Futbola federācija no darba atbrīvotajam Starkovam izmaksās kompensāciju
Latvijas Futbola federācija (LFF) trešdien oficiāli vienojusies par darba attiecību pārtraukšanu ar nu jau bijušo valstsvienības galveno treneri Aleksandru Starkovu, ziņo organizācija.
Abas puses vienojušās, ka Starkovam pilnā apmērā tiks izmaksāta līgumā paredzētā kompensācija.
LFF valde pilnvarojusi federācijas prezidentu Kasparu Gorkšu slēgt attiecīgu vienošanos ar Starkovu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un kompensācijas izmaksu, kas paredz kompensācijas izmaksas pārtraukšanu gadījumā, ja bijušais Latvijas izlases galvenais treneris attiecīgajā termiņā stāsies darba attiecības ar kādu uzņēmumu vai organizāciju ar noteiktiem finansiālajiem nosacījumiem.
Sagaidāms, ka pēc darba attiecību izbeigšanas ar LFF Starkovs atgriezīsies organizācijas valdē.
Pašlaik 62 gadus vecais Starkovs no Latvijas izlases galvenā trenera amata tika atbrīvots aprīļa sākumā - neilgi pēc tam, kad valstsvienība bija pārbaudes spēlē piedzīvojusi apkaunojošu zaudējumu Gibraltāram. Viņa vietā pie valstsvienības stūres stājās somu speciālists Miksu Pātelainens.
Pirmo reizi par Latvijas valstsvienības galveno treneri Starkovs kļuva 2001.gada vasarā, komandu vadot līdz 2004.gada beigām. Šajā posmā tika sasniegts līdz šim lielākais panākums Latvijas futbola izlases vēsturē, jo komanda kvalificējās un spēlēja 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. Savukārt atkārtoti viņš amatu pārņēma 2007.gada aprīlī, bet pēc sešiem gadiem viņu nomainīja Pahars.
Pēc tam 2016.gada februārī Starkovs kļuva par vienu no Pahara asistentiem, bet pie valstsvienības stūres viņš jau trešo reizi atgriezās 2017.gada aprīlī.
Tāpat aizvadītajā LFF valdes sēdē Gorkšs un organizācijas ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks prezentēja galvenos attīstības mērķus un prioritātes vadībai uzticētajam darba periodam līdz 2020.gada aprīlim.
Stiprinot pozitīvas LFF reputācijas veidošanos, par prioritāri LFF vadība pozicionē darbu pie intereses par futbolu Latvijā veicināšanas, ar futbolu nodarbojošos skaita pieauguma, labas pārvaldības principu ieviešanas un ieņēmumu pieauguma nodrošināšanas. Minēto segmentu attīstības iestrādnes veiktas jau kopš Latvijas futbola attīstības stratēģijas 2017.-2024.gadam apstiprināšanas.
Augstākminētās četras prioritātes pašreizējai LFF vadībai uzticētajos nepilnajos divos darba gados sevī ietver tādus mērķus kā Latvijas nacionālās izlases un virslīgas čempionāta spēļu apmeklējuma pieaugums, kā arī LFF digitālo platformu sekotāju skaita izaugsme. Konkrēts ar futbolu nodarbojošos skaita pieaugums tiek nosprausts gan starp zēniem, gan meitenēm, kompleksi šajos segmentos arī pilnveidojot pašmāju sacensību struktūru, stiprinot Latvijas nacionālās izlases zīmolu, attīstot infrastruktūru, reģionālos futbola centrus un futbola klubus.
Tikmēr Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) labas pārvaldības principu pakāpeniska ieviešana ietver tādus segmentus kā LFF komiteju struktūru pilnveide, atbildību nodalīšana, finanšu un dokumentācijas caurspīdīgums, atbilstība normatīvajiem aktiem un citus. Savukārt darbā pie LFF ieņēmumu pieauguma nodrošināšanas prioritāri tiek strādāts pie valsts finansējuma piesaistes infrastruktūras attīstībai, sponsoru un partneru iesaistes veicināšanas, kā arī Eiropas Savienības fondu apguves.
"Piedalīšanās futbolā - cik bērni, jaunieši, pieaugušie, meitenes, sievietes un veterāni tajā iesaistās, kādos infrastruktūras apstākļos un ar kādu pievienoto vērtību. Iesaiste futbolā - cik cilvēki apmeklē spēles Latvijā un citādi iesaistītās futbola dzīvē, kas viņiem tiek piedāvāts un kādu atgriezenisko saiti mēs visi saņemam. Šīs vērtības un ar tiem saistītie futbola segmenti ir mūsu tuvākā laika darba galvenās prioritātes, ar ko vēlamies stiprināt futbola lomu Latvijas sabiedrībā, tā sakārtotību, pieejamību un tuvumu tautai. Līdzās tam arī LFF kā organizācijai ir jātiecas uz savas iekšējās vides sakārtošanu un pilnveidošanu, lai darbs pie piedalīšanās un iesaistes attīstības futbolā būtu maksimāli iedarbīgs. Tāpat šo vērtību izaugsmei būtiska ir papildu finansiālo līdzekļu nodrošināšana, esošo līdzekļu optimizēšana un jaunu finanšu avotu apgūšana. Tieši tāpēc mums uzticētajam darba termiņam virzām šādas un ar tām saistītās pakārtotās prioritātes, kam sekos plānoto procesu rīcības plāna izstrāde un ieviešana," izteicās Pukinsks.
Valdes sēdē arī turpinājās iepriekš uzsāktā diskusija par federācijas Ētikas kodeksa satura pilnveidošanu. Pēc virknes papildinājumu ieviešanas atjaunojamais kodekss trešdien apstiprināts tā projekta versijā, bet laika posmā līdz septembrim to plānots koriģēt atbilstoši izmaiņām LFF pārvaldes modelī, kā arī papildināt atbilstoši labākajai praksei un piemēriem citās organizācijās. Septembrī paredzēta Ētikas kodeksa galējās redakcijas apstiprināšana un tā tālāka salāgošana ar LFF statūtiem.
Pēc izmaiņām organizācijas vadībā valde trešdien apstiprināja jauno sastāvu komisijai, kas ir atbildīga par LFF biedru kandidātu un biedru kandidātu pretendentu izvērtēšu. Komisijas sastāvā iepriekšējo federācijas ģenerālsekretāru Jāni Mežecki tās vadītāja postenī nomainījis Gorkšs, bet pārējais komisijas sastāvs paliek nemainīgs - Dainis Kazakevičs, Artūrs Saļņikovs, Arturs Gaidels un Andris Treimanis.
