Skandāls modes pasaulē. Intervija ar Dāvidu, kas Silovu izveda no rāmjiem

Kas tad īsti noticis, ka šobrīd interneta vide sadalījusi divos pretpolos. Vieni sauc: „Es par Maiju!”, otri: „Es par Dāvidu!”? Izrādās, Maija Silova savā profilā sociālajā tīklā „Facebook.com” ar nosaukumu „Zaļā ceturtdiena- tīrām vidi!:))” publicējusi paziņojumu, par kādu vīriešu kārtas pārstāvi, kurš darot viņai pāri. Nav grūti uzminēt, ka persona, par kuru savās pārdomās runā Maija Silova, ir modes dizaineris Dāvids, kas intervijā žurnālam „Kas Jauns” izteicies par dejošanas šovu un paudis viedokli par Maiju.

Kasjauns.lv Maijas atklāsmes publicē nepārveidotas un nelabotas, tamdēļ uzreiz atvainojamies lasītājiem par pareizrakstības un stila kļūdām un pāris izteikumiem krievu valodā. Lasītājiem piedāvājam arī izlasīt arī žurnāla „Kas Jauns” publicēto interviju ar Dāvidu.

„Kā mēs esam ,,nodzīvojušies” līdz tam, ka vīrietis draud sievietei ar morālu izrēķināšanos kā ruporu izmantojot vienu no dzeltenās preses žurnāliem? Jūs, mani draugi, jautāsiet kāds ir iemesls šādai rīcībai? Daži, esmu pārliecināta, pat centīsies attaisnot, vai vēl jutīs līdzi šim vīrietim. Bet es minēšu tikai dažus iemeslus, kuri šim subjektam, acīmredzami, ir likušies pietiekami argumentēti savai rīcībai.

Kad vadīju raidījumu Defilē un vairākus citus modes raidījumus, vienmēr esmu viņu atbalstījusi, tāpat kā pārējos mūsu Latvijas modes māksliniekus. Nenovērsos no viņa arī tad, kad viņa aktualitāte kā dizainerim strauji kritās. Laikam, šodien viņš nespēj piedod, ka es to zinu. Arī lielākās modes platformas pasākums Rīgas Modes Nedēļa jau sen ir pārtraucis ar viņu sadarbību.

Tālāk sekoja TV projekts Hello Jūrmala, kas toreiz tika raidīts kanālā TV5, kur Viņš centās izmēģināt savus spēkus kā TV vadītājs- nesanāca. Toreiz darbu piedāvāja man, kas nav nekas pārsteidzošs, jo tā ir mana profesija.

Gāja laiks, mūsu ceļi, diemžēl, atkal krustojās. Un atkal, projektos Новая Я un Ievas Pārvērtības, viņam netika atrasta vieta. Par manu partneri raidījumos kļuva lieliskais Aleksandrs Pavlovs. Un tas viss būtu tikai normāli, jo ne visos dzīves konkursos mēs uzvaram. Stāsts nav par to. Stāsts ir par to, ka cilvēks ar visai zemu kultūras līmeni un nestabilu, neprognozējamu psihi nav īsti gaidīts profesionālās komandās, kur ilgu laiku ir jāpavada kopā darba laukumā. Nav vēlmes, lai kāds darbā nes morālu netīrību, rupjību, skandālus, insinuācijas un provokācijas. Cilvēki ir pārāk noslogoti, lai spēlētos.

Un tagad uzmanību – jau drīz būs priekškars, izrādes beigas.

Viens no izdevumiem mani aicināja uz interviju, gala rezultātā atradu laiku, jo tas visnotaļ nav manu prioritāšu augšgalā. Gāju uz standartinterviju – atnācu. Neizprotamu iemeslu dē, lepni nogūlies dīvānā -Viņš, kurš nevar piecelt savu piekto punktu, kad telpā ienāk sieviete. Bet, kur nu tādus smalkumus gaidīt. Es atteicos piedalīties ,,projektā-provokācija” kaķis maisā. Man tas nav vajadzīgs. Ja es piekrītu intervijai, es piekrītu sarunai ar konkrētu žurnālistu, jā, man ir šādas tiesības. Jo kā gan es varu runāt ar cilvēku, kurš neaicināts ierodas mani ,,intervēt” .Viņš nav ne žurnālists, ne personīgi ir ar mani sazinājies. Nezinu, kādēļ es vēl mierīgi atbildēju, ka, ja viņš pats mani aicinātu, tad es varbūt arī piekristu sarunai. Un tā kādu brīdi sēdējām – mēs trijatā vēl ar žurnālisti, kura mani uzrunāja intervijai un fotogrāfs.

