jauns sākums, komandai pievienojas jauni spēlētāji, un šobrīd mēs cenšamies atrast labāko veidu, kā savstarpēji sadarboties. Mēs nedzīvojam ilūzijās; uz šīm divām spēlēm raugāmies reāli. Mums ir savi mazie mērķi, kuri ir jāsasniedz pret katru no šīm komandām, lai sasniegtu ko lielāku. Šis ir mūsu pirmais solis un noteikti viena no grūtākajām pieredzēm, taču mums ir jāpaliek pozitīviem un kā vienotai komandai,” Latvijas handbola federācijas mājas lapā serbu speciālists spriedis par šo divu spēļu uzdevumiem.

Svētdien Valmieras olimpiskajās centrā Latvijas izlases pretinieki būs Polija, bet turnīra turpinājumā būs jātiekas arī ar Itāliju, kurai pēdējā savstarpējā spēlē šī gada janvārī zaudējām ar 23:36.