SPKC skaidro, kāpēc sportojot ir tik liels risks inficēties ar Covid-19

SPKC atklāja, ka ar sportu un sporta veidiem līdz šim bijuši saistīti vairāki inficēšanās gadījumi, tostarp arī plaša mēroga uzliesmojums sakarā ar Daugavpils ledus halli un hokeja komandu.

"Grupas sporta veidos arī nereti notiek sacensības, kas norisinās starp dažādu pilsētu vai reģionu sportistiem, tādējādi novedot pie dažādu sociālo burbuļu krustošanās," piebilda centra pārstāve.

Vienlaikus SPKC norāda, ka iekštelpās ir paaugstināts inficēšanās risks. Atsevišķi līdz šim atklātie Covid-19 gadījumi tostarp bijuši saistīti ar sporta klubiem. Centrā skaidro, inficēšanās riski primāri parādās nevis sportošanā kā tādā, bet gan saistībā ar šaurajām telpām, kas neizbēgami iet pakārtoti iekštelpu sportošanai.

Tādās telpās kā garderobēs, ģērbtuvēs un dušās inficēšanās risks ir augstāks, kamēr vienlaikus šajās telpās var krustoties dažādas cilvēku plūsmas, rezumēja SPKC. Šajā kontekstā centrā arī atzīmē, ka iekštelpu sportistiem jebkurā gadījumā ir jāiziet caur garderobei vai citām šaurām telpām. Vienlaikus riskus rada fakts, ka, piemēram, pārģērbjoties, personai ģērbtuvē ir jāuzturas nosacītu laika ilgumu.

Tāpat centra pārstāve norādīja, ka sakarā Covid-19 gadījumiem hokeja klubā Rīgas "Dinamo" un tā dalību Kontinentālajā hokeja līgā, ir jāsaprot, ka "viņi iet pēc saviem protokoliem un viņiem ir riska komandas". Līdz ar to uz šiem Covid-19 gadījumiem būtu jāraugās atsevišķi.

Centrā skaidro, ka sportistu ierobežojumi ir līdzīgi kā tie, kas ir ieviesti attiecībā uz amatiermākslu, kur arī atsevišķos gadījumos vērojams, ka dažādi sociālie burbuļi krustojas caur kopīgiem pasākumiem.

Amatiermākslas un komandu sporta veidu kontekstā inficēšanās risks nav tikai saistīts ar pašu aktivitāti, proti, sportošanu vai dziedāšanu, bet arī ar jebkādiem kopīgiem pasākumiem, kas var notikt pirms vai pēc aktivitātes. Tas arī iet kopsolī ar attiecīgo amatpersonu un speciālistu pausto, ka ierobežojumi ir tēmēti tieši uz sociālo burbuļu jeb atsevišķi cilvēku plūsmu norobežošanu un sadzīvisko dzīvi kopumā, uzsvēra Arāja.

Kā norādīja SPKC, līdz šim tika manīts, ka pēc vasaras iedzīvotāji nav ievērojuši noteiktos drošības pasākumus - distancēšanos un dezinfekciju - gana apzinīgi. "Bija gadījumi, kad inficēti cilvēki ar simptomiem devās uz pasākumiem vai rīkoja tos," piebilda Arāja.

Tāpat centrā pauda, ka epidemioloģiskās drošības pasākumus var attiecināt uz, piemēram, darbu vai mācībām, bet to, ko persona dara savā brīvajā laikā, ir daudz grūtāk nokontrolēt. Līdz ar to arī racionāls solis bijis ierobežojumu attiecināšana tieši uz sadzīvi un cilvēku plūsmu nošķiršanu ārpus darbavietām un skolām, uzskata SPKC.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aģentūrai LETA norādīja, ka cilvēkiem jāsaprot, ka valdība var pieņemt lēmumu par to, kas ir obligāts un publisks. "Skola un darba vieta nav izvēles - tās ir obligātas. Savukārt, piemēram, bāra apmeklējums ir atkarīgs no paša cilvēka izvēles. Viņš var tādas iestādes apmeklēt un var arī neapmeklēt," teica ministre.

Viņa uzsvēra, ka valdība var ierobežot to, kam tā nodrošina finansējumu, turpretī, ja pastiprināti tiks ierobežots privātais sektors, valdībai būs jāmeklē papildu līdzekļi, kas nodrošinātu to dīkstāvi. "Ir izvēles opcijas un obligāti pienākumi. Valdība gādā par to, lai obligātais, proti, medicīna, skola un darbavieta tiktu nodrošināta," akcentēja politiķe.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā 5,1% gadījumu personas ar Covid-19 inficējušās sporta nodarbībās.

Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs, profesors Uga Dumpis norādījis, ka grupu nodarbības sportā ir bīstamas nevis ar pašu sportu, bet gan ar to, ka kopā sanāk cilvēki no dažādām vietām ārpus saviem sociālajiem burbuļiem.

Tāpat infektologs paudis, ka, vadoties pēc notikumiem Latvijā un citviet pasaulē, no visiem komandu sporta veidiem, šķiet, ka īpaši bīstams ir hokejs. Viņa ieskatā tas ir potenciāli saistīts ar ilgstošu atrašanos ģērbtuvēs, sēdēšanu uz rezervistu soliņa un klaigāšanu spēles laikā.