Kad mēs ,,atsveicinājāmies” pareizāk sakot, kad Viņš sāka kliegt un solīt, ka vēl atriebsies, jo viņam ir fotogrāfijas kā mēs sēžam kopā un, ka viņam nekas netraucēs pazemot mani, cik vien viņa sirds kāro, melot un aizskart, ka mazs neliksies, izdomāt safabricētas intervijas, it kā es to esmu teikusi. Cik sirsnīgi:)))

Mulsina arī fakts, ka kāds preses izdevums grib kalpot kāda cilvēka privātajām interesēm. Un tā man radās daži secinājumi. Nr. 1 – man bija 100% taisnība, ka nesniedzu interviju cilvēkam, kurš šobrīd tik ļoti grib atgriezties apritē un to viņš var izdarīt vienīgi ar skandālu palīdzību.

Nr.2 secinājums/ jautājums – kā mūsu sabiedrība ir nonākusi līdz tam, ka klusējot pieņemam savā apritē cilvēkus, kuri patiesībā mūs ienīst, nerada neko labu, tikai negācijas un lētus skandālus. Kuluāros noniecinot sava aroda brāļus, kuri ir sasnieguši vairāk nekā viņš (es runāju par mūsu modes māklsiniekiem). Krieviem ir lielisks šādu cilvēku apzīmējums- ,,нерукопожатный”.

Cilvēks, kuru kādreiz esmu intervējusi un saucu par Zelta puisēnu, vienmēr aizstāvējusi, kad kāds metās saukt viņa kolekcijas par second hand atražojumiem - tagad draud man ar morālu izrēķināšanos, pauž klajus melus gan par mani kā cilvēku, gan kā savas profesijas pārstāvi, dažkārt, dzīvei ir ļoti laba humora izjūta:)). Tikai man Viņu ir jāapbēdina, pārfrāzējot Bulgakova ,,Meistars un Margarita” romāna slaveno izteikumu -mans CV nedeg. Maija.”

Žurnāla „Kas Jauns” intervija ar modes dizaineru Dāvidu

Modes mākslinieks Dāvids atklāti runā par to, kas viņu tracina mūsdienu Latvijas šovos – gan izklaidē, gan politikā.

Dizainers Dāvids, īstajā vārdā Romāns Andrejevs, atgriežas šovbiznesā, veidojot skatuves kostīmus teātra izrādēm, un patlaban viņa veikumu iespējams novērtēt komponista Zigmara Liepiņa muzikālajā izrādē Žanna d’Arka. Kādreizējais Dāvidšova vadītājs, kurš vairākus gadus strādāja ārpus Latvijas un apzināti vairījās no publicitātes, teic – viņam ir interesanti atgriezties apritē. Gan jautras, gan bēdīgas atziņas viņam ir par izklaides un politiskajiem šoviem, kam līdzi seko lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Jau kādu laiku nerosies pa Ķīnu, bet darbojies tepat. Kādu tu redzi šā brīža Latviju?

Viss ir rēcīgs. Man nāk smiekli gandrīz par visu.

Ziņas neskatos. Tās ir tik ļoti novecojušas. Aktualitātes uzzinu internetā, izejot cauri ziņu portāliem un tviterim. Tā gūstu ieskatu visā, kas pasaulē notiek. Vakarā ziņas TV ekrānā ir tāds vecu jaunumu atgremojums ar slīdošām bildēm. Tādām lietām netērēju laiku.

Kā aizpildi vakara stundas?

„Sēžot” internetā! Lasu jau to, kas rīt notiks.

Jā, es tiešām komentēju. To daru ar savu vārdu, necenšoties slēpties ar pseidonīmu. Esmu diezgan indīgs. Lielākoties komentēju feisbukā. Kad vakaros iedzeru kādu kokteilīti, savos izteikumos kļūstu mazliet frivols. Tāpēc no rīta izeju visam cauri un šo to izdzēšu! (Smejas.)

Savu viedokli paud arī pie publikācijām par politisko situāciju, varasvīru lēmumiem?

