Arī Madara Palameika paliek bešā. Jāsamierinās ar 10. vietu

Finālā Palameikai pirmie divi mēģinājumi netika ieskaitīti, bet trešajā piegājienā latviete šķēpu raidīja 60,14 metru tālumā. Pēc trim metieniem Palameika bija desmitā, tādējādi pie papildu trim metieniem netiekot. Pēc pirmajiem trim metieniem Palameika pirmajam astotniekam zaudēja 1,78 metrus.

Tikmēr Kolaka ceturtajā mēģinājumā šķēpu meta 66,18 metru tālumā, ko nevienai citai šķēpraidei neizdevās pārspēt. Patlaban 21 gadu vecā Kolaka otro reizi divu dienu laikā laboja Horvātijas rekordu.

Kolaka šogad Amsterdamā Eiropas čempionātā izcīnīja bronzu.

Savukārt sudraba godalgu izcīnīja Dienvidāfrikas Republikas sportiste Sunete Vildžoena, kurai pirmajā mēģinājumā padevās 64,92 metrus tāls metiens.

Iepriekšējo divu olimpisko spēļu čempione Barbora Špotākova šoreiz samierinājās ar bronzu. Titulētā čehiete meta 12 centimetrus tuvāk, bet divus centimetrus no viņas atpalika Polijas rekordiste Marja Andrejčuka.

Piekto vietu ar 64,60 metriem ieņēma Eiropas čempione Tatjana Haladoviča, bet pirmo sešinieku noslēdza austrāliete Ketrīna Mičela, kurai četrus centimetrus tuvāks metiens.

Pirms četriem gadiem Londonā Palameika šķēpu meta 60,73 metru tālumā, kas deva astoto vietu.

Palameika otrdien ar pirmo metienu izpildīja Riodežaneiro olimpisko spēļu fināla normatīvu, bet Sinta Ozoliņa ieņēma 14.vietu un kā otrā palika aiz finālistu strīpas.

Palameika šogad metusi 65,86 metrus, atpaliekot no Kolakas, Andrejčukas, Špotākovas, vācietes Kristīnes Husongas un Haladovičas.

Latvijas rekordiste Palameika, kura 2014.gadā Jelgavā meta šķēpu 66,15 metru tālumā, šosezon uzvarējusi divos Dimanta līgas posmos. Savukārt Eiropas čempionātā viņa palika septītajā vietā.

Riodežaneiro olimpisko spēļu normatīvu izpildīja arī Līna Mūze, taču Eiropas čempionāta kvalifikācijas sacensībās viņa guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ šķēpa mešanas sektorā varēs atgriezties vien nākamā gada pavasarī.

Olimpiskajās spēlēs pie medaļām tikušas divas Latvijas šķēpa metējas, kuras pagājušajā gadsimtā bija spiestas startēt zem Padomju Savienības karoga. 1956.gadā Melnburnā par olimpisko čempioni tika kronēta Inese Jaunzeme, bet četrus gadus vēlāk Romā viņas panākumu atkārtoja Elvīra Ozoliņa.

Visa kaluma olimpisko spēļu medaļas ir Jānim Lūsim. Tokijā 1964.gadā Lūsis tika pie bronzas, bet pēc četriem gadiem Mehiko tika kronēts par čempionu, bet vēl četrus gadus vēlāk latvietis izcīnīja sudrabu. Tāpat olimpisko spēļu čempiona tituls šķēpa mešanā ir Dainim Kūlam, kurš uzvarēja 1980.gada Maskavas olimpiskajās spēlēs.

Savukārt neatkarīgās Latvijas laikā pašmāju sportisti izcīnījuši divas sudraba godalgas. 2004.gadā Atēnās to iespēja Vadims Vasiļevskis, bet pēc četriem gadiem viņa panākumu atkārtoja Ainārs Kovals.

Šķēpa mešanā kungiem Latviju Riodežaneiro pārstāvēja Eiropas čempions Zigismunds Sirmais un Rolands Štrobinders, kuri nepārvarēja kvalifikāciju. Sirmais ierindojās 14.vietā, bet Štrobinders ieņēma 28.pozīciju.

Riodežaneiro olimpiskās spēles noslēgsies svētdien.