Par dopinga lietošanu diskvalificēti vēl četri Krievijas ziemas sportisti

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) komisija, ko vada tās biedrs Deniss Osvalds, pārskata lietas ar iespējamu dopinga lietošanu un testu viltošanu Soču olimpiskajās spēlēs, prioritāri izmeklējot sportistus, kuri varētu piedalīties Phjončhanas Olimpiādē.

Pagājušajā nedēļā Aleksandrs Ļegkovs kļuva par pirmo olimpisko medaļnieku, kurš saņēmis diskvalifikāciju Krievijas valsts atbalstītās dopinga programmas skandālā. Viņš Sočos ne tikai guva zeltu 50 kilometros, bet arī izcīnīja sudrabu 4x10 kilometru stafetē. Diskvalifikāciju saņēmusi arī stafetes komanda. Tāpat no Soču Olimpiādes rezultātiem izslēgts un mūža diskvalifikāciju saņēmis vēl viens krievu slēpotājs Jevgēņijs Belovs, kurš 2014.gada olimpiskajās spēlēs bija ārpus medaļu ieguvēju vidus.

"Osvalda vadītās komisijas lēmumi Petuhova, Viļegžaņina, Šapovalova un Ivanovas lietās ir identiski kā Ļegkovam un Belovam - viņi atzīti par vainīgiem," "R-Sport" citē Krievijas Slēpošanas federācijas (FLGR) prezidentes Jeļenas Vjalbes teikto.

Arī šai četrotnei anulēti Soču olimpisko spēļu rezultāti un viņi diskvalificēti no Phjončhanas Olimpiādes. Sportistu diskvalifikācijas tiks pārsūdzētas Sporta Arbitrāžas tiesā (CAS).

Zīmīgi, ka pēc Ļegkova rezultāta anulēšanas, zelta medaļa 50 kilometru distancē pienāktos Viļegžaņinam, taču tagad par olimpisko čempionu, visticamāk, tiks pasludināts cits krievu slēpotājs Iļja Černousovs, kurš Sočos palika trešais. Tikmēr sudrabs pienākas norvēģim Martinam Junsrūdam Sunbī, bet bronza baltkrievam Sergejam Dolidovičam, kuri sacensībās palika attiecīgi ceturtajā un piektajā vietā.

Savukārt komandu sprintā Viļegžaņins duetā ar Ņikitu Krjukovu bija otrie, bet pēc šī rezultāta anulēšanas sudraba medaļas tagad pienākas Zviedrijas, bet bronza Norvēģijas slēpotājiem.

Savukārt 4x10 kilometru stafetē, kurā Krievijas kvarteta rezultāts tika anulēts jau pēc Ļegkova diskvalifikācijas, otrā vieta pienākas Francijai, bet trešā Norvēģijai.

Tikmēr daiļslidotāja Sotņikova 17 gadu vecumā Sočos triumfēja dāmu sacensībās. Aizdomas par dalību dopinga sistēmā krita arī uz viņu, tomēr SOK komisija tagad tās ir nosraidījusi un Sotņikovas lietu slēgusi.

Komisija ņēmusi vērā bijušā Maskavas dopinga antilaboratorijas vadītāja Grigrija Rodčenkova teikto, ka Sotņikova nav bijusi starp tiem sportistiem, kuri bijuši saistīti ar valdības atbalstīto dopinga sistēmu. Tāpat netika gūti pierādījumi, ka viņas analīzes tikušas mainītas.

Tieši Rodčenkovam bija liela nozīme Krievijas dopinga sistēmā, jo pēc paša vārdiem, viņš izstrādājis īpašus dopinga kokteiļus, ko lietojuši atlēti. Pēc tam, kad Krievijas dopinga skandāls vērsās plašumā, Rodčenkovs aizmuka uz ASV, un tieši viņš kļuva par galveno informācijas sniedzēju, atmaskojot krāpšanos Soču olimpiskajās spēlēs.

Kā vēstīts, pirmdien SOK komisija uzklausīja Krievijas puses pārstāvjus šīs valsts bobslejistu, skeletonistu un ātrslidotāju lietās par iespējamu dopinga lietošanu un testu viltošanu 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs, taču tūlītēju lēmumu nepieņēma.

Krievijas bobslejistu un skeletonistu lietu izskatīšana ļoti nozīmīga ir arī Latvijai. Soču Olimpiādē bobsleja pilots Aleksandrs Zubkovs ar stūmējiem Alekseju Vojevodu, Alekseju Ņegodailo un Dmitriju Truņenkovu, izcīnīja zelta medaļas četriniekos, kur otrā palika Oskara Melbārža ekipāža, kamēr skeletonā uzvarēja Aleksandrs Tretjakovs, aiz sevis atstājot Martinu Dukuru, bet ceturtais palika Tomass Dukurs.

Ja Tretjakovu un Zubkovu piemeklēs līdzīgs liktenis kā Krievijas distanču slēpotājus, M.Dukurs un Melbārža četrinieks ar stūmējiem Arvi Vilkasti, Daumantu Dreiškenu un Jāni Strengu kļūs par pirmajiem Ziemas olimpisko spēļu čempioniem Latvijas vēsturē, bet T.Dukurs tiks pie bronzas godalgas.

Zubkova un Tretjakova uzvārdi iepriekš figurēja tā dēvētajā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ričarda Maklarena ziņojumā, kurā tika atklāta Krievijas valdības atbalstīta dopinga sistēma, kuras ietvaros Soču olimpiskajās spēlēs tika viltotas Krievijas sportistu analīzes.

Tāpat zināms, ka decembrī SOK lems par Krievijas komandas pielaišanu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajām spēlēm. Pastāv reāla iespēja, ka Krievijas delegācijai var tikt liegta dalība februārī gaidāmajam sporta forumam.

Šajā sakarā savas domas paudis arī Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels, kurš nedomā, ka kas tāds varētu notikt, izsakot cerību, ka Krievijas sportisti varēs startēt Phjončhanā. Gadījumā, ja Krievija tomēr netiks pielaista sacensībām, tad tajās nevarēs piedalīties arī Krievijas hokeja izlase, bet šādā gadījumā reāla iespēja piedalīties Olimpiādē rastos Latvijas valstsvienībai, kura Phjončhanas spēlēm nekvalificējās.

Tiesa, Fāzels uzsvēris, ka šajā gadījumā komanda, kura varētu aizvietot Krieviju, netiks noteikta.

Samilzušā dopinga skandāla dēļ Krievijas sportistiem jau pērn varēja iet secen Riodežaneiro Vasaras olimpiskajās spēlēs, taču par šīs valsts atlētu dalību Olimpiādē lēma sporta veidu starptautiskās federācijas. Tā no olimpiskajām spēlēm tika diskvalificēti 68 Krievijas vieglatlēti, arī visi svarcēlāji, bet citos sporta veidos sportisti varēja piedalīties.

Kā ziņots, Maklarens sava ziņojuma otrajā daļā secināja, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk nekā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

Tāpat ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Antidopinga aģentūra un Maskavas antidopinga laboratorija.

Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.

WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.