Eiropas superlīgā paliek vien Spānijas grandi

Jau ziņots, ka sešas Anglijas premjerlīgas un vēl sešas Spānijas un Itālijas futbola vienības vienojušās izveidot jaunu turnīru, kas tiks dēvēts par Eiropas superlīgu.

Šo ieceri apņēmušās īstenot sešas Anglijas premjerlīgas vienības "Liverpool", Mančestras "United", Londonas "Arsenal", Londonas "Chelsea", Mančestras "City" un Totenhemas "Hotspur", kā arī pa trim klubiem no Spānijas - "Barcelona", Madrides "Real", Madrides "Atletico" un Itālijas - Milānas "Inter", "AC Milan", Turīnas "Juventus".

Neilgi pēc klubu paziņojuma par kopīgu vēlmi izveidot jaunu futbola līgu, tikai retais no futbola sabiedrības nekritizēja Eiropas grandus. Šo ieceri neatbalstīja gan politiķi, gan funkcionāri, kā arī UEFA, kas paziņoja, ka spēlētāji, kuri piedalīsies šajā turnīrā, turpmāk nevarēs pārstāvēt savu valstu izlases.

Pirmā no Anglijas vienībām, kas salūza zem spiediena, bija Mančestras "City", kurai īsi pēc tam sekoja Mančestras "United", "Liverpool", Londonas "Arsenal" un Totenhemas "Hotspur", bet vēlāk par izstāšanos paziņoja arī Londonas "Chelsea".

Trešdien no dalības līgā atteicās arī trīs Itālijas A sērijas superklubi - "AC Milan", Milānas "Inter", Turnīras "Juventus" -, kā arī Madrides "Atletico".

Tas nozīmē, ka no 12 dibinātājklubiem, kas līdz šim bijuši paziņoti, pie sākotnējās ieceres trīs dienas pēc projekta uzsākšanas palikuši vairs tikai abi Spānijas superklubi - "Barcelona" un Madrides "Real".

Itālijas čempione "Juventus", kuras prezidents Andrea Anelli bija viens no neveiksmīgā projekta virzītājspēkiem, skaidroja, ka lielākās daļas dibinātājklubu atkāpšanās padarījusi plānu neiespējamu.

""Juventus " uzskata, ka šobrīd iespējas pabeigt projektu sākotnēji iecerētajā formā ir ierobežotas," paziņoja Turīnas klubs.

Tika gan piebilsts, ka klubs ir "pārliecināts par projekta sporta, komerciālo un juridisko pamatotību".

Intervijā Itālijas laikrakstam "La Repubblica" vēl pirms Anglijas klubu izstāšanās Anelli uzstāja, ka līga turpinās darboties: "Starp mūsu klubiem ir asins pakts, mēs virzīsimies uz priekšu. Projektam ir simtprocentīgas izredzes gūt panākumus," teica Anelli. "Futbols vairs nav spēle, bet gan rūpniecības nozare, un tam nepieciešama stabilitāte."

Tāpat kā "Juventus" arī "AC Milan" formāli neizstājās no projekta, bet paziņoja, ka ņem vērā fanu reakciju visā pasaulē.

Klubs, kas pieder ASV ieguldījumu fondam "Elliot", uzsvēra pārmaiņu lomu: "Pārmaiņas ne vienmēr ir vieglas, taču progresam ir nepieciešama evolūcija, un Eiropas futbola struktūras gadu desmitiem ir attīstījušās un mainījušās. Mēs turpināsim smagi strādāt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu futbola modeli."

Savukārt ķīniešiem piederošā Milānas "Inter" apstiprināja, ka "vairs neietilpst superlīgas projektā".

Piedāvājumu veidot jaunu līgu bija saņēmuši arī Minhenes "Bayern" un Parīzes "Saint-Germain" (PSG) klubi, kas jau no sākta gala nolēma neiesaistīties šajā avantūrā.

Pirms premjerlīgas klubu paziņojuma ar vienību pārstāvjiem bija ticies Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Savukārt aptuveni 1000 "Chelsea" fani otrdien pirms paredzētās spēles protestēja pie kluba arēnas.

Rezultātā steidzīgi tika sasaukta Superlīgas plānoto dalībnieku sapulce, kurā tika nolemts, ka iespējamais turnīrs tiks uz laiku atlikts, lai precizētu projektu.

Tas rada šaubas, vai vispār reāla sacensību norise bija prātā visām komandām, jo UEFA vadību izdevās pārliecināt, ka nepieciešams celt UEFA Čempionu līgas vērtību un klubu peļņu no tā - sacensību budžets no 2,1 miljarda eiro tuvākajos gados pieaugšot līdz septiņiem miljardiem.

Eiropas superlīgu dibināt bija plānojušas 15 komandas, bet vēl piecām katru gadu būtu iespēja kvalificēties turnīram.

Jau ziņots, ka jaunizveidotajā līgā spēles notiktu nedēļas vidū, tādējādi netraucējot klubiem spēkoties vietējos čempionātos.

Turnīra formāts paredz 20 komandas sadalīt divās grupās pa desmit katrā. Grupā esošās komandas katra ar katru aizvadīs pa divām spēlēm, vienai norisinoties mājās, bet otrai viesos. Katras grupas trīs labākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā, bet ceturtās un piektās vietās ieguvējas aizvadīs divas spēles, kurās arī noskaidros pārējās "play-off" dalībnieces.

Izslēgšanas spēlēs paredzēts aizvadīt tāpat kā Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) Čempionu līgā, kur ceturtdaļfināla un pusfināla spēcīgākie klubi tiek noskaidroti divu maču summā. Eiropas superlīgas fināls varētu notikt maijā.

15 klubi, kas uzskatāmi par Eiropas superlīgas dibinātājiem, saņems 3,5 miljardus eiro infrastruktūras investīciju plāniem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Jaunizveidotās līgas nepieciešamību futbola aprindās vērtē neviennozīmīgi. UEFA jau iepriekš norādīja, ka līgā spēlējošajiem klubiem draud izslēgšana no nacionālajiem čempionātiem, kā arī Eiropas un Čempionu līgas turnīriem.

Pret Eiropas superlīgas izveidi ir arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš norādīja, ka klubi sākotnēji atbild savu fanu priekšā, bet tikai pēc tam var pieņemt konkrētus lēmumus. Nosodījumu līgas izveidotāju virzienā paudusi arī Anglijas premjerlīgas vadība un Eiropas Futbola klubu asociācija (ECA).