Šogad valsts budžeta naudu nav saņēmuši trīs olimpieši; citiem atvēlēti vairāk nekā 50 000 eiro

Kopumā sportistiem pieejamā summa olimpiskajā gadā ir 767 850 eiro, no kuriem 737 850 eiro ir valsts budžeta līdzekļi. Valsts nodrošināto summu veido vairākas pozīcijas: Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) finansējums, līdzekļi medikamentiem, Latvijas Olimpiskā sociālā fonda (LOSF) finansējums un LOK programmas "Top 50" līdzekļi. Papildus pieejami vēl 30 000 eiro no Olimpiskā solidaritātes fonda.

Šie līdzekļi tiek piešķirti treniņu un sacensību darbam, medikamentiem un atjaunošanās līdzekļiem, kā arī pēc nepieciešamības papildus tiek nodrošināti LOV rehabilitācijas centra, tostarp fizioterapeita, apmeklējumi un fizisko darba spēju noteikšanas laboratorijas pakalpojumi. Sportistiem, lai gan ne visiem, piešķirts arī pabalsts, kā arī līdzekļi no "Top 50" programmas un Olimpiskās solidaritātes fonda.

Sportistiem piešķirtās summas ir atšķirīgas, svārstoties no nulles eiro līdz 56 000 eiro, kas ir balstīti uz LOV, LOSF un LOK kritērijiem.

Kā liecina LOK informācija, šogad kopumā no valsts budžeta neko nebija saņēmusi peldētāja Aļona Ribakova, maratoniste Ariana Hilborna un šāvējs Dainis Upelnieks, kaut to varēja atvēlēt konkrētā sporta veidu federācija no tai piešķirtajiem līdzekļiem.

Lielākais finansējums 56 000 eiro apmērā piešķirts septiņcīņniecei Laurai Ikauniecei-Admidiņai un svarcēlājam Artūram Plēsniekam. Virs 50 000 eiro piešķirts arī cīkstonei Anastasijai Grigorjevai, pludmales volejbolistiem Jānim Šmēdiņam un Aleksandram Samoilovam, BMX braucējiem Mārim Štrombergam, Edžum Treimanim.

Robežās no 30 000 līdz 50 000 eiro finansējums piešķirts džudistam Jevģēņijam Borodavko, šķēpmetējām Madarai Palameikai un Sintai Ozoliņai, bet finansējums no 10 000 līdz 30 000 eiro iezīmēts modernās pieccīņas sportistam Ruslanam Nakoņečnijam, kanoe airētājam Dagnim Iļjinam, smaiļotājam Aleksejam Rumjancevam, svarcēlājai Rebekai Kohai, tenisistei Aļonai Ostapenko, šķēpmetējam Rolandam Štrobinderam, maratona skrējējam Valērijam Žolnerovičam, maratonistei Jeļenai Čelnovai-Prokopčukai, kārtslēcējam Marekam Ārentam, šķēpmetējiem Līnai Mūzei un Zigismundam Sirmajam.

Burātāja Ketija Birzule, džudists Artūrs Ņikiforenko, peldētājs Uvis Kalniņš, šosejas riteņbraucēji Toms Skujiņš un Aleksejs Saramotins, sprintere Gunta Latiševa-Čudare, maratoniste Ilona Marhele, soļotāji Arnis Rumbenieks un Agnese Pastare, kārtslēcējs Pauls Pujāts šogad varēja rēķināties ar finansējumu līdz 10 000 eiro.

Šādas sportistiem pieejamā finansējuma atšķirības veidojas, balstoties uz LOV, LOSF un LOK kritērijiem - finansējuma piešķiršana sportistiem ir atkarīga no kritēriju izpildes un sasniegtajiem rezultātiem olimpiskajās spēlēs, Eiropas un pasaules čempionātos. Līdz ar to ne visi sportisti un ne vienādos apmēros saņem katru no finansējuma veidiem.

LOK uzsver, ka papildu minētajām naudas summām sportisti var saņemt arī federāciju, pašvaldību, olimpisko centru, sponsoru, starptautisko sporta organizāciju finansējumu, kā arī startēt komerciālās sacensībās.

Kā ziņots, Latvijas olimpieši XXXI Olimpiādē Riodežaneiro piecas reizes iekļuva labāko astotniekā, tomēr pirmo reizi kopš valstiskās neatkarības atgūšanas Latvijas olimpiskā delegācija vasaras olimpiskajās spēlēs ir palikusi bez godalgas.

Trim Latvijas olimpiešiem, viņu treneriem un apkalpojošajam personālam par sasniegumiem Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs no valsts budžeta naudas balvā pienākas gandrīz 120 000 eiro.

Atbilstoši noteikumiem par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru prēmijas pienākas trim Latvijas olimpiešiem - svarcēlājai Kohai un septiņcīņniecei Ikauniecei-Admidiņai, kuras izcīnīja ceturtās vietas, kā arī smaiļotājam Rumjancevam, kurš Olimpiādē palicis piektais. Oficiāls lēmums par naudas balvu piešķiršanu vēl nav pieņemts.

No šogad olimpiešiem pieejamās valsts budžeta naudas neko nav saņēmuši trīs sportisti; citiem atvēlēti līdz pat 50 000 eiro.