Par šīm tēmām savas domas izsaku, lasot komentārus un liekot plusiņus un mīnusiņus. Vispār ceru, ka Drošības policija lasa šos komentārus. Tur ir tāda naida kurināšana! Tāpat šokē, cik ietekmējama un vadāma ir mūsu sabiedrība. Bieži vien acīs krīt, cik liela daļa ir neizglītota. Piemēram, kad ieveda Amerikas tehniku, uzreiz daļa bazūnēja, ka amerikāņi mūs okupē. Sanāk, ka vairums Latvijas iedzīvotāju nav lietas kursā, ka esam aliansē jau vairāk nekā desmit gadus. Ka Amerika ir mūsu sabiedrotie, un visam apakšā ir līgumi. Par tādiem naidu kurinošiem vārdiem vien vajadzētu paskatīties, kas ir tie cilvēki, kas šādu terminoloģiju lieto. Naida kurināšana starp latviešiem un krieviem – tā komentāros jau sen ir ierasta lieta. Interesanti, vai kāds tam vispār seko līdzi? To visu kultivējot, ir arī daudzi, kas gūst labumu, tostarp atsevišķi politiķi.

Starp citu, feisbukā vairākus savus paziņas – gan no Maskavas, gan vietējos – esmu izdzēsis no sava kontaktu loka un nobloķējis atšķirīgo politisko uzskatu dēļ. Esmu absolūts Latvijas patriots.

Man nāk smiekli par daudzajām mākslīgi radītām slavenībiņām. Ir visādas seksīgās Lee, visādas princeses... Smieklīgi personāži! Piemēram, sevi par dižo erotikas fotogrāfu dēvējošais Sokolovs. Viņš ir traģēdija! Nekad neesmu bijis sajūsmā par viņa bildēm, kas ik pa laikam acu priekšā uzpeld kaut kur internetā. Viņa bildes, manuprāt, ir pārāk fotošopētas un attālas no reālā cilvēka atspoguļojuma. Pārspīlētas.

Toties daudzi, tostarp sabiedrībā ievērojami cilvēki, ir sajūsmā par šā fotogrāfa darbiem. Varbūt vienkārši tev ir atšķirīga gaume?

Manī nepatiku izraisīja tas, ka šis fotogrāfs internetā sāka rakstīt kaut kādus garus sacerējumus, plātoties ar seksuāliem piedzīvojumiem. Turklāt tās pārdomas ir bērnišķīgas, rodas iespaids, ka puisītis mācās vēl tikai pamatskolā. Vai arī nav īsti vesels ar galvu.

Bet par bildēm runājot... Sievietes ir jāmīl. Skatoties Sokolova bildes, izskatās pretēji. Man mērs bija pilns, kad redzēju, cik briesmīgi šis personāžs bija nofotografējis grūtnieci. Kailu, no mugurpuses un tādā pozā, ka pat man trūkst vārdu! Grūtnieces taču ir skaistas, apgarotas kā eņģeļi. Nu kā var atrast tādu rakursu, ka sievieti gaidībās bildē reāli uztaisa par dubļainu, netīru dzīvnieku?

Vispār nesaprotu, ka tās jaunās, naivās meitenes vispār kailas fotografējas. Kam tas vajadzīgs? Lai pēc pieciem gadiem, kad viņām var būt labs, prestižs darbs, būtu jāraud, ka plikumi ir nopludināti internetā?

Jā, un savas bildes pats jau sen esmu ielicis internetā. Gan es, gan mana sieva esam nūdisti. Tāda veida ažiotāža mani nebaida. Vēl pirms pāris gadiem, kad biju resns kā ronis, pavasarī pavisam pliks gulēju pludmalē, nofočējos, un tā bilde aizvien klejo pa virtuālo pasauli.

Acis asiņo par deju šovu

Jā, mums ar Antru patīk dejot. Un, nē – to šovu nespēju skatīties. Pirmo raidījumu gaidīju. Noskatījos. Man nervi bija čupā un „asiņoja” acis.

Godīgi sakot, bija briesmīgi skatīties, ka cilvēkam invalīdu ratiņos sieviete uzguļas virsū un viņš elsdams, pūzdams ņem ripina tās „kamanas” pa skatuvi. Ja kādam tas sagādā baudu un šķiet lielisks svētdienas šovs – uz priekšu! Man ir neērti ko tādu skatīties. Jā, varbūt tam puisim patīk piedalīties šovā, bet man skatīties to nepatīk. Pazīstu daudzus invalīdus. Viņi uzskata, un tā arī ir, ka viņi ir tādi paši kā mēs. Bet tad nākamo šovu varbūt taisām kurlmēmajiem „Dziedi ar zvaigzni”?! Es to uzskatu par ņirgāšanos. Tā nav dejošana. Tas ir akmens producentu lauciņā – cik tālu vēl iesim cīņā par reitingiem?

Varbūt Dāvidu vajadzēja uzaicināt par šova vadītāju?!

Paldies. Uzskatu, ka šovam ir galīgi nepiemēroti vadītāji. Puisis ir uzspēlēti frivols, mētā no sevis pašpuiku un lieto prastus vārdus. Silova ir vulgāra. Abi nespēj sastrādāties, ķērc viens uz otru, plus vēl spiedzoša Maija Silova, kas stumda to puisi te uz kamerām, te nost no kamerām. Tā viņas paštīksmināšanās tracina.

