Leģionāri, strēlnieki, pat nikni čekisti: skrējiens ar vēstures elpu pakausī

Nākamais norisināsies Carnikavas trasē Zibeņi 20. jūlijā. Armijas sporta kluba "Patria" dibinātājs Jānis Avotiņš "Kas Jauns Avīzei" teic: “Tu esi pie šķēršļa, un pēkšņi pienāk un sāk uzmundrināt divi leģionāri – tas ir adrenalīns un emocijas, kādas pirms tam nav bijušas.”

Ierobežo tikai iztēle un drošība

Šķēršļu skrējieni (angliski saīsinājumā OCR – "Obstacle Course Run") ir vērā ņemamu popularitāti ieguvis sporta veids, tiek rīkoti pasaules un Eiropas čempionāti ar desmitiem tūkstošu atbalstītāju un dalībnieku.

“Izveidojusies ir ļoti liela komūna. Sporta veids nāk no Ziemeļamerikas, un saknes meklējamas tieši karavīros,” norāda Avotiņš. Ir noteiktas distances trase, kuras laikā jāpārvar dažādi šķēršļi – grāvji ar ūdeni, kalni, jārāpjas pāri tīkliem, būtībā vienīgais ierobežojums ir iztēle. Nu, un arī drošība.
Šādi skrējieni var notikt arī ziemā, Jānis atminas vienu Polijā, kad dalībniekiem vajadzēja pārvarēt trasi mīnus 10 grādos: “Čaļi tiktāl nosala, ka vajadzēja sildīt rokas, lai izietu šķēršļus. Viens no spēcīgākajiem Latvijas atlētiem pat nevarēja iziet un padevās. Tas bija viens traks skrējiens.”

Tomēr Latvijas komanda nav ar pliku roku ņemama, pēdējā pasaules čempionātā, kas norisinājās Londonā, "ASK Patria" ieguva otro vietu.

Apaug ar sportu un ambīcijām

Komanda pastāv piekto gadu, tās pamatā ir militāro struktūru pārstāvji, aizsācējs ir pats Jānis. Viņš kā kalnu riteņbraucējs piedalījās vairākās sacensībās un pamanīja, ka tajās ir arī citi karavīri, bet viņiem nav vienotas komandas: “Policistiem bija, un izdomāju, kāpēc lai karavīriem nebūtu. Tā radās ideja, kas sāka apaugt.”

Pašā sākumā tā bija riteņbraukšanas entuziastu apvienība, tagad komandā ir 76 sportisti, kuri pārstāv četrus sporta veidus – kalnu riteņbraukšanu, skriešanu, šķēršļu skriešanu un basketbolu.

Kā saka pats "Patria" vadītājs: “Apetīte rodas ēdot. Tā mēs apaugām gan ar sporta veidiem, gan ambīcijām. Tagad mums ir vairākas komandas skriešanā un riteņbraukšanā.” Intervijas dienā ir pusfināla spēlē "OlyBet" basketbola līgā, tas arī šogad nācis klāt.

Kopā četri skrējieni

“Sapratām, ka braukājam apkārt, bet Latvijā mums īsti tādu sacensību nav,” lēmumu rīkot šķēršļu sacensības skaidro Jānis. Tagad viņš ar komandu organizē jau četras – "Patria Tough Run", Historical jeb vēsturisko, "Mud Run" pa dubļiem un "City Run", kas vedīs cauri kādai pilsētai.

“Šajā sporta veidā vajag būt kādam pārsteigumam. Es ceru, ka nākotnē būs šķēršļi, ko uzzina tikai skrējiena rītā. Kā intriga, kas sportistos veicina adrenalīnu visas dienas garumā,” stāsta Jānis.

Tiesa, nav gluži tā, ka Latvijā pilnīgi nekā līdzīga nebūtu, ir arī Stipro skrējiens un Drosmes skrējiens. Tomēr Avotiņš iebilst, ka par īstiem šķēršļu skrējieniem tos uzskatīt nebūtu precīzi – ir sarežģītas trases, ūdens un dubļi, bet pietrūkstot šķēršļu, ko pārvarēt.

“Pērn noorganizējām "Patria Tough Run", kas bija armijas atbalstīts un finansēts. Šis skrējiens ir par velti un šogad būs 15. jūnijā Siguldā,” saka Jānis.

Cauri pilsētai un dubļiem

Pērn pirmo reizi sarīkotais skrējiens ar vēstures tematiku "Patria Historical Run" norisinājās 3. novembrī Carnikavā. “Uzreiz sapratām, ka cilvēkiem ļoti patīk vēsturiskais elements, to gribam arī attīstīt.”

Tiek rīkoti arī citi skrējieni, kā uzsver Jānis, galvenais, lai atšķiras un paliek atmiņā katrs ar savu specifiku. Piemēram, Ozolniekos 3. augustā būs dubļu skrējiens.

“Protams, būs arī šķēršļi un viss pārējais, bet garantējam, ka dubļos izmērcēsies pilnīgi visi. Centīsimies dalībniekos maksimāli radīt adrenalīnu, jo tas sportā ir pats galvenais. Lai pārvarētu bailes,” sola "Patria" vadītājs.

Rudenī būs iespēja piedalīties pilsētas skrējienā Kuldīgā: “Gribējām arī Vecrīgā, bet pagaidām tas ir nereāli. Kuldīga ir viena no skaistākajām vietām Latvijā un ļoti piemērota, lai tur uztaisītu šķēršļu skrējienu.”

