Viņķele pēc Rīgas maratona atcelšanas uzskata, ka valdības sēdē uzvarēja "bailes un nedrošība"
Pēc piektdien notikušās valdības sēdes par Covid-19 jautājumiem veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) sajūta bijusi kā pēc "smagas laušanās ar lāčiem", tā politiķe šodien pastāstīja savas pārstāvētās partijas "Kustība "Par!"" kongresā.
Viņķele to teica saistībā gan ar valdības lēmumu atcelt šodien un 11.oktobrī plānoto maratonu Rīgā, gan par citu valdības pārstāvju paustajiem redzējumiem, kā Covid-19 izplatības apstākļos jāveido ierobežojumu politika.
Politiķe norādīja, ka pēc valdības sēdes "ķermenis un prāts ir samīcīts" un īsti nevarot saprast, kas ir noticis. Viņķele sacīja, ka līdz vakardienas valdības sēdei "gods kam gods" Covid-19 pandēmijas laikā izdevās noturēt to, ka sabiedrības veselības jautājumi ir no ideoloģijas brīvi un ka epidemioloģiskie lēmumi ir "tīra zinātne".
Savukārt piektdien šajos jautājumos ir uzvarējušas "bailes un nedrošība", akcentēja politiķe. Viņķele uzsvēra, ka cik būs viņas spēkos un, lai ko tas "maksātu", kā arī "ar milzīgu" vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) atbalstu, turpinās strādāt, lai vispirms tiktu pieņemti ekspertu lēmumi un pēc tam sekotu politiskais izpildījums. Politiķe pauda pārliecību, ka ir iespējams īstenot uz pierādījumiem balstītu pieeju.
Viņķele norādīja, ka situācija vairs nav tāda, kā pavasarī, kad valdība lielā mērā lēma, kas ir aizliegts. Pašlaik par vīrusu ir daudz vairāk zināms un ir iespējams daudz niansētākā veidā pieiet regulējuma veidošanai, pauda politiķe. Veselības ministre skaidroja, ka varam ilgāk paturēt vaļā to, kas nav vīrusa skarts, piemēram, mazās kafejnīcas, lai tās būt labāk sagatavotas situācijai, ja apstākļi ar Covid-19 izplatību kļūs sliktāki.
Viņķele arī norādīja, ka Covid-19 dēļ pasauli vairs neslēgs ciet jeb nebūs tāda "lockdown", kas nozīmētu visu robežu aizslēgšanu. Veselības ministre akcentēja, ka pašlaik cīņas sauciens ar Covid-19 ir "individuāla atbildība".
Jau ziņots, ka Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma atcelt šajā nedēļas nogalē plānoto "Rimi" Rīgas maratonu.
Respektējot valdības lēmumu, 30. "Rimi" Rīgas maratons pirmoreiz pastāvēšanas vēsturē norisināsies virtuāli. Dalībnieki savas izvēlētas distances skries jebkur Latvijā un pasaulē, rezultātus ar viedierīču palīdzību automātiski fiksējot "Rimi" Rīgas maratona virtuālajā skriešanas platformā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē uzsvēra, ka patlaban valstī ir vērojams Covid-19 uzliesmojums, tādējādi Latvijas saslimstības rādītājs ir pārsniedzis vairāku Eiropas valstu rādītājus. "Šādos apstākļos, kad pieņemam noteikumus par pulcēšanās ierobežojumiem, noturēt galvaspilsētā maratonu ir neprāts," pauda Kariņš.
Konceptuāli par Rīgas maratona atcelšanu iestājās valdības vairākums, izņemot Viņķeli, izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) un labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV).
Jau vēstīts, ka iepriekš bija plānots, ka "Rimi" Rīgas maratonā 10.oktobra un 11.oktobra nedēļas nogalē dažādu distanču trasēs izkliedēti startētu vismaz 15 000 Latvijas dalībnieku un "saujiņa" ārvalstnieku.