Esmu tiešs, un mani nemulsina, ka ar Maiju esam personīgi pazīstami. Mūsu ceļi daudzkārt modes pasākumos ir krustojušies, un zinām viens otru jau sen.

Būdams tērpu dizainers, nevairies skarbi izteikties par modes žurnālisti. Esat sagājuši ragos?

Kā lai to pasaka... Zinu Maiju kopš laika, kad viņa sāka savu karjeru. Jāteic, kādreiz viņa par sevi atstāja ļoti erudīta cilvēka iespaidu. Bet ir pagājis ilgs laiks un Maija nav mainījusies. Arī intervijās, kurās it kā no sevis klāsta, runā grāmatās sagrābstītas gudrības. Arī profesionālā ziņā viņa likusi man vilties. Sākumā priecājos – vai cik gudra meitene, kas prot tik profesionāli izteikties... Reiz, joka pēc, internetā pačekoju un secināju – viņa pirmajā personā atstāsta modes namu izsūtītās preses relīzes. No turienes arī bija tās frāzes par gaisīgiem audumiem un tendencēm. Manā biznesā cieņā ir cilvēki, kas dara savu darbu, nevis tikai bārsta patapinātas frāzes un demonstrē savu fetišu ar dārgu zīmolu apģērbu. Latviešiem tāda ārišķība tiek uzskatīta par sliktām manierēm. Arī mani tracina, ja sievietei vienīgā lieta, ar ko palepoties, ir jaunākās „gučī-šmucī” somiņas. Manās acīs Maijas intelektu raksturo rindas, ko manīju viņas dzejas krājumā un kas skan aptuveni šādi – Mēness ar Sauli, divas zvaigznes satikās... Tad labāk nerunāt vispār.

No vīriešiem labākie šovu vadītāji ir Valters Krauze un Lauris Reiniks. Nav runa par personīgām simpātijām vai antipātijām, šoreiz runāju tikai par vadīšanas prasmi. Tiešraidē īsā laikā koncentrēti pateikt loģisku teikumu atraktīvā formā, bez aizķeršanās, ar bagātu valodu, labu dikciju, prast strādāt ar kamerām. Tā ir māksla, un tā nevar kurš katrs. No sievietēm ģeniāla ir Baiba Sipeniece-Gavare. Viņa gan nebūtu piemērota deju šovam. Tad jau drīzāk Jana Duļevska ir tā, kas būtu vajadzīga šovam „Dejo ar zvaigzni”. Viņa ir šarmanta, viņai ir laba valoda, viņa ir glīta un atraktīva, ar prasmi nepārvērst visu farsā.

Ažiotāžu izraisīja arī lielbudžeta konkurss „Supernova”, kurā tika izvēlēts Latvijas pārstāvis starptautiskajam Eirovīzijas dziesmu konkursam. To sanāca paskatīties?

Zinu, ka uz Eirovīziju brauks Aminata. Lembergs kaut kur bija izteicies, ka tad nu jūs redzēsit – ja Eirovīzijas atlase nenotiks pie manis Ventspilī, tad jums tur čiks vien sanāks. Nepiekrītu. Salīdzinot ar „Supernovu”, Ventspilī notiekošais balagāns bija balagāns. Šis izskatījās pēc valsts televīzijas cienīga projekta – krāšņs, dinamisks, uzmanību noturošs, nebija vecišķs. Pozitīvi vērtēju arī to, ka iespēja sevi parādīt bija ikvienam, nevis kā citkārt – gadu no gada tās pašas vecās, zināmās sejas. Žūrijas sastāvs gan mulsināja. Jā, forši, lieliski mākslinieki, bet... Ja vienu dienu uz šīs skatuves esi kā konkursants, bet otru sēdi žūrijā, kā Dons, – nu nav tur loģikas.

Esmu dzirdējis. Dons pašlaik ir labākais vīriešu kārtas dziedātājs Latvijā. Vislabākais. Mani apbēdina tikai tas, kas ir noticis ar viņu pašu. Pazīstu Donu sen. Tāds iespaids radies, ka viņš ir jauks, foršs cilvēks, tomēr kaut kādā ziņā – tukšs, vēss, varbūt pat augstprātīgs. Tāpat kā daudzi cilvēki, kas tā sauktajos garīgajos vai sevis meklējumos braukuši uz Indiju vai vēl kaut kur. Šķiet, ka kaut kādas skrūves viņos sabirst. Pat pēc acīm izskatās, ka šie cilvēki ir kaut kur citā, savā pasaulītē. Komunicējot nez kāpēc tas nav patīkami.

