Tiesībsargs, veicot periodisku pašvaldību izīrējamo dzīvojamo telpu pieejamības un kvalitātes izvērtējumu, secinājis, ka iedzīvotājiem ir pieejamāki labāki dzīvojamo telpu risinājumi nekā pirms desmit gadiem.

Pašvaldības ir ne tikai ieguldījušas savus līdzekļus, bet arī piesaistījušas Eiropas Savienības fondu finansējumu jaunu mājokļu izveidei vai esošo atjaunošanai. Šīs investīcijas ir bijušas īpaši svarīgas tām pašvaldībām, kurām ir grūtības nodrošināt dzīvošanai derīgas telpas.

Pētījumi un monitorings apliecina, ka pašvaldību dzīvokļu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies, ko apstiprina arī fotogrāfijas, kas uzņemtas šī procesa laikā.

Pērn Tiesībsarga biroja pārstāvji veica atsevišķu pašvaldību mājokļu monitoringu, apsekojot dabā pašvaldībām piederošas neizīrētas, dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas (dzīvokļus), kas tiek piedāvātas iedzīvotājiem pašvaldības palīdzības sniegšanas ietvaros.

Tika apsekotas 18 pašvaldības – Augšdaugavas novads, Bauskas novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Kuldīgas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ogres novads, Rīgas valstspilsēta, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valmieras novads, Varakļānu novads. Kopumā apskatītas 65 dzīvojamās telpas.

Nenoliedzami, daži dzīvokļi bijuši labākā stāvoklī, kamēr citi - sliktākā, bet, salīdzinot ar ainu iepriekšējos gados, situācija kopumā ir krietni uzlabojusies.

Kā izskatās? Ielūkojamies pāris pašvaldībās!

Jelgavas novada pašvaldībā apskatītas četras dzīvojamās telpas. Divi dzīvokļi Staļģenes ielā 60 (sociālais īres nams), kur ēkā ir koplietošanas labierīcības, dušas telpas nav, ūdens ņemšanas vieta – aka. Apkure – krāsns (plīts). Pirms dzīvokļu izīrēšanas tajos veikts kvalitatīvs remonts.

Divi dzīvokļi Celtnieku iela 9 – daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā pašvaldībai pieder 11 dzīvokļi. Uzrādītajos dzīvokļos nomainīta elektroinstalācija.

Bauskas novada pašvaldībā apskatīta viena dzīvojamā telpa daudzdzīvokļu mājā. Pirms dzīvokļu izīrēšanas pašvaldība būtiskus uzlabojumus neveic. Dzīvoklī atrodas arī atsevišķas mēbeles, kuras pēc īrnieka vēlmēm tiek atstātas. Tiesībsargs atzinis, ka pašvaldība ir pretimnākoša saviem iedzīvotājiem un pēc iespējas ātrāk un efektīvāk meklē dažāda veida risinājumus personas mājokļa jautājumos.

Saldus novada pašvaldībā apskatītas trīs dzīvojamās telpas trīs adresēs. Skolas ielas 25 nams, Lielcieceres ielas 16 nams un Skolas ielas 5, Lutriņos tiks (tiek) renovēti.

Tukuma novada pašvaldībai Kandavā, Dārza ielā 3, četri dzīvokļi pieder pašvaldībai. Māja atrodas pilsētas centrā. Par apsekoto dzīvokli pašvaldībā gaidāms lēmums par izīrēšanu, potenciālie īrnieki piekrīt fotofiksācijās redzamajam dzīvokļa stāvoklim. Vienlaikus tiek skaidrots, ja objektīvi redzams, ka īrnieks nespēs pats saviem spēkiem veikt kosmētisko remontu, pašvaldība to veic par saviem līdzekļiem. Tāpat īres līgumos tiek atrunāts, ka reizi piecos gados pats īrnieks veic kosmētisko remontu, tomēr praksē ne vienmēr tas tā notiek.

Apsekotais dzīvoklis adresē Aizdzires skola Kandavā atrodas pašvaldībai piederošā bijušajā skolas ēkā. Tā 2005.gadā bijusi sociālā māja, šobrīd šis statuss ēkai ir noņemts. Eiropas projekta ietvaros izbūvēts panduss. Vizuāli no ārpuses ēka ir sakopta, tomēr iekšpusē konstatējama antisanitāra vide. Katram dzīvoklim ir sausās labierīcības gaitenī, ir ievilkts ūdens un kanalizācija. Krāsns apkure. Apsekotais dzīvoklis ir tādā stāvoklī, kādā to atstājis iepriekšējais īrnieks. Nav saprotams, vai pašvaldības pārstāvji, kā izīrētājs, dzīvokli īres līguma darbības laikā, ir apsekojuši, lai nepieļautu tā novešanu līdz šādam stāvoklim. Pašvaldības pārstāve norādīja, ka šis dzīvoklis tiks tīrīts un remontēts pirms izīrēšanas pašvaldības palīdzības ietvaros. Kopumā visai ēkas iekšpusei ir nepieciešams remonts, sauso labierīcību nomaiņa, lai izskaustu ēkā esošo urīna smaku.