Skrējiens būs 18. septembrī, un laika apstākļu dēļ visticamāk tomēr izpaliks iecere trasē iekļaut Ventas rumbu, kur seklākās vietās var mierīgi pāriet pāri.

Vairāk šāvienu, vairāk sprādzienu

Unikālākā trase tomēr ir vēstures skrējiens Carnikavā sešu līdz septiņu kilometru garumā. “Balstīsimies uz to pašu, ko pagājušajā gadā, bet liksim klāt specefektus. Tas nozīmē vairāk sprādzienu un šāvienu,” atklāj Jānis.

Arī šogad būs leģionāri, kuri pērn pārsteidza ar apbrīnas vērto autentiskumu gan tērpos, gan ieročos, gan pārliecinošo uzvedību. Pagājušajā gadā leģionāru uzdevums bija skrējējiem norādīt tālāko trases virzienu, bet tagad, iespējams, domāts kas cits, tikai Jānis saglabā intrigu un visu neatklāj.

Vēstures atainošanai ir liela pievienotā vērtība, jo skrējienos piedalās arī daudzi ārzemnieki – pērn bija astoņi desmiti no 12 valstīm.

Senlatvieši, strēlnieki, čekists ar suni

Dalībnieki un skatītāji redzēs arī mūsu senčus viduslaiku tērpos ar zobeniem un vairogiem rokās. Šai lomai speciāli piemeklēti aktieri, kas arī vizuāli līdzināsies senlatviešiem. Pērn viņi skrējējus uzmundrināja, kā būs šogad, atliek redzēt.

“Vislielākās ovācijas izraisīja čekists ar suni. Viņš bija negants. Mēs bijām uzlikuši dzeloņstiepļu segu, tai vajadzēja izskriet cauri, kamēr čekists ar suni pie sāniem un automātu uz pleca uz viņiem bļauj. Cilvēkiem ļoti patika,” atceras Jānis. Skrējējiem palīdzēja arī Dzelzs divīzijas karavīri, vācu valodā dodot norādes, kur jāskrien.

“Protams, bija arī latviešu lepnums – strēlnieki. Mēs izrakām bunkuru, kurā vajadzēja ieskriet iekšā, nedaudz cauri tranšejām un tad tālāk pa trasi. Strēlnieks palīdzēja dalībniekiem tajā orientēties. Viņš bija ļoti labs aktieris un spēja runāt trīs valodās, tā kā mums bija 12 dalībvalstis, tas arī palīdzēja,” stāsta Jānis.
Pašu trasi ne senlatvieši, ne leģionāri, ne citi karotāji neskries, bet izspēlēs dažādas ainiņas, piedalīsies kā tiesneši un palīgi. Šādas epizodes, bieži vien skrējēju negaidītas, piešķir īpašu atmosfēru un paliek atmiņā uz ilgu laiku.

“Piemēram, kad dalībnieki skrēja kalnā, senlatviešiem bija uzdevums stāvēt viņiem priekšā. Kad tu skrien augšā kalnā un tev pretī stāv bārdains senlatvietis ar zobenu, vairogu un bļauj uz tevi, tas arī rada emocijas,” stāsta Jānis.

Palīdz aktieri un brīvprātīgie

Vēsturiskajam skrējienam ar tērpiem palīdz kino nozares ļaudis, ļoti liels palīgs ir Ziedonis Ločmelis. “Viņš ir bijis karavīrs un zemessargs, daudz pieredzējis un liels vēstures entuziasts. Palīdzēja arī "Cinevilla" ar saviem aksesuāriem,” pateicīgs ir Avotiņš.

Arī citi individuālie vēstures entuziasti sniedz savu atbalstu. Jānim atmiņā palicis šāds gadījums: “Viņš piebrauc ar busiņu, un tur tāds arsenāls, ka maz neliekas. Pilns ar ieročiem. Tas bija šoks.”

Pērn un arī šogad pirms starta sportistus uzmundrinās vīru kopa "Vilki". Jānis ir viņu fans, pagājušajā gadā "Vilki" dziedāja "Zviegtin` zviedza kara zirgi". Liels bija pārsteigums, kad nākamajā dienā pēc sacensībām "Patria" saņēma divas e-pasta vēstules – no Igaunijas un Spānijas, jautājot par dziesmas izpildītāju.

“Tajā brīdi nostiprinās pārliecība, ka darām ko labu. Ja pēc sacensībām pie mums vēršas dalībnieki, jautājot dziesmas nosaukumu, tad esam izdarījuši visu pareizi,” ar gandarījumu atzīst Jānis.

Pārvarēt bailes pašā saknē

Dalībnieki šādās sacensībās dalās divās grupās: vieni darbojas regulāri un tēmē uz augstiem rezultātiem, otri – prieka pēc. Avotiņš iesaka pirms starta papumpēties un patrenēt kājas, bet pats galvenais ir: “Vienkārši piedalīties un pārvarēt savas bailes jau pašā saknē, jo tur pilnīgi nav no kā baidīties. Uzvarētāji skries uz uzvaru, tas kurš vienkārši grib piedalīties, var būt distancē ilgi un dikti.”

Var piedalīties arī komandās. “Šis ir ļoti labs saliedēšanas veids, jautrs pasākums jebkuram uzņēmumam un darbiniekiem,” iedrošina Jānis. Un uzvara nav jāiegūst par katru cenu: “Nekad mūsu mērķis nav iegūt pirmo vietu, protams, sportā to gribas, bet dzīvē galvenais ir cilvēcīgums un komandas saliedētība. Ja neesam saliedēta komanda, kaut iegūstam pirmo vietu, no tā nav nekāda gandarījuma.”