Atgriežoties pie Eirovīzijas – tev arī patīk finālā līdz ar rezultātiem balsojuma tabulā skatīties, kā lēkā valstu nosaukumi?

Godīgi sakot, nu jau daudzus gadus Eirovīziju neskatos. Kad uzvarēja Marija Naumova un trešo vietu dabūja „Prāta vētra” – jā, tad skatījos un jutu līdzi. Tad tas konkurss vēl nebija kļuvis par miskasti. Tagad, manuprāt, tas ir, rupji sakot, transvestītu šovs. Ja arī tas tā nav, vismaz man garāmejot rodas tāds iespaids.

Jā, tā es domāju. Tās lielās naudiņas, ko valsts televīzija maksā, lai varētu tajā šovā piedalīties, es ieteiktu novirzīt citur. Paši varētu uztaisīt lielisku koncertu kaut vai turpat Jūrmalā, Dzintaros, „Jaunā viļņa” vietā. Jā, par tiem 100 tūkstošiem var uztaisīt labu koncertu ar viesmāksliniekiem, skaņu, gaismu.

Bet Latvijas vārda nešana pasaulē? Un iespēja mūsu mūziķiem tikt pamanītiem aiz robežām? Tevi kā tērpu mākslinieku varbūt neinteresē...

Paskatāmies, kādas vietas pēdējos gados Eirovīzijā ieņem mūsu izpildītāji! Nē, domāju, ka mūsējie tur tiek sūtīti tikai tāpēc, ka tas naudas apgrozījums kādam ir izdevīgs. Mūsu brāļi Dukuri, brāļi Šici, vēl virkne spožu sportistu Latvijas vārdu pasaulē nes daudz vairāk. Labāk viņiem piešķirt to Eirovīzijas dalības maksu. Kamdēļ mums kādu sūtīt uz to klaunādi, piedevām, zinot, ka balsojums ir tīri ģeogrāfisks un politisks un mums reāli nav nekādu izredžu?

Skaidrs – Eirovīzija arī nav tavā gaumē. Varbūt seko līdzi peripetijām mūsu seriālā „UgunsGrēks”?

Priecē viena lieta – latviešu aktieriem, kas nav no Rīgas, arī ir darbs. Filmējoties seriālā, viņiem ir iespēja gūt atpazīstamību. Pirms pāris gadiem man liels atklājums bija Liepājas aktrise Anita Kvāla, kas atveidoja to briesmīgo riebekli. Brīnišķīga māksliniece, par kuru nekad iepriekš nebiju dzirdējis. Seriālā viņa tiešām spēlēja pārliecinoši.

„UgunsGrēkā” notiekošais ir tālu no realitātes. Dažbrīd jau pārāk tālu. Kā vienā nabaga viesnīcā var neveikties... Neslēpšu, nu neesmu šā seriāla fans. Man šķiet, jebkurš meksikāņu seriāls nobāl, salīdzinot ar to, kāds ir „UgunsGrēka” scenārijs!

Droši vien kaut kur jau tiek rakstīts scenārijs šovasar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām. Kurš no prezidentiem tev simpatizējis visvairāk?

Vaira Vīķe-Freiberga. Ir dažas lietas, kas viņas darbībā un izteikumos man nav bijušas pieņemamas, tomēr Vaira bija labākā. Diemžēl pēc Andra Bērziņa iecelšanas prezidenta amatā nācās secināt, ka mūsu zemē par prezidentu var kļūt kurš katrs. Bet tā nedrīkst būt. Prezidenta amats ir reprezentatīvs. Prezidentam ir labi jāizskatās, jāprot tekoši runāt, arī domāt, pieņemt lēmumus. Tas ir briesmīgi, ja valstī augstākā amatpersona ir pensionārs. Dzīves gudrība nevienu neinteresē. Tam Valsts prezidenta kancelejā ir liels kolektīvs par lielu naudu, kas konsultē, veido tēlu, raksta runas. Man nav nekas pret pensionāriem, bet šajā gadījumā ieteiktu labāk audzināt mazbērnus, nevis vecišķi, neizlēmīgi rīkoties un kaut ko spriedelēt. Man par šo situāciju ir kauns!

Dāvids:

Dāvids:

Dāvids: „Manās acīs Maijas intelektu raksturo rindas, ko manīju viņas dzejas krājumā un kas skan aptuveni šādi – Mēness ar Sauli, divas zvaigznes satikās... Tad labāk nerunāt vispār.”