Vecvagars uzņemas atbildību par Pasaules kausa nesasniegšanu un komentē aprunāto konfliktu ar Blūmu

Latvijas basketbolisti pirms nedēļas ar vajadzīgo punktu starpību neuzvarēja Melnkalni un nesasniedza Pasaules kausa finālturnīru.

Vecvagars norāda, ka ļoti svarīga spēle bijusi savā laukumā tieši pret Melnkalni, kam Rīgā nācās piekāpties ar deviņu punktu starpību, lai gan pēc trim ceturtdaļām rezultāts vēl bija neizšķirts.

"Ja piedzīvots zaudējums, tad skaidrs, ka kļūdas pieļāvuši visi ar treneri priekšgalā un mana atbildība ir vislielākā. Vai varēju ko izdarīt citādi? Droši vien jā - piemēram, izvēlēties citu piecnieku izšķirošajiem brīžiem. Vai būtu tā darījis, zinot, kā viss beidzās? Jā, jo pēc kaujas viegli būt gudram. Bet tajā brīdī, kad jāpieņem lēmums, vadījos no aktuālās informācijas - kā kurš tikko nospēlējis, cik ilgi bijis laukumā, kāds ir pretinieku piecnieks," skaidroja Vecvagars.

Savukārt pēc spēles Melnkalnē publiski visskaļāk izskanējusi neizpratne par Ronalda Zaķa atstāšanu ārpus pieteikuma vienlaikus ar trīs "mazo" spēlētāju Jāņa Blūma, Aigara Šķēles un Riharda Lomaža netikšanu laukumā.

"Domājot par aizsardzības taktiku, izraudzījāmies vairākus variantus, kas prasīja aktīvu darbību, iesaistoties visam piecniekam. Vienkārši sakot, pretinieku fiziskajam spēkam pretī likām nevis fizisko spēku, bet ātrumu, veiklību, neatlaidību. Spēles gaitā plāns lielā mērā nostrādāja - piemēram, pretinieku bīstamākais spēlētājs Dubļevičs tika labi nobremzēts, viņa +/- rādītājs bija -13. Diemžēl netikām galā ar atlēkušajām bumbām pie sava groza. Vai Zaķis šai ziņā būtu kardināli mainījis situāciju? To neuzzināsim, bet viņa statistika šajā spēles elementā nekad nav bijusi izcila. Varbūt, iegūstot kādu bumbu vairāk, parādītos mīnusi citos aspektos," uzskata Vecvagars. "Par Blūmu, Lomažu un Šķēli - lēmumi par spēlētāju rotāciju tiek pieņemti spēles laikā, vadoties no konkrētās situācijas. Pēc labā sākuma šķita svarīgi noturēt uzņemto ritmu, lieki neraustīt tos, kuri bija panākuši pārsvaru. Jānim Strēlniekam izkārtojām ilgāku pauzi starp pirmo un otro, kā arī trešo un ceturto ceturtdaļu, bet uzreiz bija jūtams, ka pārliecības līmenis laukumā samazinās un palielinās risks, ka melnkalnieši ar dažām veiksmīgām epizodēm var ne tikai samazināt rezultāta starpību, bet arī iegūt pārliecību."

Vecvagars norādīja, ka otrajā puslaikā tieši Strēlnieks uzņēmies iniciatīvu brīžos, kad pretinieki bija "pacēluši galvas".

"Protams, jutām, ka arī Strēlniekam krājas nogurums, taču spēlē bija pauzes, aizsardzībā viņam nebija paši bīstamākie pretspēlētāji, un cerējām, ka Jānis izturēs. Diemžēl savainojums galotnē visam pārvilka svītru. Rūgtums ir visiem, un Pirejas saprotu "Olympiakos" trenera Deivida Blata emocijas, taču nav iespējams viennozīmīgi pateikt, ka tieši lielais spēles laiks bija traumas iemesls, jo bija asa sadursme ar pretinieku," uzsvēra Latvijas izlases stūrmanis.

Redzot neveiksmīgo Daira Bertāna spēli mačā pret Melnkalni, kurā viņš aizmeta garām visus metienus, turklāt netrāpīja arī pēdējo sekunžu raidījumu.

