Restorāna īpašnieks atklāj trikus, par kuriem vairākums klientu pat nenojauš
Izsalkušo un izslāpušo klientu pūļu koordinēšana aktīva darba stundās restorānos – tas patiešām nav viegls uzdevums. Un ko darīt, ja kāda kompānija slinki aizsēdējusies pie kafijas tases, bet teju rindā stāv citi vakariņot (un maksāt!) griboši ļaudis, kurus nav kur apsēdināt? Kā apmeklētājiem eleganti un neskubinot likt manīt, ka laiks doties projām?
„The Independent” piedāvā dažus veiksmīgus trikus, ko ēdināšanas biznesa profesionāļi izmanto, lai pieklājīgā veidā koordinētu klientu plūsmu restorānos.
Kāda Čikāgas restorāna vadītājs Gabe Garza neslēpj: restorāni ir aprēķinājuši, cik ilgs laiks tev būtu jāpavada pie galdiņa – un viņi šo ilgumu zina, pirms tu vispār esi ieradies.
Piemēram, četrām personām paredzēts galdiņš būs aizņemts par 15 minūtēm ilgāk nekā divu personu galdiņš, kaut arī viņi pasūtīs tieši tikpat daudz ēdienu un dzērienu.
Restorānu biznesā šāda informācija ir ļoti svarīga.
Turklāt galdiņu rezervēšanas platformas internetā, piemēram, „Open Table” sniedz iespēju restorāniem prognozēt, cik daudz laika vajadzēs, lai sagatavotu galdiņu jauniem viesiem.
Cits veids, kas restorāniem palīdz izvairīties no situācijas, ka viesi pārāk ilgi dirnēs pie labākajiem galdiņiem, ir – pasniegt tur sēdošajiem viesiem ēdienu pēc iespējas ātrāk. Tādējādi klients ne tikai saņems maksimāli labāko vietu restorānā, bet arī saņems zibenīgu apkalpošanu. Un tas jau būs divkāršs ieguvums.
Runājot par laika cenu, Garza atklāj, ka dažkārt restorāni par papildus dzērienu vai desertu palūdz paēdušajiem viesiem pārcelties sēdēt pie bāra, tādējādi atbrīvojot galdiņu. Taču viss tiek darīts tik profesionāli, ka viesi to pat nepamana. „Mēs tiešām pievēršam uzmanību tam, lai situācija ēdamzonā tiek kontrolēta, viesiem to nemanot,” apliecina Garza.
Restorānu īpašnieki ir pamanījuši, ka viesi nemēdz ilgi aizkavēties arī situācijās, kad ir apsēdušies ne īpaši ērti. Un tieši šis ir iemesls, kāpēc restorānos ir kļuvis vairāk kopējo galdiņu un bāra krēslu bez atzveltnēm.
Un vēl – restorānu darbinieki novērtēs tevi pēc pirmā pasūtītā dzēriena. Tā ka - ja sākumā pasūti pudeli vīna, nevis kokteiļus, tas liecina, ka vakariņas, visticamāk, pārāk ilgi neievilksies.
Vēl kāds restorānu darbinieku izmantots triks – sākumā jums nepiedāvās desertu ēdienkarti. To atnesīs tikai tad, ja vēlāk paši palūgsiet. Protams, šim trikam ir sava „cena” - ja viesi nepasūta desertu, tas nozīmē arī, ka restorānam būs mazāki ieņēmumi.
Un tomēr – kaut arī var rasties iespaids, ka restorāniem nerūp labsajūta, ko viesiem spēj sagādāt ēdiena lēna baudīšana, patiesībā tā gluži nav. Ja tev kā klientam ir svarīgi pusdienot vai vakariņot lēni, vienmēr ir iespēja „cīnīties ar sistēmu”.
Piemēram, doties uz restorānu laikos, kad tur nav tik pārpildīts, vai arī jau uzreiz pateikt viesmīlim, ka tev patīk ēst ilgi.
Restorāna darbinieki to sapratīs. „Ir klienti, kuri ēdienu patiešām izbauda,” saka Gabe Garza, „un mēs ar lielāko prieku viņiem šo baudu sagādājam.”
