Latvijas vieglatlēti Prezidenta balvā piekāpjas igauņiem; individuāli augstvērtīgāko rezultātu sasniedz Ārents

Latvijas vieglatlēti izcīnīja 257 punktus, Igaunijai bija 295 punkti, bet Lietuvai - 250 punkti.

Par absolūti labāko rezultātu, vērtētu pēc Pasaules Vieglatlētikas savienības ("World Athletics") punktu tabulām, saņēma Latvijas vieglatlēts. No pašmāju sportistiem pēdējo reizi - 2012.gadā - kauss tika Vadimam Vasiļevskim šķēpa mešanā.

Zīmīgi, ka šīgada kausa ieguvējs Ārents kopš 2006.gada 16.reizes bija uzvarējis izcīņas sacensībās, pie tam pat ar vēl labāku rezultātu (5,51 metrs) nekā šoreiz (5,50 metri), bet līdz kausam vienmēr pietrūcis. Ārenta rezultāta 5,50 metri vērtība ir 1129 punkti, kas tika sasniegti piektdien.

Sestdien 400 metru barjersprintā vīriešiem ar jaunu personisko rekordu - 52,30 sekundēm - pirmais finišēja Dmitrijs Ļašenko. Sievietēm otrā bija Kitija Zaula, kura finišēja vienā minūtē un 3,09 sekundēs, uzvarējušajai igaunietei Mariellei Klēmeierei zaudējot 3,12 sekundes.

Augstlēkšanā pirmo vietu ar 1,81 metru augstu lēcienu izcīnīja Lāsma Zemīte, tikai par centimetru atpaliekot no personīgā rekord atkārtošanas. Tikmēr 200 metru sprintā ar jaunu personīgo rekordu - 21,55 sekundēm - otro vietu izcīnīja Roberts Jānis Zālītis, lietuvietim Ģediminam Truškauskam zaudējot 0,54 sekundes. Sievietēm Asnāte Kalniņa bija ceturtā (24,59 sekundes).

1500 metros pirmā finišēja mājiniece, 16 gadus vecā Agate Caune, kuras rezultāts bija četras minūtes un 29,37 sekundes. Caune ir šī gada Eiropas U-20 čempionāta sudraba medaļas laureāte 5000 metru skrējienā. 800 metru skrējienā trešo vietu aiz abu kaimiņvalstu pārstāvjiem ieņēma Austris Karpinskis - viņa finiša laiks bija viena minūte un 51,02 sekundes.

3000 metru šķēršļu skrējienā otro vietu ar finišu deviņās minūtēs un 2,10 sekundēs ieņēma Edgars Šumskis, kurš uzvarētājam Kauram Kivistikam no Igaunijas zaudēja 4,40 sekundes.

Vesera mešanā kungiem ceturtais ar 62,04 metru tālu metienu bija Makars Korotkovs. Tāpat ceturtā bija kārtslēcēja Ildze Bortaščenoka, kura pārvarēja 3,55 metru augstumā novietotu latiņu, un tāllēcēja Māra Grīva, kuras rezultāts bija 6,04 metri.

Lodes grūšanā sievietēm trešo vietu ar 14,08 tālu raidījumu ieņēma Lāsma Padedze, bet diska mešanā vīriem ceturtais bija Arnis Žviriņš, kurš rīku raidīja 47,81 metru tālu. Padedze startēja arī diska mešanā, kur ar 45,65 metru tālu metieni bija piektajā pozīcijā. Trešais trīssoļlēkšanā bija Edvīns Hadakovs (15,16 metri).

100 metru barjersprintā trešā bija Marta Marksa, kura laboja sev piederošo Latvijas junioru rekordu (13,68) sekundes. Desmit metrus garākā barjersprintā vīriem Kārlis Sondors finišēja 15,33 sekundēs un bija piektais.

Vīriešiem 10 000 metru soļošanā uzvarēja Arnis Rumbenieks, kurš finišēja 41 minūtē un 6,12 sekundēs. Sievietēm uz pusi īsākā distancē otrā bija Modra Ignate (23:50.12), kura uzvarējušajai lietuvietei Brigitai Dimšienei zaudēja vienu minūti un 31,84 sekundes. 5000 metru skrējienā sievietēm Elēna Miezava ar finiša laiku 17 minūtes un 7,26 sekundes bija trešā.

Tikmēr abas 4x400 metru stafetes komandas ieņēma otrās vietas. Ļoti spraiga cīņa bija vīriešu konkurencē, kur Valērijs Valinščikovs, Austris Karpinskis, Aleks Kožuškevičs un Jānis Leitis stafeti beidza trīs minūtēs un 13,65 sekundēs, lietuviešiem zaudējot 0,11 sekundes, bet par tādu pašu handikapu apsteidzot igauņus. Sievietēm Evija Šēfere, Emmija Ivule, Katrīna Kamarūte un Asnāte Kalniņa finišēja trīs minūtēs 48,88 sekundēs, uzvarētājām igaunietēm zaudējot 2,55 sekundes.

Divas dienas Baltijas valstu spēcīgākie vieglatlēti cīnījās gan individuālajās disciplīnās, gan par spēcīgākās komandas titulu.

Šogad sacensību norisē bija ieviesti vairāki jaunumi. Pirmajā dienā tika aizvadītas arī Latvijas Valsts prezidenta Jaunatnes balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā U-10 un U-12 meiteņu un zēnu vecuma grupās. Jaunieši sacentās skriešanas, mešanas un lēkšanas disciplīnās.

Pēc Jaunatnes balvas izcīņas noslēguma tika atklāts atjaunotais Jāņa Daliņa stadions un jaunā vieglatlētikas manēža.

Sacensību patrons ir Latvijas Valsts prezidents. Egils Levits piedalījās gan sacensību atklāšanā, gan pēc to noslēguma rīkos svinīgo pieņemšanu sportistiem, pasniedzot kausu uzvarētājiem.

Sacensības, kas tradicionāli notiek Valmierā, norisinājās 27.reizi.

2020.gadā Latvijas izlase ar 247 punktiem ierindojās trešajā vietā. Par uzvarētāju kļuva Igaunija, kas ar viena punkta pārsvaru uzvarēja Lietuvu - 276 pret 275 punktiem.