Celtnieku ielā 3, Tukumā apskatītas trīs dzīvojamās telpas, kas tiek piedāvātas pašvaldības iedzīvotājiem mājokļa jautājuma risināšanas ietvaros. Šī visa ir sociālā māja, kurā taisīts remonts un deinstitucionalizācijas projekta ietvaros trīs dzīvokļi pielāgoti arī personām ar invaliditāti. Šī iemesla dēļ ēkā ir izbūvēts arī lifts. Vizuāli secināms, ka kopumā mājā valda tīrība un kārtība. Atsevišķos gadījumos īrnieki atstāj arī savas mēbeles pašvaldības mājoklī, tomēr nākamie īrnieki par to ir pateicīgi un labprāt tās tālāk izmanto. Trešajā apsekotajā dzīvojamā telpā veikts kosmētiskais remonts.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībā ir krietni vairāk šādu dzīvokļi. Zandartu iela 2A ir pašvaldības sociālā māja, kas renovēta 2000.gadu sākumā. Mājā ir dežurants. Apskatīti divi dzīvokļi. Viens no tiem ir servisa dzīvoklis, paredzēts personai ar invaliditāti.

Vecmīlgrāvja ielā 17A apskatīta viena dzīvojamā telpa. Mājā ir kopējā lietošanā esoša virtuves telpa un labierīcības. Koplietošanas telpu stāvoklis ir ļoti slikts, lai arī pati dzīvojamā telpa ir remontēta un gaiša. Pašvaldības pārstāve norādīja, ka šo māju nākotnē plānots renovēt.

Mežrozīšu ielā 43 ir jaunuzcelta sociālā māja ar dežurantu. Lielākā no Rīgas sociālajām mājām. Ēkas pirmajā stāvā atrodas Sociālais dienests. Ēkā regulāri tiek veikta kukaiņu indēšana, arī apsekošanas laikā bija manāms, ka notikusi dezinsekcija, par ko liecina baltais pulveris pie vairākām dzīvojamo telpu ieejas durvīm. Apskatītas divas telpas. Arī šeit konstatējams, ka dzīvojamo telpu un arī koplietošanu telpu vizuālais un tehniskais stāvoklis ir atkarīgs no pašiem īrniekiem, viņu dzīvesveida. Ņemot vērā, ka dzīvojamās telpās iekšējie kārtības noteikumi aizliedz smēķēt, īrnieki tomēr atrod iespēju, kā to pārkāpt – proti, aizlīmējot ventilāciju ar līmlentu.

Iļģuciema, Spilves ielas 15 nama pašvaldības dzīvoklī ir veikts kvalitatīvs remonts.

Arī Vaidelotes ielas 25 namā esošais pašvaldības divistabu dzīvoklis ir tikko pēc remonta.

Rīgas valstspilsētas pašvaldībai pieder dzīvojamās telpas arī ārpus Rīgas, piemēram, Baldonē, kur Rīgas valstspilsētas pašvaldība izīrē dzīvokļus saviem iedzīvotājiem pašvaldības autonomās funkcijas ietvaros. Visa ēka Baldonē, Pasta ielā 4 pieder pašvaldībai. Apskatīti četri dzīvokļi.

(Vairāk Tiesībsarga biroja apsekotos dzīvokļus vari aplūkot šeit. )

Ja 2014. gadā dzīvokļu rindā Latvijā bija vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku, šobrīd, uz 2025. gada 1. martu, šis skaits ir samazinājies līdz 4 779 cilvēkiem, kas gaida palīdzību mājokļa jautājumā.

Šajā desmit gadu periodā pašvaldības ir ne tikai uzlabojušas mājokļu kvalitāti, bet arī aktīvi veikušas politikas plānošanu, kas vērsta uz mājokļu pieejamības uzlabošanu. Pašvaldības savos plānošanas dokumentos norāda uz mājokļu pieejamības problemātiku un nosaka konkrētus virzienus tās uzlabošanai. Turklāt ir plānots pārskatīt un paaugstināt minimālās prasības izīrējamajām pašvaldības dzīvojamām telpām. Pašreiz spēkā esošo likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" tiek plānots aizstāt ar jauniem tiesību aktiem, kuros tiks iekļauti arī skaidri dzīvošanai derīgas telpas kritēriji.

Tāpat būtiski, ka pašvaldības, kas līdz šim nebija publiskojušas brīvo dzīvojamo telpu sarakstu, tiek aicinātas to izdarīt līdz 2025. gada 1. jūnijam. Tas nodrošinās brīvu piekļuvi šim sarakstam visiem iedzīvotājiem, kuri reģistrējušies mājokļa palīdzības saņemšanai vai kuriem šāda palīdzība ir nepieciešama neatliekami.

Oops! Notikusi kļūda