"Jā, no šodienas skatupunkta var teikt, ka, iespējams, vajadzēja pirmajā puslaikā dot iespēju Blūmam, kurš var trāpīt, vai Lomažam, kurš var gan trāpīt, gan nocīnīties aizsardzībā. Bet, kā jau teicu, negribējās mākslīgi raustīt sastāvu. Savukārt galotnē eksperimentēt bija ļoti riskanti. Dairis ir labākais trīspunktu metējs Eirolīgā - tādiem spēlētājiem jāuzticas," pauda Vecvagars.

Izlases stūrmanis uzņēmās atbildību par komandas neveiksmēm.

"Protams, atbildu par rezultātu. Vai vainīgas bija elementāras kļūdas un neizdarības, kuras bija viegli nepieļaut un novērst - nepiekrītu! Nedomāju, ka spēlēs Rīgā, kur bija pilnas tribīnes un milzīgs skatītāju atbalsts kādam bija problēma noskaņoties. Drīzāk pretēji - lielā vēlme labi nospēlēt sasaistīja gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Viena kļūda provocēja nākamo, iedragājot pārliecību. Piedevām savstarpējā saprašanās nebija ideālā līmenī, jo katrā ciklā sastāvs mainījās un līdzās pieredzējušiem spēlētājiem bija jaunie, kam šī bija pirmā pieredze valstsvienībā. Par attieksmi un motivāciju nevienam nav ne mazāko pārmetumu. Visi gribēja nospēlēt labi un cīnījās, sevi nežēlojot. Tieši tāpēc īpaši žēl, ka neizdevās sasniegt mērķi. Tomēr sniegums bija viļņveidīgs un katrā mačā pagāja laiks, līdz atradām sastāvu, kam tiešo todien spēle iet no rokas," atzina Vecvagars.

Speciālists arī norādīja, ka no aizvadītā kvalifikācijas cikla nav neviena lēmuma, ko viņš pieņemtu citādāk.

Iepriekš kuluāros izskanēja informācija, ka Pasaules kausa kvalifikācijas priekšpēdējā spēlē pret Spānijas izlasi Vecvagaram bijis konflikts ar Blūmu, tomēr treneris to noliedz.

"Nekad neesmu pievērsis uzmanību spēles stresa raisītām emocijām, lēmumos vienmēr esmu pragmatisks. Iepriekš Slovēnijā Jānis deva milzīgu ieguldījumu lūzuma panākšanā un tur viņš spēlēja daudz. Pret Spāniju pēc komandai neveiksmīgā pirmā puslaika otrajā sākām atspēlēties un laukumā bija sastāvs, kas to spēja izdarīt. Nevienam spēles laiks mākslīgi netika ne palielināts, ne samazināts, katru lēmumu varu pamatot ar video argumentu palīdzību," skaidroja Vecvagars.

Vēl 2017.gadā, kad Vecvagaru apstiprināja izlases galvenā trenera amatā, viņš izteicās, ka nelolo ilūzijas par vieglu ceļu uz Pasaules kausa finālturnīru.

"Zināju, ka pēc komandas veiksmīgā starta Eiropas čempionātā un jo īpaši tur parādītās basketbola kvalitātes dēļ, cerības ir sakāpinātas, bet, ņemot vērā objektīvos apstākļus, darbs būs krietni grūtāks, nekā daudziem tobrīd šķita. Taču uzdevums kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram bija uzstādīts pamatoti. Kaut arī sasniedzām, manuprāt, labu bilanci, kam, iespējams, būs nozīme, lai komandas tomēr varētu piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, tas nav izpildīts. Kā jau teicu, par iznākumu esmu atbildīgs es," vēlreiz teica Vecvagars.

Vecvagaram līgums ar izlasi ir noslēdzies, bet netiek izslēgts, ka viņš ar valstsvienību varētu darbu turpināt, taču LBS arī lūkosies pēc citiem kandidātiem.

Pasaules kausa finālturnīrs no 31.auguta līdz 15.septembrim notiks Ķīnā.