Jurkēvičs Latvijas sportistu startu čempionātā noslēdz ar sesto vietu 1500 metros

Fināla vidusdaļā Jurkēvičs ilgāku atradās skrējiena pēdējā vietā, bet pēdējā apļa sākumā viņš jau bija izvirzījies līderpozīcijā. Turpinājumā Latvijas skrējēju vairāki pretinieki apdzina un noslēgumā Jurkevičam pietrūka spēka, lai pakāptos augstāk par septīto vietu.

Tomēr jau pēc finiša tika diskvalificēts sestajā vietā finišējušais turks Ilhams Tanui Ezbildens un tieši uz šo pozīciju pakāpās Jurkēvičs.

Uzvaru sacensībās samērā negaidīti izcīnīja norvēģis Henriks Ingebrigcens, kurš finišēja pēc trim minūtēm un 46,20 sekundēm, par 0,13 sekundēm apsteidzot Florianu Karvaljo no Francijas. Savukārt trešo vietu izcīnīja spānis Davids Bustoss.

Jurkevičs finišā Ingebrigcenam zaudēja 1,16 sekundes.

Kā ziņots, savā pusfināla skrējienā sestdien Jurkēvičs finišēja pēc trim minūtēm un 41,45 sekundēm, ieņemot trešo vietu. Izšķirošo izrāvienu sportists veica distances pēdējos 100 metros, kad spēja atrast brīvu vietu pirmajā celiņā.

Latvijas pārstāvis finālā iekļuva ar kopsummā trešo labāko rezultātu.

Pirms tam čempionātā Jurkēvičs startēja neveiksmīgi 800 metru distancē, nepārvarot priekšsacīkstes un ieņemot 26.pozīciju.

Pēdējā Eiropas čempionāta dienā tiek sadalīti vēl 11 medaļu komplekti - vesera mešanā sievietēm, kārtslēkšanā vīriešiem, 1500 metru distancē sievietēm, tāllēkšanā vīriešiem, diska mešanā sievietēm, 4x100 metru stafetē sievietēm un vīriešiem, 4x400 metru stafetē sievietēm un vīriešiem, 110 metru barjerskrējienā vīriešiem un 10 000 metru distancē sievietēm.

Latvijas sportistiem visveiksmīgākā bija čempionāta ceturtā diena sestdien, kad sesto medaļu kopš 1994.gada Latvijai Eiropas čempionātos izcīnīja septiņcīņniece Laura Ikauniece, kura ierindojās trešajā vietā. Šajā pašā disciplīnā ceturtā bija Aiga Grabuste.

Tāpat sestdien sestajā vietā 3000 metru šķēršļu skrējienā ierindojās Poļina Jeļizarova.

Pirms tam čempionātā sestās vietas attiecīgi tāllēkšanā un šķēpmešanā izcīnīja Ineta Radeviča un Sinta Ozoliņa-Kovale. Tāpat sestajā vietā pēc kritiena 100 metru distances finālā tika klasificēts traumu guvušais Ronalds Arājs.

Līdz ar to čempionātā labāko sešiniekā iekļuva septiņi Latvijas sportisti.

Tagad kopš 1994.gada Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātos spējuši izcīnīt divas zelta (Staņislavs Olijars un Radeviča), divas sudraba (Aigars Fadejevs un vēlreiz Olijars) un divas bronzas (Māris Bružiks un Ikauniece) medaļas.

Eiropas čempionāta norisei tiešraidē var sekot līdzi Latvijas Televīzijas (LTV) 7.kanālā.

Eiropas čempionātā kopā piedalās 23 Latvijas sportisti, kas ir rekordskaits.

No šogad Eiropas čempionātā startējošajiem Latvijas pārstāvjiem 12 sportistiem tā ir debija šādas raudzes sacensībās.